Eiropai būs robežsardze ar erku

Uz Eiropas Savienības robežām un nepieciešamības gadījumā arī tās iekšienē drīzumā sāks darboties jauna robežu aizsardzības sistēma.

Princips līdzīgs kā NATO militārajai aliansei - kur izceļas nepatikšanas, uz turieni dalībvalstis nosūta ātrās reaģēšanas spēkus. Šāda vienošanās panākta Eiropas Parlamentā, un regulas ziņotājs ir latvietis Artis Pabriks.

Ar nepatikšanām jāsaprot liels daudzums ārpus Eiropas Savienības izcelsmes ļaužu, kas vēlas tikt iekšā, lai baudītu ES labumus. Viņi ir no Ziemeļāfrikas, no Vidējiem Austrumiem, no Lībijas, no Vjetnamas, no Sīrijas. Pamatā ekonomiskie migranti, un ap 30% kara bēgļu - viņu vidū daudz jaunu vīriešu, kas izvēlas dezertēt.

FRONTEX 2

Arī līdz šim Eiropas robežas tika sargātas, taču operācijas Frontex panākumi tika mērīti galvenokārt ar izķeksēto melno bēdubrāļu skaitu Vidusjūrā un izdalītajām segām. Ne naudas, ne cilvēku nepietika efektīvai kontrolei, tāpēc tagad pilna Eiropa ar nezināmas izcelsmes ļautiņiem, kam ir nezināmi nolūki. Arī šis faktors nospēlēja būtisku lomu britu referendumā, jo konservatīvie vecie ļaudis vairs nevēlas redzēt savās mājās visādus svešzemju ērmus. Tagad Eiropa apņēmusies laboties, un Frontex līdz gada beigām pārtaps par Eiropas robežu un krasta apsardzi. Saīsinājumā iznāk ERKA, un Kurzemē tā mēdz raksturot uzņēmīgus cilvēkus. Pastāv cerības, ka arī šī aģentūra būs ar kārtīgu erku.

No visām ES dalībvalstīm deleģēti 1500 robežsargu, kas vajadzības gadījumā piecu līdz septiņu dienu laikā ieradīsies krīzes vietā un uzsāks robežsardzes procedūras. Šķiros migrantus, ko drīkstēs, laidīs iekšā. Ko - ne, sūtīs, no kurienes nākuši. Ziņotājs Artis Pabriks seminārā žurnālistiem skaidroja, ka aģentūra strādās ne vien ar sekām, bet arī vāks informāciju noziegumu, terorisma un cilvēku kontrabandas preventīvai novēršanai. Iezīmēts arī finansējums šim un nākamajam gadam - 300 miljoni. Pabrika skatījumā tas nav maz. Turklāt perspektīvā budžets augs.

Ja valsts nepiekrīt

Latvijas eiroparlamentāriete Inese Vaidere strādā parlamenta Budžeta komitejā. Neatkarīgajai viņa stāsta, ka 2017. gada budžetā tieši robežu stiprināšanai paredzēti pieci miljardi eiro. No tiem trīs miljardi eiro tiks atvēlēti ārējai palīdzībai. Vienkāršoti runājot, lai migrantu izcelsmes valstīs nodrošinātu tik ciešamu dzīvi, ka viņi tomēr neizšķirtos doties bīstamajā ceļā uz Eiropu. Savukārt atlikušie divi miljardi tiks sadalīti robežu apsardzei, Interpolam un citiem drošības dienestiem.

Tomēr šajā brīnišķīgajā plānā ir arī sava ēnas puse, un tā saistīta ar ES dalībvalstu suverenitāti. Ja valstī izceļas vai gaidāma migrācijas krīze un tā apzinās, ka netiek galā - no tālākās procedūras viedokļa viss kārtībā. Valsts sniedz attiecīgu pieprasījumu, un 1500 vīru ar erku steidzas glābt, kas glābjams. Tiek mobilizēti cilvēki, resursi - pirkstu nospiedumu mašīnas, laivas, helikopteri. Taču īstās problēmas sāksies, ja valsts atteiksies pieņemt šo palīdzību. Piemēram, tādēļ, lai migranti vienkārši izietu tai cauri dziļāk Eiropā. Artis Pabriks skaidro - nevienai ES dalībvalstij neko nevar uzspiest, jo visas ir suverēnas, un tādā gadījumā vienīgais risinājums būs iekšējās robežkontroles atjaunošana apkārt krīzes skartajai valstij. Pabriks gan nepiekrīt formulējumam, ka tā būtu nepaklausīgās valsts izolācija. Vienkārši citām valstīm ir tiesības sargāt savas robežas pat tad, ja viena to nevēlas.

Vajadzētu gan

Par šo aspektu rezolūcijas tapšanas gaitā notikušas gana plašas diskusijas, ne visi parlamentārieši piekrīt, un nevienprātība atspoguļojas arī gala ziņojumā. Ļoti daudz teksta vēlējuma un vajadzības izteiksmē. «Aģentūrai būtu jāveic savi pienākumi, neskarot dalībvalstu kompetenci aizsardzības jomā», «Aģentūras rīcībā vajadzētu būt nepieciešamajam aprīkojumam un personālam, ko izvietot kopīgās operācijās» un tādā garā. Neizklausās pārliecinoši, taču Artis Pabriks savukārt ir pārliecināts, ka «vajadzības izteiksmē rakstītie teksti neapdraud aģentūras efektivitāti». Lai nu tā būtu. Jo arī Latvijas robežsardzei var nākties lūgt Eiropas kolēģu palīdzību, ja pašu spēkiem netiksim galā, piemēram, ar strauji augošu vjetnamiešu migrantu skaitu.