Palestīniešu grupējuma HAMĀS aktīvisti sākuši pamest Sīriju, kur savu galveno mītni iekārtoja jau pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Izraēlas mediji vēsta, ka, spriežot pēc visa, HAMĀS nolēmis atteikties no Sīrijas un Irānas aizbildniecības, vairāk orientējoties uz Ēģipti, Kataru un Turciju, – tieši Ēģiptē un Katarā jau tiek ierīkoti kustības štābi un kaujinieku treniņbāzes.
Laikraksts Haaretz atgādina, ka palestīniešu grupējums kopš vasaras sākuma atturējies paust atbalstu Sīrijas prezidentam Bašaram Asadam, kurš asi vērsies pret demonstrantiem. Vardarbībai pieņemoties spēkā, palielinās draudi, ka Sīrijā varētu izcelties pilsoņu karš, nav neiespējama arī ārvalstu iejaukšanās šajā valstī notiekošajā konfliktā, tādēļ HAMĀS meklē jaunu miera ostu, raksta Izraēlas mediji. Ir diezgan loģiski, ka grupējuma izvēle kritusi par labu Turcijai, kurā pie varas ir mēreno islāmistu režīms, un Ēģiptei, kur vēlēšanu pirmās kārtas rezultāti liecina, ka drīzumā pie varas nāks organizācija Musulmaņu brālība, – formāli HAMĀS vēl kopš pagājušā gadsimta ir šīs organizācijas sastāvdaļa.
Kaut gan HAMĀS augstākā vadība ne ar kādiem oficiāliem paziņojumiem klajā nav nākusi un arī grupējuma politbiroja priekšsēdētājs Haleds Mašāls un viņa tuvākie līdzgaitnieki joprojām atrodas Damaskā, kļuvis zināms, ka simtiem zemāka ranga hamāsiešu jau devušies uz citām valstīm. Bez liekas reklāmas izpārdoti nekustamie īpašumi, no Sīrijas bankām pārskaitīti grupējuma finanšu līdzekļi. Uz HAMĀS vadību pat nav atstājuši iespaidu Irānas valdības draudi, ka tā pārtrauks gan finansiālo, gan militāro palīdzību, ja HAMĀS līderi neatbalstīs Sīrijas prezidentu un slēgs savu štāba mītni Damaskā.
Acīmredzot HAMĀS ir atraduši labākus sponsorus, secina laikraksts The Jerusalem Post. Taču domas par to, vai tas nāks par labu Izraēlai, ir atšķirīgas. No vienas puses, gan Turcija, gan Ēģipte, gan Katara pret Izraēlu ir noskaņotas mazāk naidīgi nekā Sīrija, par Irānu nemaz nerunājot. No otras puses, HAMĀS tuvināšanās ar Ēģipti nozīmē, ka islāmistu grupējums var iegūt stabilu placdarmu šai valstij piederošajā Sīnāja pussalā. Jau parādījusies informācija, ka grupējums Ēģiptes teritorijā organizējis ieroču ražotnes, arī pašdarināto raķešu Qassam arsenāli no Gazas joslas esot pārcelti uz Sīnāja pussalu. Aprēķins ir vienkāršs – Izraēlas armija, kas regulāri veic uzlidojumus Gazas joslā esošajām noliktavām, diez vai riskēs bombardēt kaimiņvalsts teritoriju. The Jerusalem Post raksta, ka Izraēlas varasiestādes jau vērsušās pie Ēģiptes, aicinot likvidēt šīs bāzes, taču saņēmušas atbildi, ka Ēģiptes drošības spēki pilnībā kontrolē Sīnāja pussalu un tur nekādu Izraēlai bīstamu objektu neesot.