Turcijā aktivizējas Erdogana pretinieki

Uzbrukumu prokuroram, kurš nesteidzās izmeklēt pusaudža slepkavības apstākļus, Turcijas varasiestādes traktē kā uzbrukumu visai tieslietu sistēmai © Scanpix

Tuvojoties jūnijā paredzētajām Turcijas parlamenta vēlēšanām, situācija valstī kļūst aizvien saspīlētāka. Vakar pēdējā gaitā tika pavadīts Stambulas prokurors, kuru par ķīlnieku bija saņēmuši kreisi radikālas organizācijas kaujinieki, – viņš mira otrdienas vakarā no ievainojumiem, kas bija gūti neveiksmīgas policijas operācijas laikā. Savukārt vakar kāds nezināms bruņots cilvēks Stambulas nomalē ielauzies vienā no valdošās Taisnīguma un attīstības partijas birojiem, taču arestēts.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, kurš šajās dienās atrodas oficiālā vizītē Rumānijā, nosodījis abus uzbrukumus, norādot, ka tie vērsti uz situācijas destabilizēšanu valstī, vēsta Reuters. Lai gan līdz vakardienas pēcpusdienai netika sniegta sīkāka informācija par valdošās partijas mītnē notikušo iebrukumu, no premjera sacītā var saprast, ka tajā tiek vainoti kurdu radikāļi. Viņš uzbrukumu nosaucis par mēģinājumu sagraut miera procesu un noregulēt Ankaras un valstī dzīvojošo kurdu domstarpības. Euronews atgādina, ka marta otrajā pusē Turcijas cietumā ieslodzītais kurdu līderis Abdulla Odžalans kārtējo reizi nācis klajā ar uzrunu saviem piekritējiem no Kurdu strādnieku partijas (PKK), mudinot viņus nolikt ieročus un piekrist Turcijas valdības piedāvājumiem. Taču kurdu nacionālo pašapziņu vairojis tas, ka tagad viņu tautiešu pilnīgā kontrolē nonākušas ievērojamas teritorijas ne tikai Irākā, bet arī Sīrijā. Tas kurdiem devis cerību, ka viņiem izdosies realizēt savu seno sapni un izveidot neatkarīgu Kurdistānas valsti.

Savukārt otrdien notikušajā uzbrukumā prokuroram Mehmetam Selimam Kirazam vainojami aizliegtā kreiso radikāļu grupējuma Revolucionārā Tautas atbrīvošanas partija – fronte (DHKPC) kaujinieki. Viņi paši uzņēmušies atbildību par notikušo, paskaidrojot arī savas rīcības motīvus. Tieši M. S. Kiraza uzraudzībā tika izmeklēta krimināllieta par 15 gadu vecā Berkvina Elvana nāves apstākļiem. 2013. gada jūnijā tobrīd 14 gadu vecais zēns (starp citu, pēc tautības – kurds) bija iekļuvis starp pret valdību vērstas protesta demonstrācijas dalībniekiem.

Viņam tieši pa galvu trāpījusi kāda policista izšauta asaru gāzes granāta, un pēc 269 komā pavadītām dienām B. Elvans mira. Lai gan traģēdijai bija neskaitāmi aculiecinieki, līdz pat šai dienai par pusaudža slepkavību neviens pie atbildības nav saukts, un izskatās, ka prokurors labprāt vēlējies, lai par šo notikumu pēc iespējas ātrāk aizmirstu. Divi kaujinieki, kuri iebruka viņa birojā, bija pieprasījuši, lai prokurors nosauktu tā policista vārdu, kurš nogalināja pusaudzi, un piespiestu šo cilvēku publiski atzīties.

Reuters uzsver, ka arī šobrīd Turcijas varasiestādes nevēlas, lai sabiedrībai tiktu atgādināts par B. Elvana slepkavību. Neilgi pēc tam, kad kaujinieki bija iebrukuši tiesas zālē, Turcijas mediju regulators steigšus pieņēma lēmumu aizliegt vietējiem medijiem atspoguļot šo krīzi, un vairākas televīzijas kompānijas pārtrauca uzsāktās tiešraides. Ziņu aģentūra Dogan, kas lepojas ar savu neatkarību, vēstījusi, ka prokurors kaujinieku gūstā atradies aptuveni sešas stundas, un uzsāktās sarunas ar ķīlnieka sagrābējiem ļāvušas cerēt, ka krīzi izdosies atrisināt bez asinsizliešanas. Taču pēkšņi policijas īpašo vienību karavīri metušies triecienuzbrukumā. Iekšlietu ministrija vēlāk paziņojusi, ka lēmums par uzbrukumu pieņemts pēc tam, kad sarunu risinātājs dzirdējis, ka ēkā atskan šāvieni.

Jau naktī uz trešdienu vairākos Stambulas rajonos notikuši nemieri, kuru dalībnieki atbalstījuši DHKPC rīcību, pieprasot, lai beidzot pie atbildības tiktu saukti policisti, kuri nogalināja B. Elvanu. Ir skaidrs, ka vainīgie saņem aizsardzību visaugstākajā līmenī. Lai gan jaunieša ģimene skaidrojusi, ka viņš protesta demonstrācijā iekļuvis pavisam nejauši, jo bija devies uz veikalu pēc maizes, pat R. T. Erdogans (tolaik vēl premjers) nosaucis bojāgājušo pusaudzi par «teroristu organizāciju savervētu slepkavnieku», atgādina AFP. B. Elvana vecāki šādam traktējumam kategoriski nepiekrīt, taču tajā pašā laikā neatbalsta arī atriebības akcijas. Laikraksts Hurriyet raksta, ka ķīlnieka sagrābšanas krīzes laikā ar vienu no opozīcijas deputātiem sazinājies pusaudža tēvs Sami, kurš sacījis: «Mans dēls ir gājis bojā, taču es negribu, ka mirst citi. Prokurors ir jāatbrīvo, jo asinis nav iespējams nomazgāt ar asinīm.» Nav gan zināms, vai šis vēstījums nonācis arī līdz ķīlnieka sagrābējiem.

Vakar tika vēstīts, ka policija veikusi reidus Antaljas pilsētā, kuru laikā apcietināti vairāki desmiti DHKPC biedru un atbalstītāju. Lielākoties tie ir gados jauni cilvēki, kuri studējuši vietējā universitātē, ziņo Sky News. Šī televīzijas kompānija atgādina, ka kreiso radikāļu grupējums nodibināts vēl pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, kad Turcijas politikā lielāko lomu spēlēja militārpersonas, un faktiski atdzimis beidzamajos gados, kad kļuvis skaidrs, ka R. T. Erdogana vadībā Turcija kļūst par autoritāru valsti.

Pasaulē

Ceturtdien “Carnegie Europe” rīkotajā pasākumā Briselē, greznajā “Concert Noble” zālē, ar savu pirmo lielo runu NATO ģenerālsekretāra amatā uzstājās Marks Rite. Tā bija viņa programmatiskā runa, kurā jaunais NATO ģenerālsekretārs iezīmēja savu misiju šajā atbildīgajā amatā un nosprauda galvenos mērķus pasaulei tik sarežģītā laikā.

Svarīgākais