Ukraina veidos platu demilitarizētu zonu Luhanskā

© scanpix.ee

Ukrainas prezidents Petro Porošenko paziņojis, ka plāno izveidot 30 kilometrus platu demilitarizētu zonu Luhanskas apgabalā.

Izveidot buferzonu, par kuru vienošanās karojošo pušu starpā tika panākta ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) starpniecību, nozīmēs atbrīvot reģionu no visiem tankiem un artilērijas. Šī soļa mērķis ir izbeigt nepārtrauktās apšaudes.

Porošenko trešdienas vakarā tviterī apstiprināja, ka tiks veidota demilitarizētā zona: "Norīkoju kontakta grupai parakstīt vienošanos par buferzonu, lai nodrošinātu, ka kaujinieki nespēj apšaudīt Donbasa mierīgos iedzīvotājus!"

Vācijas valdība apsveikusi šo soli. Ja vienošanās tiks īstenota, tas "būs liels solis virzienā uz atjaunotu un ilgtspējīgu ugunspārtraukšanu", atzina Vācijas Ārlietu ministrijas pārstāvis.

Arī prokrieviskie kaujinieki Doņeckā apgalvo, ka ieroči, kas nepārsniedz 100 milimetru kalibru, esot atvilkti trīs kilometru attālumā no frontes.

Par spīti cerībām uz buferzonu, apšaudes Donbasā turpinās.

Ukrainas armija paziņojusi, ka prokrieviskie kaujinieki ieņēmuši vairākas militārās pozīcijas, izmantojot tankus un granātas, ko teroristi noliedz.

 

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais