Astoņi stratēģiski mērķi Ukrainai jeb kā paralizēt Krievijas armiju
Divi ASV Hadsona institūta pētnieki izskaitļojuši astoņus svarīgus mērķus, pa kuriem trāpot Ukrainas armija varētu paralizēt Krievijas militāro mašinēriju, TV24 pastāstīja Nacionālo bruņoto spēku majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
Koncentrējoties uz uzbrukumiem astoņiem svarīgiem mērķiem Krievijā un tās ietekmes zonās, Ukraina varētu mainīt spēku samēru. Pēc ekspertu Lūka Kofija un Kana Kasapoglu domām, bezpilota lidaparātu uzbrukumu, raķešu un ierobežotu sauszemes operāciju kombinācija Kijivai ļautu “pārraut strupceļu” un paaugstinātu Krievijas iebrukuma politiskās izmaksas. J. Slaidiņš pauda viedokli, ka lielā mērā varētu piekrist ekspertiem.
Pirmos eksperti minēja ūdensceļus un loģistiku. Sarakstā pirmā ir Volgas-Donas kanāla infrastruktūra, kas savieno Kaspijas un Melno jūru. Tās bojājumi varētu apturēt militāro un komerciālo kuģu kustību, traucēt Irānas dronu piegādi Krievijai, radīt triecienu Krievijas un Irānas sararbībai. Lai gan triecieniem slūžām ir vajadzīgas jaudīgas kaujas galviņas un augsta precizitāte, veiksmīgam uzbrukumam būtu ļoti nopietna ģeopolitiska ietekme.
Otra, ko minēja eksperti, ir aizsardzības nozares ievainojamība. Pētnieki norāda uz Irānas un Krievijas kopīgo dronu rūpnīcu Tatarstānā - Elabugas kompleksu. Pati teritorija ir pārāk liela, lai to iznīcinātu ar vienu raķešu triecienu, taču objekta vājā vieta ir tā energoapgāde, kas ir atkarīga no Ņižņekamskas termoelektrostacijas. Triecieni reģionālajam elektrotīklam varētu apturēt dronu ražošanu.
Trešais - transporta mezgli un tilti. Ziņojumā izcelti kritiskie punkti uz Krievijas un Ķīnas robežas, pa kuriem notiek pat līdz 60% dzelzceļa pārvadājumu. Tiešs uzbrukums Ķīnai netiek apsvērts, taču 150 km rādiusā Krievijas teritorijā ir neaizsargāti objekti, kuru darbības traucējumi ierobežos iekārtu un elektronikas plūsmu.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta tiltiem, kas savieno Krieviju ar okupēto Krimu. Pa tiem jau ir bijuši triecieni, bet tilti nav iznīcināti. Papildus Kerčas tiltam eksperti nosauc Čongaras, Sivaša un Heničeskas tiltus. Vācu “Taurus” raķetes būtu ideāls ierocis šo objektu iznīcināšanai.
Analītiķi norāda uz Krievijas lielo atkarību no dzelzceļa transporta karaspēka pārvadāšanai un piegādēm. Autori raksta, ka “dzelzceļa tiltu, transformatoru un vilces apakšstaciju iznīcināšana dod lielākas cerības” uz efektu. Šādu triecienu rezultātā, visticamāk, visā dzelzceļa tīklā veidosies kaskādes sastrēgums, radot sekundārus mērķus turpmākiem uzbrukumiem.
Atsevišķi izceltas jūras bāzes. Pēc tam, kad dronu uzbrukumi padzina Melnās jūras floti no Sevastopoles, Krievija sāka jaunas bāzes būvniecību Abhāzijā, Očamčirā. Šis objekts vēl nav aizsargāts, un tas Ukrainai dod iespēju izjaukt Kremļa plānus.
Vēl drosmīgāka ideja ir uzbrukt Klusā okeāna flotes bāzēm Vladivostokas apgabalā. Šim nolūkam analītiķi iesaka izmantot konteinerdronus, kas tiek palaisti no tirdzniecības kuģiem. J. Slaidiņš gan ieteiktu labāk likvidēt Krievijas Melnās jūras flotes pārpalikumus, lai atlikusī flotes daļa būtu spiesta slēpties ostās.
Kā pēdējais tiek minēts Piedņestras faktors. Lai gan, pēc J. Slaidiņa domām, Ukraina noteikti nesāks nekādas militāras darbības Piedņestrā, jo tur vajag Moldovas atļauju. Tur atrodas apmēram 1500 Krievijas karavīru un noliktava, par kuru neviens nezina, cik tā izpārdota un kas tur ir. Teorētiski, protams, tas ļautu Kijivai nodrošināt aizmuguri, Odesas drošību un radīt Maskavai politisku sakāvi, bet tam ir vajadzīgas “svaigas” vienības, skaidroja J. Slaidiņš, piebilstot, ka diezin vai krievi mierīgi sēdēs un uz to tikai noskatīsies.
