No 1. maija Lietuvā tie iedzīvotāji, kas nedabūja zemi pilsētās, var iegūt meža gabalu, ziņo Lietuvas ziņu portāls “respublika.lt”. 1. maijā stājās spēkā Lietuvas Seima pieņemtie grozījumi Pilsoņu īpašuma tiesību un nekustamā īpašuma atgūšanas likumā. Tikmēr Latvijā pilsētu daudzdzīvokļu mājās joprojām cīnās ar juridiskajiem aspektiem saistībā ar piespiedu dalīto īpašumu.
Lietuvas pilsētu iedzīvotāji, kuri līdz pagājušā gada novembrim nedabūja savu mantoto zemi pilsētās, varēs iegūt līdzvērtīgu gabalu lauku apvidū meža teritorijās.
Lietuvas poļu vēlēšanu kampaņas “Kriščionišku šeimu sajyngai” (LLRA - KŠS) grozījumus rosinošā Seima deputāte Rita Tamašuniene apgalvojusi, ka grozījumi likumā paātrinās zemes īpašumtiesību atjaunošanas procesu un tas kļūs godīgāks. Līdz šim par zemi pilsētā tika piedāvāta ļoti neliela finansiāla kompensācija. Pēc deputātes R. Tamašunienes teiktā, grozītā likuma izsludināšanu gaida aptuveni trīs tūkstoši iedzīvotāju.
Pēc Lietuvas Vides ministrijas padotībā esošā Nacionālā zemes dienesta datiem, uz 1. janvāri īpašniekiem neatdotās zemes platība ir 1692 hektāri. Lielākā daļa iedzīvotāju, kuri nav saņēmuši zemi, ir Viļņā un Grigišķē. Īpašuma tiesības netika atjaunotas 33 iedzīvotājiem Trāķu pilsētā.
Ziņu aģentūra ELTA atgādina, ka grozījumus likumā “Par pilsoņu īpašuma tiesību uz atlikušo nekustamo īpašumu atjaunošanu”, kas paredz jaunu kompensācijas veidu, Seims pieņēma 23. martā. Par tiem balsoja 115 Seima deputāti, pret nebija neviens, atturējās deviņi deputāti.
Savukārt Latvijā vairāk nekā 25 gadus pastāvēja piespiedu dalītā īpašuma problēma, kad daudzos gadījumos zeme zem ēkām pieder citiem īpašniekiem. Likumdevējs to centās risināt vairākus gadus, jo īpašumi bija dalīti un radās strīdi par augstām nomas maksām.
2021. gada 30. septembrī beidzot izdevās pieņemt grozījumus likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, kas no 2022. gada 1. janvāra nosaka vienotu regulējumu un piespiedu nomas maksas griestus 4% apmērā.
Latvijā piespiedu dalītajā īpašumā ir 3677 daudzdzīvokļu mājas, ko veido gandrīz 111 tūkstoši dzīvokļu. Savukārt zeme zem šīm mājām pieder īpašniekiem, kuru skaits ir divreiz lielāks. Turklāt Satversmes tiesa atzinusi, ka nedrīkst piespiedu kārtā samazināt zemes īpašniekam maksājamo nomu, ziņo portāls “lsm.lv”.
Ar speciālu Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu izveidots mehānisms, kā no 2023. gada izbeigt piespiedu dalīto īpašumu daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku starpā, kā rezultātā tagad zemi zem daudzdzīvokļu ēkas izdevīgāk ir izpirkt. Dzīvokļu īpašnieku kopība var izmantot speciālas izpirkuma tiesības uz zemes īpašniekam piederošo zemi. Vienlaikus aizvien spēkā paliek jaunā piespiedu nomas kārtība, kas nosaka regulējumu un piespiedu nomas maksas griestus 4% apmērā.
Jaunais Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums, kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī, paredz zemes izpirkuma tiesības dzīvokļu īpašniekiem, kuru ēka atrodas uz piespiedu dalītā īpašuma zemes. Par to jānobalso dzīvokļu īpašniekiem, kam pieder vairāk nekā puse no visiem piespiedu dalītā īpašuma ēkā esošajiem dzīvokļiem.
Izpirkuma tiesības izmantošanai nav nepieciešama attiecīgā zemesgabala īpašnieka piekrišana.
Pašvaldībai būs jālemj par attiecīgajai ēkai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu. Ņemot vērā pašvaldības lēmumu, Valsts zemes dienests noteiks izpērkamo zemi un izpirkuma cenu.
Zemi varēs izpirkt par kadastra vērtību. Likuma kārtībā aprēķinātā izpirkuma cena nebūs apstrīdama vai pārsūdzama.
Katram dzīvokļa īpašniekam izpirkuma cenas daļu noteiks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram.
Lietu par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu sāk zvērināts tiesu izpildītājs, pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku pieteikumu. Šādas lietas vešanas izdevumus un tiesu izpildītāja atlīdzību segs no valsts budžeta.
Vienotu īpašumu zemesgrāmatā ierakstīs pēc izpirkuma cenas samaksāšanas, to ieskaitot zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā. Pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas un īpašuma tiesību nostiprināšanas tiesu izpildītājs zemes izpirkuma cenu samaksās zemes īpašniekam.
Lai iedzīvotāji varētu samaksāt katram dzīvokļa īpašumam aprēķināto izpirkuma cenu, likumā paredzēta iespēja saņemt arī valsts atbalstu. Atbalsta veidus, apmēru un piešķiršanas kārtību noteiks Ministru kabinets. Paredzēts, ka, ņemot kredītu, nebūs jāieķīlā īpašums, proti, dzīvoklis.
Ja izpirkuma tiesības nav izmantotas, zvērināts tiesu izpildītājs izbeidz lietu. Tomēr pēc gada dzīvokļu īpašnieki drīkst uzsākt jaunu izpirkuma tiesību izmantošanas procesu.
Ja dzīvokļu īpašnieku kopība nepieņems lēmumu par zemes izpirkšanu, piespiedu nomas attiecības turpināsies.
