Interneta vietne Wikileaks, kas specializējas konfidenciālas un slepenas informācijas publiskošanā, savā mājaslapā (http://cablegate.wikileaks.org) sākusi publicēt vairāk nekā 250 000 telegrammu, kas no dažādās valstīs izvietotām ASV vēstniecībām sūtītas uz Valsts departamentu.
To starpā ir arī konfidenciāla sarakste starp ASV vēstniecību Rīgā un ASV Valsts departamentu.
Līdz šodienas pēcpusdienai mājaslapā gan bija ievietoti tikai 280 dokumenti, no kuriem neviens nav tapis Rīgā. Tomēr lapas sadaļā, kas veltīta atsevišķām valstīm, iespējams noskaidrot, ka vietnē tiks ievietota 701 telegramma, kas no vēstniecības Rīgā sūtīta uz Vašingtonu (salīdzinājumam – Wikileaks gatavojas publiskot arī 882 dokumentus, kas tapuši ASV vēstniecībā Viļņā un 671 dokumentu, kas tapis ASV vēstniecībā Tallinā).
Wikileaks paziņojusi, ka publiskojamās telegrammas aptver plašu laika periodu – sākot ar 1966. gadu un beidzot ar šā gada februāra nogali. BNS, atsaucoties uz The Guardian, vēsta, ka ir zināms par dokumentu, kas no Lietuvas vēstniecības ASV uz Vašingtonu nosūtīts šā gada 26. februārī, un šajā dokumentā ir runa par Lietuvas finansiālo situāciju un bruņojumu. Jāpiebilst, ka vēl pirms publiskošanas Wikileaks dokumentu kopijas nodevusi The New York Times, The Guardian, Der Spiegel, Le Monde un El Pais redakcijām, un atsevišķi to izvilkumi jau parādījušies šajos izdevumos.
ASV amatpersonas asi reaģējušas uz Wikileaks publiskoto amerikāņu diplomātu slepeno saraksti ar Valsts departamenta amatpersonām, kas neērtā situācijā brīžiem nostāda ne tikai pašus diplomātus, bet arī citu valstu amatpersonas. Wikileaks paziņojusi, ka vairāk nekā 250 000 dokumentu publiskoti, lai pierādītu, ka ASV valdība ļoti bieži demonstrē apbrīnojamu liekulību un tās darbi nesaskan ar vārdiem.
Dokumentus, kuru izcelsme tiek turēta noslēgumā, Wikileaks sākusi publiskot savā mājaslapā (http://cablegate.wikileaks.org), kuru svētdien gan skāra nopietnas tehniskas problēmas – vietnes īpašnieki apgalvo, ka pakļauti hakeru uzbrukumam, ziņo AP. Jau iepriekš dokumenti nogādāti piecu pasaules vadošo mediju – The New York Times, The Guardian, Der Spiegel, Le Monde un El Pais redakcijās, un atsevišķi to izvilkumi jau parādījušies šajos izdevumos. Avīžu redakcijas uzsvērušas, ka centušās izvairīties no tādu materiālu publiskošanas, kuri varētu apdraudēt cilvēku dzīvības, tāpat laikraksti vērsušies pēc komentāriem pie amerikāņu amatpersonām.
Par pašām sensacionālākajām, šķiet, uzskatāmas ziņas, ka Saūda Arābijas karalis Abdulla vairākkārt aicinājis ASV veikt militāru triecienu pret Irānu, lai sagrautu tās kodolprogrammu – šādu pozīciju atbalstījuši arī tādu arābu valstu kā Jordānijas un Bahreinas līderi. Plašākai sabiedrībai pārsteidzošas varētu šķist arī ziņas, ka Irāna no Ziemeļkorejas iegādājusies tāla darbības rādiusa raķetes, kuras mēģina pielāgot savām vajadzībām, bet ASV un Dienvidkorejas līderi jau pilnā nopietnībā kaļot plānus par Korejas pussalas nākotni pēc eventuālā Ziemeļkorejas sabrukuma. Dokumentos vēstīts par to, kā ASV amatpersonas neveiksmīgi mēģinājušas pārliecināt Pakistānu rūpīgāk uzraudzīt savus bagātinātā urāna krājumus. Savukārt Jemenas prezidents Alī Abdulla Salehs sarunā ar amerikāņu ģenerāli Deividu Petreusu solījis, ka Jemenas armija uzņemsies atbildību par visiem triecieniem, kurus amerikāņu spēki šīs valsts teritorijā izdarīs pret islāmistu kaujiniekiem.
Noskaidrojies arī, ka amerikāņu diplomāti vākuši konfidenciālu informāciju par saviem kolēģiem ANO, samērā neglaimojoši atsaukušies par sabiedroto valstu līderiem, piemēram, Vācijas kancleri Angelu Merkeli, kurai pārmesta neizlēmība, un Itālijas premjeru Silvio Berluskoni, kas nodēvēts par "Krievijas viedokļa paudēju Eiropā". Dokumenti liecina arī par to, ka ASV amatpersonas visiem spēkiem centušās pārliecināt savus ārzemju kolēģus par nepieciešamību uzņemt no Gvantanamo cietuma atbrīvotos aizdomās turētos teroristus. Piemēram, Slovēnijai šāda bijušā cietumnieka uzņemšana izvirzīta kā priekšnosacījums, lai Slovēnijas prezidents varētu tikties ar ASV līderi, bet Klusā okeāna salu valsts Kiribati iekārdināta ar vairāku simtu miljonu dolāru finansiālo palīdzību.