Aiz skaistajām reklāmām par mežu apsaimniekošanu, novērtēšanu, uzpirkšanu slēpjas skarbs bizness ar galvu reibinošām blēdībām, liecina Valsts policijā (VP) saņemtie dokumenti no personām, kuras sevi uzskata par cietušajiem.
VP Galvenās kriminālpolicijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē saņemts iesniegums, kurā lūgts uzsākt kriminālprocesu pret SIA “Dizozols” pārstāvjiem un ar šo kompāniju saistītiem cilvēkiem par iespējamu krāpšanos un naudas līdzekļu piesavināšanos. Dokumentā īpaša uzmanība pievērsta politiskajās aprindās pazīstamajam uzņēmējam Guntaram Galvanovskim.
Valmierā reģistrētās SIA “Dizozols” amatpersonas un ar šo uzņēmumu saistītās personas tiek vainotas Pārgaujas novada Raiskuma pagastā reģistrētā uzņēmuma SIA “FC Lapegle” un tās amatpersonas Marisa Zariņa apkrāpšanā. Iesniegumā VP, kuru parakstījis M. Zariņš gan kā privātpersona, gan kā SIA FC “Lapegle” valdes loceklis, tiek lūgts uzsākt kriminālprocesu un atzīt uzņēmēju un viņa pārvaldīto uzņēmumu par cietušajiem. Tiek lūgts arī atzīt tiesības uz kompensācijām - M. Zariņam 536 961,84 eiro, bet SIA “FC Lapegle” 36 800,53 eiro.
Iesniegumā aprakstīts, ka 2017. gada pavasarī starp M. Zariņu un SIA “Dizozols” “nodibināta ilgstoša rakstura sadarbība meža īpašumu vērtēšanas, iegādes un tālākpārdošanas jomā, kuras ietvaros SIA “Dizozols” pašreiz ir pienākums veikt par labu Marisam Zariņam kopīgās sadarbības rezultātā nopelnīto naudas līdzekļu (peļņās) daļas samaksu vismaz EUR 536 961,84 apmērā. Taču SIA “Dizozols” pēc sadarbības ietvaros kopīga īpašuma fonda izveides, tajā ietilpstošo īpašumu tālākpārdošanas un naudas līdzekļu (pirkuma maksas) saņemšanas no gala pircēja pašreiz ne tikai izvairās no jebkādas saziņas ar Marisu Zariņu un atsakās veikt tam pienākošo naudas līdzekļu (peļņas daļas) izmaksu, bet pilnībā noliedz jebkādas sadarbības esamību, apzināti slēpj sadarbību apliecinošus dokumentus, atsakās sniegt ziņas par kopīgas sadarbības ietvaros iegādāto īpašumu tālākpārdošanas cenām, nozāģēto kokmateriālu apjomiem un to pārdošanas cenām, kā arī Marisam Zariņam ir slēgta pieeja kopīgi izveidotiem un uzturētiem datu failiem. Vienlaikus SIA “Dizozols” ir veicis citu patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu, kas izpaužas kā Marisa Zariņa un SIA “FC Lapegle” naudas līdzekļu piesavināšanās par kopējo summu EUR 36 800,53”.
Dokumentā norādīts, ka SIA “Dizozols” dalībnieki ir Juris Andžejevskis (19,80198%) un Kate Glika (80,19802%), tā valde sastāv no valdes priekšsēdētāja Jura Andžejevska un valdes locekļa Ingus Salmiņa. Taču tur uzsvērts, ka reāli uzņēmums esot citas personas rokās: “Lai arī komercreģistrā kā SIA “Dizozols” vairākuma dalībniece un patiesā labuma guvēja ir norādīta Kate Glika, taču SIA “Dizozols” faktiskais dalībnieks un patiesā labuma guvējs, kura tiešā un nepastarpinātā pakļautībā darbojas valde, ir Guntars Galvanovskis (piezīme: Kate Glika ir Guntara Galvanovska dzīvesbiedre).”
