6.lapa
Devītais Rīgas Starptautiskais kino festivāls (RIGA IFF), kas šogad norisināsies no 13. līdz 23. oktobrim, izziņo savu atklāšanas vakara filmu - «Mans laulību projekts» (attēlā), kura autore ir ASV dzīvojošā latviešu animācijas filmu režisore Signe Baumane. Festivāla atklāšanas vakara seanss - 13. oktobrī pulksten 19.00 - būs filmas nacionālā pirmizrāde, kurā klātesoša būs arī darba režisore un veidotāja.
Kas ir mīlestība - likteņa sūtīta nenovēršamība vai smadzeņu receptoru, kroku un aktīvo centru izraisīts afekts? Signe Baumane astoņus gadus pēc savas pēdējās filmas, Latvijas pieteikuma ASV kinoakadēmijas balvai «Akmeņi manās kabatās», atgriežas ar smalki izstrādātu pētījumu par savām attiecībām ar laulību un mīlestības gaidām PSRS pēdējā desmitgadē un īsi pēc «sarkanā milža» sabrukšanas.
Filma seko Ronjai līdzīgās Zelmas pieaugšanai, kuras laikā sieviete sastop un saprot savas seksualitātes un sabiedrības ekspektāciju krustpunktus, traģēdijas un negaidītus kopības mirkļus. Skatītāju stāstā pavada arī cita varone - Zelmas Bioloģija, kas paskaidro, kā sievietes mīlestības ceļu ir ietekmējusi viņas iekšējā pasaule un kā ārējie stimuli ir sabotējuši vai būvējuši viņas laulību projektu.
Ansī kinofestivālā žūrijas specbalvu saņēmusī animācijas filma, kas tapusi vairākus gadus, tostarp ar pūļa finansēšanas palīdzību, ir Latvijas (studija «Lokomotīve»), ASV un Luksemburgas kopprodukcija. To angļu valodā ierunājuši vairāki plaši pazīstami Holivudas aktieri (Metjū Modins, Kamerons Monagans, kā arī citi), savukārt latviešu valodas dublāžā tēliem balsi devuši Laura Čaupale, Guna Zariņa, Ģirts Ķesteris, Kaspars Znotiņš, Zane Daudziņa, Regīna Razuma, Madara Botmane, Juris Kalniņš, Katrīne Pasternaka, Edgars Samītis, Dainis Grūbe un citi.
Festivāla RIGA IFF devītajā gadā skatītājiem tiks piedāvātas rūpīgi atlasītas aktualitātes no pasaules nozīmīgākajiem filmu festivāliem, pašmāju kino pirmizrādes un spilgtu autoru redzējumi sešos konkursos, vairāk nekā simt klātienes un tiešsaistes seansos visas Latvijas teritorijā.
Festivāla laikā tāpat gaidāma notikumu programma, kas veidota sadarbībā ar Kijivas Kritiķu nedēļu («Kyiv Critics’ Week») - Ukrainas laikmetīgā kino programma un starptautiska diskusiju sērija par postkoloniālismu mediju telpā «Focus On Ukraine». Programmas ietvarā festivālā viesosies vairāki Ukrainas filmu nozares pārstāvji, norisināsies divas diskusijas, un būs iespēja klātienē apmeklēt četru filmu seansus.
Viens no sadaļas gaidītākajiem darbiem ir Maksima Nakonečnija «Tauriņa redze» - šī gada Kannu kinofestivālā pirmizrādīts stāsts par okupantu gūstā nonākušu Ukrainas gaisa izlūkošanas eksperti, kas pēc spīdzināšanas un seksuālas vardarbības atgriežas pasaulē, kas viņu glorificē un demonizē, apgrūtinot tuvošanos iekšējai un ārējai kopībai. Seansā piedalīsies filmas galvenās varones lomas atveidotāja Rita Burkovska.
Šajā programmā tāpat gaidāms Maidana laika disidenta Oļega Sencova jaunākais darbs «Degunradzis», kas seko jauna vīrieša ceļam 90. gadu Ukrainas kriminālajās aprindās, ar lodēm bārstītam ceļam pazemes pasaules zenītā un neizbēgamajam kritienam, un centieniem tapt pestītam.
Vēl viena Kannu kinofestivāla konkursante, Dmitro Suholitkija-Sobčuka filma «Pamfirs» gan izvēlas cita veida valodu, lai runātu par Ukrainā notiekošo - etnogrāfiski uzlādētā un kriminālkomēdijas žanrā ieturētā filma jauc mitoloģiju, spilgtu vizuālu valodu un simbolismu aizraujošā ekrāna piedzīvojumā.
