Zviedrijas migrācijas dienests liedzis pastāvīgo uzturēšanās atļauju bēdīgi slavenās interneta vietnes Wikileaks dibinātājam Džūlianam Asanžam, kurš Zviedrijā bija iecerējis izveidot savas atmaskojošās vietnes bāzi.
Dž. Asanžs arī sūdzējies, ka kārtējo ziedojumu vietnei atteicis viens no tās pastāvīgajiem atbalstītājiem.
AFP atgādina, ka uzturēšanās atļauju Zviedrijā Dž. Asanžs, kurš ir Austrālijas pilsonis, lūdzis vēl augusta otrajā pusē. Tikai pirmdien Zviedrijas migrācijas dienests sniedzis savu noraidošo atbildi. Šā dienesta pārstāve Gunilla Vikstrēma izteikusies, ka Dž. Asanža pieprasījums "neesot atbildis visām prasībām", taču atteikusies precizēt, kas ar to domāts. G. Vikstrēma informējusi, ka Dž. Asanžs par pieņemto lēmumu informēts gan ar e-pasta vēstules, gan parastas vēstules palīdzību, taču viņai neesot zināms, vai viņš pašlaik uzturas Zviedrijā. AFP atgādina, ka Wikileaks Zviedrijas teritorijā izvietojusi vairākus serverus, taču, lai saņemtu plašāku valsts aizsardzību kā izdevējam, Dž. Asanžam bijusi nepieciešama pastāvīgās uzturēšanās atļauja.
Zviedrijas ziņu portāls thelocal.se pieteikuma noraidījumu saista ar faktu, ka Zviedrijas prokuratūra joprojām izmeklē par Dž. Asanžu saņemtās sūdzības, kas saistītas ar diviem seksuālās vardarbības gadījumiem. Tāpat ļoti iespējams, ka Zviedrija nav vēlējusies vēlreiz nonākt liela skandāla centrā, jo tuvākajā laikā Wikileaks iecerējis publiskot aptuveni 400 000 līdz šim slepenu dokumentu, kas attiecas uz ASV un tās sabiedroto misiju Irākā. Pentagons ne tikai aicinājis pasaules medijus šos dokumentus nepārpublicēt, bet arī izveidojis 120 cilvēku lielu darba grupu, kuras uzdevums būs tos nekavējoties izanalizēt un sniegt atzinumu vai dokumenti neapdraud konkrētu cilvēku drošību. Dž. Asanžs izteicies, ka Pentagons un ASV valdība izdarot spiedienu uz citām valstīm un šā iemesla dēļ no vietnes finansiālās atbalstīšanas jau bijis spiests atteikties viens no regulārajiem sponsoriem.