Šajās dienās viena no aktuālākajām pasaules mediju atreferētajām lasāmvielām būs The Wall Street Journal (WSJ) vecākā starptautiskā korespondenta Jaroslava Trofimova grāmatas ''Our Enemies Will Vanish'' (Mūsu ienaidnieki pazudīs) citēšana.
Vispirms īsumā par pašu autoru, Jaroslavs Trofimovs raksta WSJ kopš 1999. gada. Viņš sāka strādāt Ukrainā 2022. gada janvārī. Iepriekš viņš atspoguļoja notikumus Krievijā, Afganistānā un Tuvajos Austrumos. Viņš ir divu grāmatu autors un pašlaik nāk klajā Trofimova trešā grāmata "Mūsu ienaidnieki pazudīs: Krievijas iebrukums un Ukrainas neatkarības karš". No tās izvēlējāmies dažus izvilkumus par notikumiem ap Ukrainu 2022.gadā.(fragmentus no viņa grāmatas publicē The Washington Post)
Pirmajā Ukrainas kara gadā Vladimirs Putins vairākas reizes draudēja Rietumiem ar kodolieročiem. Lai gan Kijiva pārliecināja sabiedrotos, ka tas ir blefs, šantāža nostrādāja. ASV vairākas reizes neuzdrošinājās piegādāt Ukrainai ieročus, kas varētu radikāli mainīt konflikta gaitu, raksta Trofimovs, atsaucoties uz Ukrainas un ASV amatpersonām, militārpersonām un izlūkdienestiem.
Nosūtot uz Ukrainu karaspēku, Putins brīdināja Rietumus pret iejaukšanos konfliktā un draudēja ar neprognozējamām sekām, ja viņš netiks uzklausīts. Viņš arī miera laikā draudēja ar kodolieročiem. 2018. gadā Putins sacīja, ka Krievija ir gatava to izmantot, tiesa, saskaņā ar doktrīnu, reaģējot uz potenciālā agresora rīcību. "Agresoram jāzina: atriebība ir neizbēgama, viņš tik un tā tiks iznīcināts," sacīja Putins. "Mēs, tāpat kā mocekļi, nokļūsim debesīs, un viņi vienkārši mirs. Jo viņiem pat nebūs laika nožēlot grēkus''.
Jau no pirmajām Ukrainas kara dienām ASV administrācijas galvenā prioritāte bija nepārkāpt Kremļa iezīmētās “sarkanās līnijas” un neizraisīt tiešu, galvenokārt kodolkonfrontāciju starp Krieviju un NATO, raksta Trofimovs. ASV, zinot par Krievijas nodomu fiziski likvidēt Volodimiru Zelenski un ticot, ka Ukrainas armija ilgi neizturēs (“Daļēji tāpēc, ka ukraiņi nedalījās ar mums savos sagatavošanās darbos un plānos, bet tas, kas tika dalīts, bija militāra dezinformācija,” vēlāk Trofimovam stāstīja augsta ranga Pentagona amatpersona), tika piegādātas tikai 90 Javelin prettanku raķetes.
Vašingtona un tās sabiedrotie ilgu laiku nepiegādāja smagos ieročus, un, kad viņi nolēma, viņi to darīja lēnām. Sakarā ar to Kijiva nesaņēma Rietumu ieročus tieši tad, kad tiem varēja būt izšķiroša loma konfliktā - 2022.gadā, atzīmē Trofimovs. Pēc tam Krievijas armija tika demoralizēta, zaudēja ievērojamu daļu no iebrukumam sagatavotā karaspēka un tehnikas un atkāpās. Kad Ukrainā sāka ienākt ieroči vajadzīgajā daudzumā, jau otrajā kara gadā bija par vēlu: Krievija mobilizējās, nostiprināja aizsardzību okupētajās teritorijās un pārcēla ekonomiku uz kara pamatiem.
