Pētījums: Krievijas armijā divkāršojusies dezertēšanas gadījumu skaits
Pēc pētnieku grupas datiem, līdz šā gada jūlijam reģistrēto bēgšanas gadījumu skaits no Krievijas armijas jau bija sasniedzis 2024. gada līmeni, kas liecina, ka dezertēšana divkāršojusies. Ukrainas kara sākumā bēgšanas bija relatīvi retas, bet tagad šī parādība ir plaši izplatīta, TV24 pastāstīja Nacionālo bruņoto spēku majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
OSINT analītiķu grupa TATARIGAMI un “Fronteintelligence Insigh” apkopojusi informāciju par Krievijas Federācijas bruņoto spēku dezertieriem.
Saskaņā ar viņu datiem, bēgšanas un dezertēšanas gadījumu skaits Krievijas bruņotajos spēkos pēdējos mēnešos ir pieaudzis divas līdz trīs reizes. Tie nav tikai daži atsevišķi gadījumi. No 2022. gada līdz 2025. gada jūlijam datu bāzē ir reģistrēti 13 807 apstiprināti, neatļauti vienības dislokācijas vietas pamešanas gadījumi. Liela daļa kareivju ir aizmukuši no militārajām bāzēm, mācību vietām, bet daļa - no kaujas lauka. Citi nav atgriezušies no atvaļinājuma vai medicīnas iestādēm.
2025. gads Kremlim ir kļuvis īpaši satraucošs. Līdz šā gada jūlijam reģistrēto bēgšanas gadījumu skaits no armijas jau bija sasniedzis 2024. gada līmeni, kas liecina par dezertēšanas gadījumu divkāršošanos. Pētnieki norāda, ka Ukrainas kara sākumā bēgšanas bija relatīvi retas, bet tagad šī parādība ir plaši izplatīta.
Lielākā daļa dezertieru - 11 341 - ir līgumkaravīri, 2457 bija mobilizēti, bet deviņi bija citu kategoriju karavīri, tostarp jauniesauktie. Pēc analītiķu datiem, līgumkaravīri veido 73,6% no dezertētājiem, bet mobilizētie karavīri - tikai 4,38%, taču tas arī varētu būt saistīts ar augsto mirstības līmeni viņu vidū, nevis ar lielāku disciplīnu.
Atsevišķi tiek atzīmēts straujš dezertēšanas pieaugums no kaujas lauka. Kopš 2024. gada vasaras šādu dezertieru skaits pieaudzis desmit reizes. Šie dati izceļ krīzes saasināšanos karaspēkā, neskatoties uz stingrajiem pasākumiem.
Pēc J. Slaidiņa domām, Krievijas kaujas spējas un personāls ir diezgan briesmīgs, un šeit mēs varam redzēt krievu pasaules īsto seju. Neskatoties uz to, ka Maskava turpina pildīt mobilizācijas plānus, arvien lielāka daļa mobilizēto nāk no ieslodzītajiem un personām, pret kurām notiek izmeklēšana. Tas tieši ietekmē armijas kaujas gatavību un morāli.
Pētnieki secinājuši, ka pašreizējie skaitļi vēl nenozīmē tūlītēju Krievijas armijas sabrukumu, tomēr straujais dezertēšanas pieaugums liecina, ka pat visstingrākie pasākumi nespēj apturēt šo procesu. Problēma kļūst sistēmiska un padziļinās ar katru mēnesi.
Komentējot video, kur redzams, ka krievi paši savus “cīnītājus” kailus piesien pie stabiem ceļa malā, J. Slaidiņš uzsver, ka Krievijas armija ir unikāla un nekur citur pasaulē tādu neatrast.
