Parlaments atstādina Janukoviču, kurš notiekošo dēvē par "valsts apvērsumu"

Ukrainas parlaments sestdien pieņēmis lēmumu par prezidenta Viktora Janukoviča atstādināšanu no pienākumu pildīšanas un par prezidenta pirmstermiņa vēlēšanu rīkošanu 25.maijā. Par to nobalsojuši 328 deputāti.

"Vēlos informēt tautas deputātus, ka ap plkst.14 izdevās telefoniski sazināties ar Viktoru Janukoviču. Deputātu klātbūtnē ar viņu runāja [partijas "Batkivščina" ("Tēvzeme") līderis Arsēnija] Jaceņuks un piedāvāja viņam demisionēt, kam viņš piekrita," pirms balsojuma norādīja jaunievēlētais Augstākās Radas spīkers Aleksandrs Turčinovs.

Tajā pašā laikā Ukrainas prezidenta padomniece Anna Germana sestdien paziņojusi, ka Viktors Janukovičs notiekošo uzskata par "valsts apvērsumu".

Germana arī paziņojusi, ka Janukovičs negrasās atstāt savu amatu.

Kā pavēstījusi prezidenta padomniece, Janukovičs esot ierakstījis videovēstījumu, kas drīzumā tikšot publicēts tīmeklī.

"Es daru visu, lai valstī nebūtu asiņu. Tagad es saņemu signālus par cilvēku vajāšanu. Es mēģinu aizstāvēt cilvēkus, kas tiek vajāti darbavietās, pa ceļam uz skolu, un cenšos nepieļaut turpmāku vardarbību," Germana citē ierakstīto Janukoviča uzrunu. "Mani mēģina iebiedēt un pārliecināt, lai es brīvprātīgi demisionētu. Taču es negrasos demisionēt."

Uzrunā Janukovičs arī uzsvēris, ka viņš esot likumīgi ievēlēts prezidents. Viņš turpināšot apceļot valsts dienvidaustrumu reģionus, kas tiek uzskatīti par līdzšinējā režīma galveno atbalsta bāzi, lai tiktos ar cilvēkiem un spriestu, kā novērst valsts sašķelšanos.

Tikmēr Ukrainas dienvidaustrumu apgabalu un Krimas deputāti, kas sestdien pulcējušies uz kongresu Harkovā, paziņojuši, ka atsauc Kijevai deleģētās valsts pārvaldes pilnvaras un ka paši uzņemas visu varu savos apgabalos.

Šie deputāti, kuri atbalsta līdzšinējo Janukoviča režīmu, pieņemtajā rezolūcijā apgalvo, ka "nelikumīgie bruņotie formējumi nav nodevuši ieročus" un "turpina sagrābt centrālās varas iestādes, slepkavot mierīgos iedzīvotājus un tiesībsargāšanas iestāžu darbiniekus".

"Ukrainas Augstākā Rada strādā terora apstākļos, zem ieroču un slepkavību draudiem,” apgalvots dokumentā. „Šādos apstākļos Ukrainas parlamenta lēmumi izsauc šaubas par to brīvprātību, leģitimitāti un likumību."

Deputāti paziņojuši, ka "līdz konstitucionālās kārtības atjaunošanai" atbildību par tās uzturēšanu savās teritorijās uzņemoties apgabalu administrācijas, kā arī Krimas parlaments un Sevastopoles pilsētas padome.

Deputāti aicina iedzīvotājus "pašorganizēties sadarbībai ar vietējām tiesībsargāšanas iestādēm".

Savukārt Ausgtākās Radas deputāti aicināti atgriezties savos vēlēšanu apgabalos, lai sadarbotos ar vēlētājiem uz vietas, kamēr netikšot pilnībā garantēts likumdevēju sapulces darbs.

Vienlaikus deputāti vērsušies pie "valstīm - Ukrainas teritoriālās nedalāmības un drošības garantiem", aicinot tās pildīt savus "pienākumus" – nodrošināt piecu atomelektrostaciju un to 15 kodolreaktoru drošību, jo kodolspēkstacijām esot tieši draudi no "teroristu un ekstrēmistu puses".

Domājams, ka šis rezolūcijas punkts varētu tikt tulkots kā aicinājums Krievijai ievest Ukrainā savu karaspēku.