Nobela prēmiju literatūrā saņems Herta Millere
 
©Scanpix

Rumānijā dzimusī vācu dzejniece un rakstniece Herta Millere pievienojusies pasaulē prestižākajam autoru klubiņam, kļūstot par 106. Nobela prēmijas laureātu literatūrā. Pulksten 13 pēc Latvijas laika Nobela prēmijas literatūrā laureātes vārds tika izziņots, šoreiz gaidītās kavēšanās vairāku nedēļu garumā nebija, notiekošo pavadīja vien balvas oficiālās mājas lapas www.nobelprize.org viegla uzkāršanās, bet drīz vien viss nostājās savās vietās.

Jaunā Nobela prēmijas laureāte dzimusi Ničidorfā švābu zemnieku ģimenē 1953. gada 17. augustā. Viņa studējusi Timošvāras universitātē romāņu literatūru un ģermānistiku. 1979. gadā Millerei sākās pamatīgas problēmas ar Securitate¬ – komunistiskā diktatora Čaušesku režīma VDK analogu, jo slepenais dienests centās piespiest viņu kļūt par ziņu pienesēju. Herta Millere zaudējusi darbu un turpmākos gadus sniegusi privātstundas vācu valodā. Viņas pirmā grāmata (vācu valodā) tika izdota Rumānijā 1982. gadā, bet to izkropļoja cenzūra. 1987. gadā Hertai Millerei kopā ar vīru izdevās nokļūt Vācijā, kur viņa darbojas gan kā akadēmiskais mācību spēks, gan rakstniece, gan arī sabiedriskā darbiniece, kas vēršas pret dažādu bijušā socbloka režīmu pakalpiņu aktivitātēm Vācijā un Rumānijā. Hertas Milleres literārā daiļrade Latvijā ir pazīstama maz.

Pirmoreiz pasaules prestižākā literārā godalga tika pasniegta 1901. gadā franču dzejniekam Sullijam Prudomam (Sully Prudhomme, 1839-1907). Par tās laureātiem kļuvuši daudzi nu jau par klasiķiem atzīti autori, tomēr vēl vairāk ir tādu izcilu rakstnieku, kas pie Nobela prēmijas lielās konkurences dēļ tā arī nav tikuši, tostarp arī Rainis un Vizma Belševica. Vēsturei zināmi arī divi autori, kas no balvas atteicās. Borisu Pasternaku to piespieda izdarīt padomju režīms, savukārt Žans Pols Sartrs konsekventi noraidīja visas iespējamās godalgas.

Nobela prēmija šogad tiks pasniegta 102. reizi. Saskaņā ar dinamīta izgudrotāja Nobela kunga novēlējumu tā tiek piešķirta reizi gadā, tomēr vēsturē ir bijuši vairākas reizes (1935. gads un Otrā pasaules kara laiks), kad balva palikusi nepiešķirta un prēmija noguldīta īpašā fondā. Lielākoties balvas vēsturē to saņēmis viens literāts, tomēr četras reizes Karaliskā akadēmija nav spējusi vienoties par vienu laureātu un balva dalīta starp diviem rakstniekiem (pēdējoreiz 1974. gadā starp diviem zviedriem – Eivindu Junsonu un Hariju Martinsonu).

Visvarenā statistika apgalvo, ka jaunākais Nobela prēmijas laureāts 102 gadu vēsturē bijis Radjards Kiplings, kurš to saņēma 1907. gadā 42 gadu vecumā. Savukārt vecākā autore ir elegantā un skandalozā Dorisa Lesingas kundze, kas pie Nobela prēmijas tika 2007. gadā, īsi pirms savas 89. dzimšanas dienas. Vēsture zina arī vairākus gadījumus, kad Karaliskās akadēmijas biedri balvu piešķīruši paši sev. Ja Selma Lāgerlēva par akadēmiķi kļuva jau pēc Nobela prēmijas saņemšanas, bet Eriks Aksels Karlfelds to saņēma pēc nāves, tad Verners fon Heidenstams, Pērs Lāgerkvists, Eivinds Junsons un Harijs Martinsons piedalījās sev svarīgajā balsojumā.