Publiski pieejamā informācija liecina, ka G. Galvanovski var dēvēt par bēdīgi slavenu uzņēmēju un politiķi. Viņš plašākai publikai kļuva pazīstams gan kā politiķis partijā “Jaunais laiks” un pēc tam Zatlera Reformu partijā, gan kā Valmieras domes deputāts un Saeimas deputāts. Spilgtākie notikumi uzņēmējdarbības karjerā saistīti 2011. gadā sākto kriminālizmeklēšanu par iespējamu kredītu izkrāpšanu no a/s “PrivatBank” Valmieras filiāles, kuru tolaik vadīja G. Galvanovskis: “Iepriekš izmeklēšanai tuvu stāvoši avoti “Pietiek” norādīja, ka Galvanovskis ilgstoši izvairījies no liecību sniegšanas šajā kriminālprocesā un tas viņam varēja draudēt ar piespiedu nogādāšanu policijā. “Viņam vajadzētu beigt aizbildināties ar slimībām vai aizņemtību partijas veidošanā un ierasties liecināt,” neoficiāli izteicās kāds avots iekšlietu struktūrās. Paša Galvanovska iepriekš apstiprinātā informācija liecina, ka sniegt liecības pērnajā rudenī viņš tiešām nesteidzās, 2011. gada augustā vēstīja portāls “pietiek.com”. Tur arī piezīmēts: “Pēdējos mēnešus neoficiāli tika runāts, ka policija nesteidzas ar kriminālprocesa izmeklēšanu, ņemot vērā, ka iekšlietu ministres amatā bija Galvanovska tālaika partijas biedre Linda Mūrniece.”
G. Galvanovska politiskā karjera 2011. gada vasarā pārsviedās uz jaundibināto Zatlera Reformu partiju, no kuras viņš kopā ar vēl pieciem no šīs partijas Saeimā ievēlētajiem deputātiem atšķēlās un pameta jaundibinātās partijas frakciju.
Pieminama basketbola kluba “Valmiera” novešana līdz maksātnespējai. 2009. gadā G. Galvanovskis kļuva par šī kluba prezidentu. Sākotnēji klubs jaunā prezidenta vadībā guva spožus panākumus, 2016. gadā izcīnot Latvijas basketbola līgas čempiona titulu. Taču jau 2018. gadā klubu sāka vajā finansiālas problēmas. 2019. gada aprīlī tika pasludināta kluba maksātnespēja. Tika konstatēti vairāk nekā 60 000 eiro parādi. Desmit gadu laikā Valmieras dome G. Galvanovska pārvaldītajā klubā bija investējusi 800 000 eiro.
Šā gada martā laikrakstā “Diena” atspoguļota G. Galvanovska saikne ar aizņēmumiem no finansēšanas platformas “Crowdestor”: “Kopš 2019. gada vasaras, kad izveidoja pūļa finansēšanas platformu “Crowdestor”, visu laiku aizņēmumu rekordists platformā ir Galvanovskim piederošais SIA “Beetroot Lab”, kura labā kopumā realizēti vairāki finansējuma piesaistīšanas projekti, veidojot aptuveni sešus miljonus eiro lielu līgumsummu. .. Otrs aizņēmējs ir SIA “Dižozols Investments”, kas piesaista naudu SIA “Dizozols”. Šeit aizņēmumiem tiek solīti mazāki procenti. Piemēram, 17% vienā no līgumiem. Kopējā aizņēmumu summa, kurai jānonāk SIA “Dizozols”, ir 2,7 miljoni eiro, no kuriem miljons ir atmaksāts aizņēmējiem, bet pārējais tiek līgumos garantēts ar zemes un meža īpašumiem. Grupa investoru jau šobrīd ir vērsušies pēc juridiskās palīdzības par aizdevuma atgūšanas iespējām no SIA “Dižozols Investments” kūrētajiem projektiem.” Uzņēmumu reģistra dati liecina, ka šīs sabiedrības 100% īpašnieks ir G. Galvanovskis. Šā gada augusta beigās Latviju pāršalca ziņa, ka SIA “Dižozols Investments” sekmīgi īstenojusi vienu no lielākajiem investīciju piesaistes projektiem Baltijā, ar pūļa finansējuma piesaistes platformas “Crowdestor” starpniecību piesaistot investīcijas 2,77 miljonu eiro apmērā no vairāk nekā 3500 investoriem un atgriežot 3,46 miljonus eiro, kas nodrošina 690 000 eiro peļņu investoriem. Pēc šīs ziņas kompetentajiem vērotājiem radās jautājums, vai daļa no atgrieztās summas nav tā nauda, par kuras izkrāpšanu iesniegumā Valsts policijai sūdzas M. Zariņš.
