Mākslīgais intelekts (AI) ir kļuvis par aktuālu diskusiju tēmu ikdienas dzīvē. Somu žurnālists Rosa Laksio pārbaudīja četrus influenceru atzītus mākslīgam intelektam dodamos darba uzdevumus jeb uzvednes. Pētījuma rezultāti publiskoti Somijas sabiedriskās raidorganizācijas YLE interneta portālā “yle.fi”.
Uzvedne ir sarunu valodas instrukcija, kas liek lielam valodas modelim (LLM) veikt uzdevumu. Process ir pazīstams arī kā instrukciju regulēšana. Modelis seko uzvednei, lai noteiktu ģenerējamā teksta struktūru un saturu.
Sociālajos medijos influenceri un eksperti dalās padomos par to, kā, piemēram, AI “ChatGPT” var atvieglot dzīvi ar noteiktām uzvednēm. Pētījumā videoklipi bieži sākas ar tādām frāzēm kā “Varbūt man nevajadzētu jums to teikt...” vai “Šķiet, pretlikumīgi ir zināt…”. Daudziem videoklipiem ir ievērojams skatījumu skaits, un komentāros cilvēki slavē kopīgoto informāciju. Daži no videoklipiem ir veidoti tikai skatījumu dēļ.
Žurnālists Rosa Laksio pārbaudīja četras uzvednes un pēc tam jautāja, ko par to domā Pekka Abrahamsons, kurš Tamperes universitātē pēta valodu modeļus.
Lai pārbaudītu uzvednes, žurnālists izmantoja “ChatGPT” bezmaksas versiju, kurai pieslēdzās ar redaktora darba e-pastu. “ChatGPT” viņš izvēlējās tādēļ, ka lielākajai daļai no mums ir piekļuve tai.
“Balstoties uz mūsu iepriekšējām diskusijām, pastāstiet man, ko jūs par mani esat novērojuši, kas varētu būt tāds, ko esmu palaidis garām? Kā es varētu izmantot šos novērojumus savā ikdienas Somijas raidsabiedrības žurnālista darbā?”
Rezultāts
Rezultāts bija piecu punktu saraksts gan ar vispārīgiem, gan dažiem atbilstošiem novērojumiem. Jautājuma būtība šeit ir, kā lietotājs var atšķirt noderīgus novērojumus no vispārēja satura un kā tos var izmantot praksē. Saskārāmies ar faktu, ka mākslīgais intelekts ir ierobežots, jo tas faktiski pats nespēj veidot novērojumus, taču cenšas izpatikt lietotājam.
“Vai šis teikums ir plaģiāts? Es jums uzrādīšu teikumus, kurus es vēlos, lai jūs pārbaudītu, vai tie nav plaģiāts. Jūs varat atbildēt tikai ar “ir” vai “nav”. Kad atrodat plaģiāta teikumu, palīdziet man to pārrakstīt tā, lai tas vairs neatbilst plaģiāta kritērijiem.”
Šī uzvedne ir paredzēta koledžas studentiem un eseju autoriem. Tajā AI tika lūgts pārbaudīt doto teikumu plaģiāta līmeni. Šāda mākslīgā intelekta atbalstīta funkcija var palīdzēt uzlabot tekstu kvalitāti un oriģinalitāti.
Rezultāts
Es pats izdomāju pirmo teikumu un nokopēju otro no “Yle” raksta par plaģiātu. Valodas modelis atpazina kopēto tekstu un padarīja to oriģinālu ar jaunu teikuma struktūru. Šajā eksperimentā AI darbojās izcili.
“Nosauciet man svarīgākos datumus, faktus, cilvēkus, notikumus un citu līdzīgu informāciju, kas saistīta ar Franču revolūciju. Palīdziet man plānot mnemoniskos noteikumus un studiju paņēmienus, lai palīdzētu man pēc iespējas ātrāk internalizēt šo informāciju.”
Šis uzdevums ir paredzēts arī studentiem. Īpaši tiem, kas vēlas efektīvi mācīties. Jūs varat aizstāt Franču revolūciju ar jebkuru saturu, kuru vēlaties iemācīties.
Rezultāts
No AI saņemts visaptverošs saraksts un instrukcijas par dažādām metodēm. Ja varētu uzticēties, ka valodas modeļa radītā atbilde satur tikai faktus, varētu uzskatīt, ka tas ir ļoti noderīgi.
Pārbaudām uzvedni, kas ir piemērota ikvienam, kas ir jauns AI jomā.
“Izveidojiet man vienkāršu iesācēja rokasgrāmatu “ChatGPT” lietošanai. Rokasgrāmatā jāiekļauj vismaz šāda informācija:
Uzskaitiet arī praktiskus piemērus no visiem iepriekšējiem punktiem. Instrukcija nepārsniedz 500 vārdus.”
Rezultāts
Atbilde bija ļoti plaša un ietvēra noderīgu informāciju par lietošanu un to, cik svarīgi ir noteikt precīzu uzvedni ar piemēriem. Ieteikums pamēģināt, jo no tā var uzzināt kaut ko noderīgu jaunu.
Mākslīgais intelekts, kas veido darba dzīvi
Paredzams, ka ikdienas rutīnā mākslīgais intelekts spēj pielāgoties uzdevumiem, kuri tiek uzskatīti par rutīnas uzdevumiem, piemēram, interviju transkripcija, kalendāra pārvaldība, ceļa izdevumu aprēķini - tas viss jau šobrīd ir mākslīgā intelekta atbildība.
“Panākumus darbā gūst tie, kuri mācās efektīvi izmantot mākslīgo intelektu. Pamudināšanas prasmes, t.i., prasmes uzdot pareizos jautājumus, ir galvenais priekšnosacījums konkurētspējai nākotnē,” saka Pekka Abrahamsons.
Pēc P. Abrahamsona domām, mākslīgais intelekts nevar aizstāt uzdevumus, kas prasa cilvēka pieskārienu, vai darbus, kas prasa radošumu, empātiju vai konteksta izpratni. “Humors un emocijas mākslīgajam intelektam ir izaicinājums. Piemēram, medicīniskajā aprūpē cilvēciskais kontakts ir nenovērtējams,” sacīja P. Abrahamsons.
Studenti un darbinieki, kas saskaras ar jauno
Mākslīgā intelekta apgūšana nākotnē būs ļoti svarīga prasme. P. Abrahamsons tā nozīmi salīdzina ar kalkulatoru: “Lai gan ir jāapgūst rēķināšanas pamatprasmes, kalkulatori paātrina un atvieglo aprēķinus. Tāpat mākslīgais intelekts atbalsta mācīšanos un darbu, taču ir jāapgūst pamati. Līdz šim universitātēs ir maz kursu par mākslīgo intelektu. Studenti tiek mudināti praktizēt mākslīgā intelekta izmantošanu pēc savas iniciatīvas.”