2022. gada jūlijā Trofimovs tikās ar Zelenski. Viņš bija dusmīgs par Vašingtonas lēnumu un savas bailes, kas saistītas ar konflikta eskalāciju, nosauca par nepamatotām. Krievija Ukrainā jau ir izmantojusi visa veida ieročus, izņemot kodolbumbu, ko gan citu tā var izdarīt, saviem amerikāņu sarunu biedriem stāstīja ukraiņi. Tomēr Vašingtona turpināja nopietni uztvert Maskavas kodoldraudus. ASV un Ukrainas intereses pārklājas par 85%, bet atlikušie 15% ir “ļoti svarīgi”, Trofimovam skaidroja cits Pentagona pārstāvis.
''Ukraiņi jau cīnās par savu eksistenci. Taču ASV ir īpašs pienākums izvairīties no kodolkara, kas uz visiem laikiem izbeigtu dzīvību uz planētas Zeme''.
Tajā vasarā Ukrainas, ASV un Lielbritānijas militārpersonas izstrādāja pretuzbrukuma plānus. Zelenskis un Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zaļužnijs uzstāja uz operāciju Zaporožjas reģionā, lai sasniegtu Azovas jūru un pārgrieztu “sauszemes tiltu” uz Krimu, kas apgādā Krievijas armiju. Pēc tam viņai Ukrainā bija palikuši tikai aptuveni 100 000 karavīru. Zalužnijs, pēc viņa palīgu vārdiem, lūdzis ASV tikai 90 papildu haubices un atbilstošu munīcijas daudzumu.
Bet amerikāņi uzskatīja, ka Ukrainas bruņotajos spēkos nav pietiekami daudz militārpersonu, kas būtu apmācītas tik liela mēroga operācijai, un uzstāja uz Hersonas atbrīvošanu.
Kad 2022. gada septembrī Ukrainas karaspēks pēkšņi sāka atbrīvot Harkivas apgabalu, Putins paziņoja par mobilizāciju, organizēja viltus referendumus par četru daļēji okupēto reģionu iekļaušanu Krievijas sastāvā un vēlreiz brīdināja, ka, ja tiks apdraudēta tās teritoriālā integritāte, viņš var izmantot kodolieročus. "Tas nav blefs," viņš toreiz teica.
Ukraiņi neiekrita uz provokāciju un turpināja ofensīvu, bet pēc tam atbrīvoja Hersonu. Tomēr Vašingtonā bailes no konflikta pārvēršanās par kodolieroču izmantošanu sasniegušas augstāko punktu, raksta Trofimovs. Pēc ASV izlūkdienestu aplēsēm, Putins varētu apsvērt kodoltrieciena iespēju trīs gadījumos:
-liels uzbrukums pašai Krievijai, īpaši ar NATO līdzdalību;
-iespēja zaudēt Krimu;
-Ukrainas uzvara kaujas laukā, kas, pēc augsta Pentagona amatpersonas domām, "pilnībā sakautu Krievijas militārpersonas, lai Krievijas valsts justos apdraudēta par savu pastāvēšanu".
Baltā nama nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans pat publiski ziņoja, ka Vašingtona tieši un privāti brīdinājusi Maskavu par "katastrofālajām sekām, ko rada kodolieroču izmantošana Ukrainā".
Līdz novembra beigām Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukums sāka izsīkt, tostarp jaunu artilērijas lādiņu piegāžu trūkuma un ASV un to sabiedroto atteikšanās nodrošināt Rietumu tankus un bruņumašīnas, raksta Trofimovs. Tikmēr jaunais ukraiņu grupas komandieris ģenerālis Sergejs Surovikins sāka būvēt aizsardzības nocietinājumus, un 300 000 mobilizēto krievu pievienojās okupācijas armijai.
2023. gadā Ukrainai jaunas pretuzbrukuma ietvaros, jau ar Rietumu tehnoloģiju atbalstu, neizdevās pārvarēt Krievijas vienību pretestību.