Savukārt dubultseansā «Architect’s Cut» iekļautā Oleksija Radinska filma «Bezgalība saskaņā ar Florianu» izgaismo kāda modernisma laika arhitekta cīņu ar kapitālisma milzi, lai nepazaudētu savu meistardarbu un ikonisku pilsētas ainavas sastāvdaļu - Kijivas «lidojošo šķīvīti» jeb krāsu un mūzikas saspēlei veltītu koncertzāli.
Pirms vairāku filmu seansiem gaidāmi Kijivas Kritiķu nedēļas veidotāju - Darjas Badioras un Serhija Ksaverova - ievadi.
Tāpat festivāla laikā gaidāma paneļdiskusija «Kā dekolonizēt medijus: kritiska kultūras žurnālistika Austrumeiropā», kas pievērsīsies Austrumeiropas tēlam Rietumu mediju acīs un paša reģiona kultūras veidotāju darbos, savukārt sarunā «Rietumnieciskošana un Austrumeiropas kino» tiks iztirzāts priekšstats par Eiropas austrumiem kā perifēriju un izvērtēta «maigās varas» izmantošana kulturālās kolonizācijas procesos.
RIGA IFF ietvaros noritēs arī tradicionālā retrospektīvas programma «In Kino Veritas», par kuras centrālo varoni šogad izvēlēts itāļu režisors, literāts, gleznotājs un domātājs Pjērs Paolo Pazolīni (1922-1975), kuru kino pasaule piemin viņa simtgadē. Retrospektīvas atklāšanas pasākums šoreiz ir dubulti svētki - festivāla laikā ar itāļu kino vēsturnieka Roberto Kjēzi, kurš vada Pazolīni vārdā nosaukto institūtu Boloņā, klātbūtni, svinīgā atmosfērā tiks prezentēts arī izdevniecības «Aminori» veidotais autora romāna «Ielas zēni» tulkojums.
«Ielas zēni» romāna pirmtulkojums ir īpašs notikums, jo iepriekš latviešu valodā tulkoti vien pāris Pazolīni dzejoļi, neskatoties uz to, ka autoru nereti piemin kā vienu no svarīgākajām 20. gadsimta Itālijas literatūras un kinomākslas personībām. Romāns lasītāju ieved Romā Otrā pasaules kara izskaņā, kur visapkārt valda nabadzība un policija cenšas aizkavēt zādzības, kas notiek ik uz soļa. Galvenais varonis, ielu zēns Ričeto, ir drīzāk antivaronis - viņš apzog ubagu, izmanto sievietes un visbeidzot pārdodas pats -, tomēr pauž zināmu heroismu, ar visiem spēkiem cenšoties noturēties virs ūdens sabiedrībā, kas piedāvā vārgas izredzes izdzīvot.
Pazolīni, kura vārsmu atdzejojums «Dienišķais labā un ļaunā juceklis» kļuvis par šī gada RIGA IFF vadmotīvu, kino telpā ienācis no literātu un kreisi noskaņoto intelektuāļu aprindām. 50. gados autors atklājis sev kino mediju ar neoreālisma kinoscenāriju veidošanu, strādājot kopā ar Federiko Fellīni, Mario Soldāti, Mauro Boloņīni un citiem, savas karjeras laikā uzņemot 12 augsti novērtētus kinodarbus. Pēdējais no tiem, joprojām skandalozā apcere par diktatūras un konformisma ekstrēmākajām izpausmēm «Salo jeb 120 Sodomas dienas», būs skatāms arī «In Kino Veritas» programmā.
«Pazolīni nav priekšteču vai pēcteču. Izvēlētajiem kinodarbiem ir visnotaļ grūts uzdevums - atsegt vērienīgo, pretrunīgo un kosmoloģiski netveramo Pazolīni kā renesanses cilvēka mantojumu: literāros un publicistikas, vizuālās mākslas un kino nospiedumus. Atlasītajās filmās nav rodams pēckara skaudrums un ideoloģisks kreisums, ar kuru visbiežāk asociē Pazolīni. RIGA IFF skatītājs viņu sastaps laikā, kad viņš rod ticību antīkajos mītos un kanonos, pie kuriem piekņupis cilvēks ar miesu, asinīm, smaidu un neziņu,» stāsta programmas kuratore Dārta Ceriņa.
Šogad RIGA IFF retrospektīvas programmas kinodarbi būs skatāmi klātienē Rīgā un tiešsaistē visā Latvijas teritorijā. Programmu atklās 1968. gada filma «Teorēma» - viena no spilgtākajām mīklām kino vēsturē, kinodarbam iemantojot rēbusam līdzīgu reputāciju. Tāpat tajā skatītājiem uz kino ekrāna būs iespēja baudīt filmu «Mēdeja», kas tapusi, režisoram sadarbojoties ar domubiedreni un operas leģendu Mariju Kallasu, savukārt programmas noslēgumā - Pazolīni versija par Džovanni Bokačo noveļu krājumu «Dekamerons», režisoram atlasot un ekranizējot sešas noveles.
