No kāzu muzikantiem līdz "Backstreet Boys" iesildīšanai

“Šis ir tikai grupas “Citi zēni” stāsta pats sākums. Debijas albums ir mūsu mēģinājums ieviest svaigas vēsmas Latvijas popmūzikā. Ceram, ka klausītāji dos mums iespēju un atradīs laiku vērīgi noklausīties albumu, jo tajā ir daudz paslēptu muzikālu dārgumu,” aicina taustiņnieks Reinis Višķeris un pārējie “zēni” © Publicitātes foto

Iepriekšējā nedēļa un mazliet arī šīs sākums aizritēja jautrās sešu puišu apvienības “Citi zēni” zīmē – klajā nāca debijas albums “Suņi iziet ielās”, kam par godu “zēnus” varēja redzēt TV, dzirdēt radio un par viņiem lasīt visās iespējamajās lasāmvietās.

Pats albuma iznākšanas fakts gan nav nekas sensacionāls pat pandēmijas, pašizolācijas, karantīnas un/vai “lokdauna” apstākļos, taču tas, cik strauji pie latvju popmūzikas debesu juma uzlēkusi “Citu zēnu” zvaigzne, gan ir detalizētākas apskates vērts.

Grupa ar nosaukumu “The Citizens” radās 2010. gadā, iesākumā tajā bija pieci dalībnieki. No tiem šobrīd ierindā palikuši Jānis Pētersons un Reinis Višķeris, kuri bija klasesbiedri Rīgas Franču licejā. Sākotnēji grupas izpildītās dziesmas bija angliski, savam priekam sarakstīts pat albumiņš. “Tolaik tas bija kā treniņš, tika pieļautas arī daudzas un dažādas kļūdas, taču jāņem vērā, ka tolaik mums bija tikai 14-15 gadu,” atgādina Jānis. Lielākoties “The Citizens LV” (kādā brīdī nosaukumam klāt uzradās abreviatūra LV) rosījās kāzās, korporatīvajās ballītēs un tamlīdzīgos pasākumos (internetā atrodama informācija, ka vidēji sezonā grupa uzstājusies 20-30 reižu), piedāvājot “plašu muzikālo programmu latviešu, angļu, franču un krievu valodā”, “dejas līdz rīta gaismai”, “pasākumu vadību”, “DJ pakalpojumus no profesionāla diskžokeja” utt. Jānis to uzskata par labu skolu, kurā mācīties, kā pareizi uzvesties darbā ar publiku, kā precīzāk izvērtēt cilvēku noskaņojumu, kā pašiem kļūt uz skatuves brīvākiem un atvērtākiem u.tml.

2019. gadā grupa pieteicās ar jaunu degsmi - joprojām kā “The Citizens LV”. Jūnijā tika piedāvāts singls “Skatos uz tevi” un pieteikts jaunais skanējums, ko paši mūziķi sauca par “alternatīvo vienradžu popu”. “Kā fēnikss atdzimām no pelniem, veicām žanra reformu grupā un jau aptuveni gadu esam kopā jaunā sastāvā. Līdz ar šīm pārmaiņām vēlamies atstāt savu devumu Latvijas popmūzikā, ienesot tajā vairāk viegluma, pašironijas un asprātības,” toreiz izteicās vokālists Jānis Pētersons. Grupā bez viņa vēl bija basists Mārtiņš Jaunzems, taustiņnieks Reinis Višķeris, ģitārists Krišjānis Ozols un bundzinieks Toms Kagainis. Taču arī tas neko lielu nedeva - interneta vietnē “YouTube” var atrast viņu uzstāšanos vēl 2020. gada februārī Latvijas 1. rokkafejnīcā, kad tika spēlēta ansambļa “Tranzīts” leģendārā šlāgerdeju hita “Es nevaru būt balts” kaverversija. “Mums ir divas puses,” atgādināts par šo uzstāšanos, smejas Jānis. “Mēs joprojām spēlējam kāzās un korporatīvajos pasākumos to, kas cilvēkiem patīk, un, ja viņiem patīk “Tranzīts”, kāpēc gan to nenospēlēt?! Bet otra mūsu puse jau ir pavisam cita planēta, tajā mēs atrādām savu nenopietni nopietno vai nopietni nenopietno repertuāru.”

Un tā pielavījās 2020. gada 27. jūlijs, un LTV spēlē “Gudrs, vēl gudrāks” parādījās jau grupa ar nosaukumu “Citi zēni” un atmiņā viegli paliekošo dziesmu “Vienmēr kavēju”. Kā singls tā tika izdota rudenī, bet vēlāk sekoja potenciāli spēcīgu hitu birums - “Parādi, kas tas ir”, “Suņi iziet ielās”, “Skaistās kājas” un nu arī svaigākais jaunums “Limuzīns uz krīta”, kā arī albums “Suņi iziet ielās”. Ja uzmet acis sastāvam, lielu izmaiņu nav - vienīgi pie basģitāras ķēries šovā “X faktors” manītais dziedātājs, mūziķis un producents Roberts Memmēns, kā arī parādījies otrs vokālists un amatu savienošanas kārtībā arī saksofonists Dagnis Roziņš. Izrādās, ka tas arī acīmredzot bijis izšķirošais moments, un par savu otro (vai trešo) dzimšanas laiku “Citi zēni” sauc 2020. gada martu. “Iesākumā pieaicinājām Robi kā producentu, tad parādījās arī Dagnis ar saksofonu, turklāt viņš arī dzied, un sapratām, ka visiem un viss ir pa ceļam,” skaidro Jānis Pētersons. “Iepriekš visu laiku šķita, ka kaut kā pietrūkst, bet tagad viss ir kārtībā. Mums tomēr ir ambīcijas sasniegt arī kaut ko lielāku, nevis tikai spēlēt savam priekam. Mēs toreiz pat bijām sprieduši, ja sanāks, tad maucam, ja nesanāks, tad metam plinti krūmos.”

