Eksperts skaidro - kam jānotiek, lai Putins vairs nevarētu karot ar Ukrainu
Ja Krievijas eksporta ieņēmumi samazināsies līdz 350 miljardiem dolāru, Putins, visticamāk, neturpinās karu Ukrainā, laikrakstā “Financial Times” raksta politologs Kirils Rogovs.
Krievijai 2015. un 2020. gadā bija aptuveni vienādi eksporta ienākumi - ar vidējo Brent cenu gadā 47 ASV dolāri par barelu valsts saņēma aptuveni 330 līdz 340 miljardus ASV dolārus no ārējās tirdzniecības ienākumiem.
Pēdējo desmit gadu laikā Krievijas vidējie gada eksporta ienākumi bija aptuveni 430 miljardi ASV dolāru, un vidējā naftas cena bija 67 ASV dolāri par barelu. 2022. gadā ieņēmumi pieauga līdz 590 miljardiem dolāru. Paredzams, ka šogad šis skaitlis būs aptuveni 460 miljardi ASV dolāru, no kuriem līdz pat 200 miljardiem dolāru tiek izmantoti, lai segtu kara izmaksas.
Ja šie ienākumi pazudīs, Krievijai būs grūti finansēt karu, uzskata eksperts. Viņš atgādina, ka atšķirībā no pirmskara gadiem Krievijas budžets joprojām nes lielu sociālo izdevumu nastu.
Eksperts ir pārliecināts, ka iespējamama arī tāda versiju, ka Putins var apturēt šo karu, ja jutīs, ka zaudē leģitimitāti krievu vidū.
2022. gadā ieņēmumi no ogļūdeņražu eksporta veidoja aptuveni 41,6% no kopējiem Krievijas federālā budžeta ieņēmumiem. Tas nozīmē, ka Krievijas ekonomika un valsts budžets lielā mērā ir atkarīgi no naftas un gāzes cenām.
Tas izpaužas šādi - ieņēmumi no naftas un gāzes eksporta ir galvenais federālā budžeta ieņēmumu avots. 2022. gadā tie bija aptuveni 20 triljoni rubļu, kas ir par divām reizēm vairāk nekā ieņēmumi no fizisko un juridisko personu ienākuma nodokļiem. Naftas un gāzes cenas ietekmē budžeta deficīta apmēru. Jo augstākas naftas un gāzes cenas, jo vairāk ieņēmumu saņem budžets un mazāks deficīts.
2022. gadā Krievijas budžeta deficīts bija 1,6 triljoni rubļu, kas ir par 1,2 triljoniem rubļu mazāk nekā 2021. gadā. Naftas un gāzes cenas ietekmē rubļa kursu. Jo augstākas cenas naftai un gāzei, jo vairāk rublis nostiprinās.
2022. gadā rubļa un ASV dolāra kurss pieauga no 75 rubļiem līdz 50 rubļiem. Krievijai noteiktās sankcijas par tās iebrukumu Ukrainā izraisīja naftas un gāzes cenu pazemināšanos, līdz ar to Krievijas ogļūdeņražu eksporta ieņēmumi samazinājās, izraisot budžeta deficīta pieaugumu un rubļa kursa novājināšanos.
Ilgtermiņā Krievija cenšas samazināt sava budžeta atkarību no naftas un gāzes cenām, un, lai to panāktu, Krievijas valdība īsteno vairākus pasākumus, kuru mērķis ir attīstīt citas tautsaimniecības nozares, piemēram, tūrismu, lauksaimniecību un ražošanu. Tomēr īstermiņā Krievijas budžeta atkarība no naftas un gāzes cenām saglabāsies augsta - tas ir saistīts ar faktu, ka Krievija ir galvenā ogļūdeņražu ražotāja un eksportētāja, un šīs preces ieņem nozīmīgu vietu pasaules ekonomikā.