Lai gan pie durvīm jau grabinājās kārtējie jaunie kovidierobežojumi, latvju bāleliņi praktiski visu nedēļu bija aizņemti ar Kariņpapa Pirmās adventes vakara uzrunas analīzi. Izmantojot dienesta stāvokli, Kariņpaps ielauzās Zaķusalā, parādīja apsargiem Vecrīgas caurlaidi, kinoteātra “Pionieris” biļeti, ieejas karti pie pedikīra un fitnesa kluba abonementu, un paģērēja tikšanu LTV1 ēterā pirms “Kovidorāmas”.
Pavēstījis nezin ko par visu ko un kopumā galīgi neko, atgādinājis par nepieciešamību mazgāt rokas un skūt paduses, Kariņpaps ar labi padarīta darba sajūtu aizdevās mājup, savukārt pie TV ekrāniem ar neizpratnē pavērtu muti palikušie nodarbojās ar filoloģiskiem prātojumiem, kur vārdu savienojumā “draugi nav labi!” likt komatu - aiz “draugi” vai aiz “nav”. Beigu galā visi vienojās, ka pirms “draugi”, un pārslēdza televizorus uz TV3, kur translēja no informatīvā viedokļa daudz lietderīgāko šovu “Balss maskā”.
Ar krietni lielāku nepacietību bāleliņi gaidīja otrdienu, kad Krīzes padomes sēdē kārtējo reizi kopā pulcējās valdība, lai lemtu, ko šoreiz aizliegt. Tā kā viss lielākoties tāpat jau bija aizliegts, karstākās diskusijas bija gaidāmas par ierosinājumu mājās sēdošajiem un rokas mazgājošajiem pilsoņiem no pulksten 6 līdz 20 aizliegt atvērt aizkarus, kā arī vēl dažiem nenozīmīgiem ierobežojumiem, kas skartu skolas, sabiedrisko transportu, veikalu darba laiku u.tml. Šoreiz valdība sēdēja līdz pat pusnaktij, jo nevienam negribējās līst ārā, satikt kādu no nepateicīgās tautas pārstāvjiem un atrauties pa rūpēs par tiem pārņemto fotokartīti, taču Kariņpaps atminējās, ka viņam tūlīt pie Ministru kabineta redelēm piesals velosipēds, bet Viņķelei aizies pēdējais trolejbuss, tāpēc nācās vien sēdēšanai mest mieru.
Iznākusi ārā, valdība paziņoja par ārkārtas situācijas pagarināšanu līdz 11. janvārim, visu skolēnu uzpurnošanu no 4. janvāra un visu iekštelpās esošo uzpurnošanu no vakardienas, sabiedriskā transporta ietilpības un pašu sabiedriskā transporta līdzekļu garuma samazināšanu par 50%, ēdiena līdzņemšanai izsniegšanu pat Saeimas ēdnīcā, pulcēšanās ierobežošanu līdz diviem cilvēkiem uz diviem kvadrātkilometriem ar divu metru distanci un tikai no vienas mājsaimniecības, kā arī Ziemassvētku un Jaungada aizliegšanu. Skaistumkopšanas saloniem strādāt atļāva, bet tirgot cigaretes un alkoholu brīvdienās aizliedza. “Ja sievietes būs smuki saposušās, tad taču večiem nemaz nebūs jādzer, vai ne?” šo domu pamatoja Kariņpaps. Savukārt cigarešu tirdzniecības aizliegumu nedēļas nogalēs visi uztvēra ar sapratni - jau sen taču bija pierādīts, ka kovids visvairāk izplatās tad, kad sestdienās un svētdienās cilvēki mēģina “nošaut” cigareti vai viens no otra aizsmēķēt.
Protams, radās jautājums, kā nepateicīgo un nedisciplinēto latvju tautu piespiest ievērot visus šos ierobežojumus, taču valdībai bija gatavs plāns arī šajā aspektā - Ministru kabineta gaiteņos un aizsardzības, iekšlietu un korupcijas Rancāna galvā jau cirkulēja plāns par Covid-19 ierobežojumu neievērošanu paredzēt kriminālatbildību, bet ierobežojumu ievērošanas kontrolei piesaistīt armiju. “Beidzot vismaz bruņotie spēki varēs likt lietā savus sarūsējušos tankus, bruņumašīnas un zenītlielgabalus, bet, ja viņi piemirsuši, kā tas darāms, lai aizbrauc komandējumā uz Baltkrieviju pie Batjkas un pamācās, kā pareizi ierobežot ierobežotos,” prātoja Rancāns. Nez kāpēc neviens gan šim priekšlikumam neaplaudēja, un aizsardzības Pabrīķis pat tviterī iečivināja, ka šis nav brīdis, kad sabiedrību mobilizēt ar pātagas palīdzību, un cilvēkus klapēt vispār nav smuki.
Tiesa, ar tiem latvju cilvēkiem jau neko nevarēja saprast - varbūt viņiem pat patiktu, ja viņus klapētu. Tā sakaru operatora “Gove 2” veiktajā aptaujā noskaidrojās, ka 70% Latvijas iedzīvotāju televīzijas saturu pandēmijas laikā skatās, lai nomierinātos. Lai analizētu šīs aptaujas datus, uz steidzamu ārkārtas sēdi pulcējās NEPLs, politologi, sociaologi, meteomurgologi, psihologi un paranormālu parādību pētnieki, jo bija skaidrs, ka ierindas latvju bāleliņam neko maigāku par Fredija Krīgera šausmenēm, zombiju seriāliem un Latvijas futbola izlases spēlēm var pat nepiedāvāt, ja jau pat LTV “Kovidorāma” tika skatīta izklaidei un dvēseles mierinājumam. Tāds, lūk, šausmīgs stāsts.
