Ukrainas varas iestādes plāno attīstīt lauksaimniecību teritorijās, kas cietušas no Černobiļas atomelektrostacijas katastrofas izraisītā radioaktīvā piesārņojuma. Nozares ekspertus šī ideja satrauc, vēsta "Ņezavisimaja gazeta".
Nākamā gada martā Kijeva gatavojas nodot atklātībai kompleksu programmu attiecībā uz piesārņoto teritoriju izmantošanu lauksaimniecībā. Jau pirms tam par šādiem plāniem paziņojusi Baltkrievijas vadība, kas savu Černobiļas zonas daļu gatavojas sākt apgūt ap 2020. gadu.
Ukrainas valdība savus plānus sīkāk nekomentē, taču, kā pastāstījis viens no zinātniekiem, kas iesaistīti šis problēmas risināšanā, gatavošanās zonas rehabilitācijai norisinās jau sen.
Pētījumi par radionuklīdu pāriešanu no augsnes augos tiek veikti jau kopš deviņdesmitajiem gadiem. Izstrādāti dinamiskie modeļi attiecībā uz radionuklīdu uzvedību dažāda tipa augsnēs, to transformāciju un kvantitatīvajiem raksturlielumiem.
Pēc zinātnieka teiktā, eksperimenti parādījuši, ka tajās teritorijās, kur veikti rehabilitācijas pasākumi, pie tāda paša piesārņojuma līmeņa radionuklīdu sastāvs lauksaimniecības produkcijā var tikt samazināts simtiem reižu - faktiski līdz normai.
Kā atzīmē ekoloģiskā grupējuma "Pečeņegi" vadītājs Sergejs Šaparenko, zonā iekļauto teritoriju piesārņojums jau sākotnēji bijis nevienmērīgs. "Dzīve apliecinājusi, ka pirmās prognozes par radiācijas iedarbības sekām bijušas pārāk pesimistiskas. Noskaidrojies, ka ekosistēmas pārstrādā radiāciju daudz straujāk, nekā tika gaidīts," viņš apgalvojis.
Tomēr daudzi eksperti Ukrainā ir nobažījušies, ka situācija var kļūt nekontrolējama un tirgū varētu nonākt bīstama lauksaimniecības produkcija. Kā atzīmē «Ņezavisimaja gazeta», tas var attiekties arī uz Krievijas tirgu.
Kā laikrakstam pastāstījis kāds ierēdnis, kas agrāk strādājis radiācijas ekoloģiskās kontroles struktūrās, vietām «zonā» radioaktīvā cēzija, stroncija un plutonija izotopu rādītāji ir tik augsti, ka pārsniedz mēraparātu skalu.
"Transurāna elementu pussabrukšanas periods ir 24 000 gadu. Beidzamajos gados vienu elementu sabrukšanas gaitā veidojušies citi, un to visu pagaidām nevar nedz precīzi izmērīt, nedz arī aprēķināt, kas būs nākotnē. Tas ir vienkārši noziegums - apart piesārņotu zemi, tā paaugstinot gaisa un ūdenstilpju piesārņotību," uzskata eksperts.
Tiesa gan, kāds Ukrainas valdībai tuvs ierēdnis apgalvojis, ka neesot ne runas par pārtikas kultūru audzēšanu piesārņotajās teritorijās. Tur tiekot domāts audzēt rapsi biodegvielas ražošanai, un «šo ļoti perspektīvo kultūru» no Ukrainas ir gatavas pirkt gan Eiropas Savienības (ES) valstis, gan Turcija, Apvienotie Arābu Emirāti un Pakistāna.
"Mēs jau kopš aizpagājušā gada esam pirmajā vietā Eiropā rapša sējumu platību ziņā. Tas ir izdevīgi, vienīgi rapsis noplicina augsni - vienā laukā to var sēt reizi piecos gados. Vai arī tādās teritorijās, kurām nav svarīgas nozīmes lauksaimniecībā," skaidrojis ierēdnis.
Pēc viņa teiktā, šajā sakarā ES nesen izstrādājusi Ukrainai Černobiļas «zonas» zemju apgūšanas plānu, un tiek cerēts, ka šis projekts ieinteresēs investorus.