Nobela prēmiju literatūrā piešķir norvēģu dramaturgam Junam Fosem

© Scanpix/ZUMA Press

Nobela prēmija literatūrā šogad piešķirta Norvēģijas dramaturgam Junam Fosem, kura lugas ir starp visvairāk iestudētajiem mūsdienu autoru darbiem Eiropā, ceturtdien paziņojusi Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.

Fosem prēmija piešķirta par "viņa inovatīvajām lugām un prozu, kas sniedz balsi neizsakāmajam", lasāms akadēmijas paziņojumā.

64 gadus vecā norvēģa lugās bieži nepateiktais atklāj vairāk nekā uzrakstītais, un viņa darbus nereti salīdzina ar īra Semjuela Beketa darbiem, jo tie ir minimālistiski, paļaujas uz vienkāršu valodu, izmantojot tās ritmu, melodiju un klusumu.

Foses slavenākie darbi ir kritiķu atzītais 1989.gada prozas darbs "Naustet" ("Laivu māja"), kā arī 1995.-1996.gada "Melancholia I" un "Melancholia II" ("Melanholija I" un "Melanholija II").

Jau vairākus gadus Foses vārds izskanējis starp iespējamajiem Nobela prēmijas saņēmēju vārdiem.

Šogad janvārī Valmieras drāmas teātrī pirmizrādi piedzīvoja Reiņa Suhanova iestudētā Foses luga "Vārds". Jaunajā Rīgas teātrī Romāns Birmanis savulaik ir iestudējis Foses darbu "Rambuku", bet Dailes teātrī Mihails Gruzdovs iestudējis lugu "Sapnis par rudeni".

Nobela prēmijas saņēmējs iegūst medaļu un prēmiju 11 miljonu Zviedrijas kronu (apmēram viens miljons eiro) apmērā.

Pērn Nobela balva literatūrā piešķīra franču rakstniecei Annijai Erno, pagodinot viņu par "par drosmi un klīnisko asumu, ar kādu viņa atklāj saknes, atsvešināšanos un personīgās atmiņas kolektīvos ierobežojumus".

Pasaulē

Visas Ukrainas militārpersonas, kas nonāk Krievijas gūstā, tiek pakļautas spīdzināšanai, tomēr "Azov" karavīrus spīdzina īpaši cietsirdīgi, viņiem nodara milzīgu kaitējumu veselībai vai pat nogalina, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja Ukrainas speciālo uzdevumu brigādes "Azov" starptautiskās komunikācijas nodaļas vadītāja Jūlija Fedosjuka un seržants, filozofijas doktors Valentīns Dzjubenko.