Ja stilistiski, tad nu vairs netiek piesaukts “alternatīvo vienradžu pops”, bet pašu izpildītā mūzika raksturota kā “vispirms sakratīta un pēc tam atvērta svaiga tonika bundžiņa”, taču ne jau tas ir būtiskākais. “Citi zēni” beidzot ir trāpījuši desmitniekā (vai vismaz tuvu tam), un izskatās, ka tajā liels nopelns ir arī pieredzes bagātajam producentam Jānim Kļaviņam no “Forte Productions”, kurš šos puišus ņēmis savā paspārnē. “Ar grupas “Citi zēni” dalībniekiem iepazinos 2020. gada vasarā - mani uzrunāja grupas muzikālais vadītājs Roberts Memmēns, ar kuru bijām pazīstami un sadarbojušies jau iepriekš komponista Mārtiņa Brauna Ziemassvētku koncerttūres “Veltījums” sakarā. Roberts ar savu vadīto vokālo grupu “Insomnia”, kurā dzied arī Dagnis Roziņš, bija šīs tūres dalībnieki. Toreiz Roberts man piezvanīja un teica, ka viņam ir ļoti interesants popmūzikas projekts, kas varētu mani interesēt un kuram viņi meklē producentu, menedžeri,” atminas Jānis Kļaviņš.

“Forte Productions” lielākoties nodarbojas ar koncertu rīkošanu un ar albumu izdošanu līdz šim nav īpaši aizrāvušies - Kļaviņš gan laidis klajā sava novadnieka Mārča Auziņa albumus, tāpat arī Dināras Rudānes un Raimonda Paula kopdarbu “Viņa un Viņš”, vēl arī Gunta Skrastiņa un Maestro programmu “Nopietni pa jociņam”, tomēr tie ir pavisam cita kalibra albumi. “Sākumā biju mazliet skeptisks, jo ik pa laikam mani uzrunā jaunas grupas un mākslinieki, bet līdz šim neviens no dzirdētajiem tā īsti nebija aizķēris,” atzīst producents. “Taču šoreiz notika pretēji. Uzticoties Robertam, es aizbraucu pie puišiem uz studiju, kur viņi man nospēlēja mazu privātu koncertu. Jāsaka, ka dzirdētais un redzētais mani momentā aizrāva, un es noticēju “Citu zēnu” stāstam. Šeit es sadzirdēju melodisku un enerģētiski pozitīvu orģinālmūziku, apvienotu ar šobrīd pasaulē aktuālo repu. Un vēl, kas nav mazsvarīgi - pieci no sešiem grupas dalībniekiem mūziku ir apguvuši profesionāli, un to uzreiz var dzirdēt. Arī harisma un atraisītība uz skatuves ir puišu sabiedrotie. Laikā, kad apkārt ir tik daudz negāciju un problēmu, šāda mūzika ir kā svaigs ūdens malks, kuru gribas dzirdēt un redzēt gan dzīvajā izpildījumā, gan klausīties ierakstā.”

Ar dzīvo izpildīšanu gan šobrīd ir čābiski, un vēl nav zināms, kad būs īpaši labāk, taču tieši koncerti varētu būt atraktīvo “Citu zēnu” lielākais trumpis. Producents par to nebēdā: “Mūsu darbs un aktivitātes neapstājas ne uz brīdi. Visus lokdaunus esam pārziemojuši veiksmīgi un brīvo laiku izmantojuši relatīvi lietderīgi - veicot dziesmu ierakstus, filmējot klipus (tad, kad tas ir bijis atļauts) un arī spēlējot “online” koncertus, kurus mums pasūtīja klienti. Ik pa brīdim saņemam piedāvājumus sadarboties arī reklāmas jomā. Vislielākais prieks, ka vasarā un rudens pusē, vēl pirms šī brīža lokdauna, grupa paspēja uzstāties aptuveni 40 dažādos pasākumos.”

Nu, ja jau pat lokdauns šos “zēnus” neņem, tad no viņiem tiešām ir gaidāmas lielas lietas. Šādos tempos turpinot, albuma pēdējā dziesmā “Zelta žakete” pa jokam minētais “nu, tad tiekamies arēnā, kur mēs iesildīsim “Backstreet Boys”” pēc dažiem gadiem varētu arī nebūt tikai joks. Vismaz par arēnu.

Lasāmgabali

Pāris dienas pēc Jaunā Rīgas teātra uzveduma “Arkādija” pirmizrādes tās režisors un teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis sociālajos tīklos formulēja izrādes vēstījumu “par entropiju un fizikas likumiem: Kurš vēl neredz, ka Latvija nu ir pārliecinoši iegājusi Nāves spirālē?”

Svarīgākais