Eksperti brīdina: 80% biroja ēku Igaunijā ir bīstami uzturēties

Saskaņā ar nesen veikto Igaunijas Glābšanas pārvaldes analīzi, 80% Igaunijas biroju ēku ir ugunsnedrošas. Viking Security ugunsdrošības menedžeris Jaans Aija, kurš jau gandrīz desmit gadus veic ugunsdrošības pārbaudes, norāda - lielākā daļa biroju un citu komercēku Igaunijā ir tikai soļa attālumā no nekontrolēta ugunsgrēka, ziņo postimees.ee

“Ugunsdrošības situācija Igaunijā kopumā ir ļoti slikta. Pērn ugunsgrēkā cietušo skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājies pat par 23%. Masveida drošības prasību neievērošana novērojama arī darba vietās, jo tiek uzskatīts, ka šādi var ietaupīt. Patiesībā tā ir tikšķoša bumba ar laika degli, kas, visticamāk, drīz uzsprāgs, jo ekonomiski grūtajos laikos nereti tiek atlikti, piemēram, apkures un elektrības sistēmas remontdarbi. Tomēr ir jāapzinās, ka arī noplūdis katls vai nodiluši vadi kopā ar nepilnīgiem drošības plāniem ir dzīvībai bīstama kombinācija,” sacīja Aija.

"Viking Security" eksperts norādīja uz piecām izplatītām ugunsdrošības kļūdām, kas apdraud dzīvību - no tām ir viegli izvairīties un tās novērst, un ikviens var pieprasīt, lai šīs problēmas tiktu risinātas viņa darba vietā.

Trūkst ugunsdzēšamo aparātu, vai arī tie ilgu laiku nav tikuši pārbaudīti

Ugunsdzēšamais aparāts ir elementārs ugunsdrošības līdzeklis. Tiem vajadzētu būt pietiekošā skaitā, jāatrodas pareizajās vietās un jādarbojas pareizi.

Prasības ugunsdzēšamo aparātu novietošanai:

• katrā stāvā vismaz divi ugunsdzēšamie aparāti;
• ja ēka ir liela, vismaz viens ugunsdzēšamais aparātu uz katriem 200 kvadrātmetriem;
• katram ugunsdzēšamajam aparātam jābūt pietiekami lielam (vismaz seši kilogrami sausa pulvera).

Nosprostots evakucācijas ceļs, trūkst apgaismojuma

Protams, ka biroja telpu izvietojums laiku pa laikam var tikt mainīts, tomēr ir svarīgi nenobloķēt evakuācijas ceļus, t.i., kustības trajektorijas, pa kurām ugunsgrēka gadījumā var ātri izkļūt no ēkas.

Evakuācijas ceļa prasības birojā:

• ceļam jābūt vismaz 1,2 metrus platam un pilnīgi brīvam;
• ceļš nedrīkst būt šaurāks par to durvju platumu, caur kurām tas iet;
• durvīm jābūt viegli atveramām bez otra cilvēka palīdzības;
• arī slēdzamām durvīm jāatveras bez atslēgas vai caurlaides.

Evakuācijas ceļiem jābūt marķētiem ar atbilstošu apgaismojumu (apgaismojošas izejas zīmes ar zaļu cilvēciņu). Ja telpas tiek pārbūvētas, ir jānodrošina, lai arī zīmes tiktu attiecīgi pārvietotas.

Nepareizs trauksmes sensoru izvietojums

Pārveidojot telpas, bieži tiek aizmirsts par dūmu detektoriem un citiem signalizācijas sistēmas elementiem. Ļoti izplatīta kļūda ir tā, ka dažas telpas tiek atstātas pilnībā bez ugunsgrēka signalizācijas.

Prasības sensoru uzstādīšanai:

• ir jābūt vismaz vienam sensoram katrā telpā;
• sensoriem jābūt pareizi atzīmētiem papīra plānos.

Pēdējais punkts nav paredzēs tikai dokumentu kārtības dēļ - pamatojoties uz plānos ievadīto informāciju, tiek pārbaudīts, no kurienes nācis signalizācijas signāls, kas ir izšķiroši, lai ātri noteiktu ugunsgrēka vietu. Tāpēc tieši no shēmu pareizības var būt atkarīgs, vai ugunsgrēks tiks ierobežots vienā telpā, vai nodegs visa ēka.

Trūkst ugunsdrošo durvju un citu drošības sistēmu

Lai nodrošinātu ugunsdrošību, pastāv stingri noteikumi, pēc kuriem katra biroja ēka ir jāsadala ugunsdzēsības daļās, jeb, citiem vārdiem runājot, starp dažādām ēkas daļām jābūt ugunsdrošām durvīm un ventilācijas caurulēs jāatrodas ugunsdrošības aizbīdņiem. Tas paredzēts, lai ugunsgrēks, kas izcēlies vienā ēkas pusē, nevarētu izplatīties uz citām tās daļām.

Diemžēl bieži vien, remontējot vai pārbūvējot ēku, netiek uzraudzīta šo sekciju darbība, vēlāk pakļaujot riskam ikvienu, kas ēkā uzturēsies.

Arī tad, ja tiek veikts tikai remonts, jāpārliecinās, vai ir uzstādītas atbilstošas ​​ugunsdrošas durvis un visas atveres ir ugunsdrošas.

Netiek īstenotas mācības, trūkst instrukciju

Biroju ēkās nepieciešams sastādīt evakuācijas ceļus ugunsgrēka gadījumā un jāizvieto diagrammas.

Tomēr ļoti bieži, reorganizējot telpas, tiek atstātas vecās shēmas, kas var maldināt cilvēkus un radīt briesmas. Vienmēr jāņem vērā, ka ugunsgrēka gadījumā birojā var atrasties arī viesi - cilvēki, kuri ēku nepazīst, un viņi sekos diagrammā norādītajiem nepareizajiem norādījumiem.

Katrā biroju ēkā, kuras platība ir lielāka par 750 kvadrātmetriem (t.i., lielākajā daļā biroju), vismaz reizi gadā ir jāveic ugunsdrošības instruktāžas un ugunsdzēsības mācības. Ja darba devējs tās neorganizē, viņam draud naudas sods līdz 3200 eiro.

Kā norāda Jaans Aija, ugunsdrošību birojā var uzskatīt par daļu no arodveselības. “Ir kļuvis par normu, ka reizi gadā speciālistiem tiek lūgts pārbaudīt cilvēku veselību darba apstākļos. Tādā pašā veidā ir vērts regulāri pārbaudīt, vai ir droši strādāt birojā un visā ēkā. Tas neprasa daudz pūļu, taču var glābt dzīvību,” sacīja Viking Security eksperts.