Kariņa valdības solījums par nodokļa samazinājumu primārajam mājoklim izčākst: par daļu īpašumu nodoklī būs jāmaksā vairāk

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Ja Krišjāņa Kariņa valdība pildītu savā valdības deklarācijā ierakstīto, tad daļai ģimeņu vispār vairs nebūtu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) par mājokli. Taču tā vietā administratīvi teritoriālās reformas ietekmē daļai mājsaimniecību šajā nodoklī šogad būs jāmaksā krietni vairāk nekā iepriekš.

Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā tika solīta “godīgāka nekustamā īpašuma nodokļa politika, ieviešot neapliekamo minimumu galvenajam mājoklim, tajā pašā laikā samazinot nevajadzīgu konkurenci starp pašvaldībām nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanā”. Lai gan K. Kariņa valdība ir visilgāk strādājusī valdība Latvijas vēsturē, šis solījums tā arī nav izpildīts. Tiesa, 2020. gadā tika spriests par iespēju no 2022. gada 1. janvāra atcelt nekustamā īpašuma nodokli primārajam mājoklim. Līdzīga kārtība jau tobrīd bija kaimiņvalstīs, proti, Lietuvā neapliekamais minimums mājoklim 2020. gadā bija 220 000 eiro, bet gadījumā, ja īpašnieku aprūpē ir trīs vai vairāk nepilngadīgu bērnu, neapliekamais minimums jau sasniedza 286 000 eiro. Igaunijā atbrīvojums no nekustamā īpašuma nodokļa savukārt tika piešķirts zemei zem mājokļa līdz 1500 m2.

2020. gada martā arī Latvijā bija sagatavoti un izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kas paredzēja atbrīvot no NĪN primāro mājokli, taču likuma grozījumi līdz šai dienai tā arī ir iestrēguši valdības mājā.

Pirms nepilna mēneša Finanšu ministrija nosūtīja saskaņošanai informatīvo ziņojumu “Par samērīga nekustamā īpašuma nodokļa nodrošināšanu”, kura secinājumos raksta: “Nekustamo īpašumu atbrīvošana no nekustamā īpašuma nodokļa vai būtiska nodokļa likmes samazināšana neveicina efektīvu nekustamā īpašuma izmantošanu.” Tas nevieš cerības, ka valdība varētu izpildīt savu solījumu.

ATR blaknes

Tā vietā Latvijā tika realizēta administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Un, lai gan tai nebija tiešas ietekmes uz NĪN, daļā novadu nodoklis nevis samazinājās, kā tam vajadzētu būt, novadiem kļūstot spēcīgākiem un spējīgākiem aizsargāt savus iedzīvotājus, bet gan pieauga.

Ropažu novadā atlaides NĪN šogad ir paredzētas 27 iedzīvotāju grupām, piemēram, maznodrošinātajiem, politiski represētajiem, 1991. gada barikāžu dalībniekiem, Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, personām ar invaliditāti, pensionāriem, Getliņu apkārtnē dzīvojošiem utt. Nekustamā īpašuma nodokļa atlaides šajā novadā svārstās no 25% līdz 90%.

Lai gan šīs atlaides attiecas arī uz Garkalnes novadu, kas tagad ir Ropažu novada sastāvā, garkalnieši ir neapmierināti, jo viņiem nekustamā īpašuma nodoklī tagad būs jāmaksā divtik, cik iepriekš, ja vien, protams, viņi neatbildīs kādai no 27 iedzīvotāju grupām, kurai pienākas atlaide. Garkalnes novads kā turīgs novads varēja atļauties dāsnas NĪN atlaides ne tikai noteiktām iedzīvotāju grupām. Šī ir viena no administratīvi teritoriālās reformas blaknēm, ar kuru iedzīvotājiem nāksies sadzīvot.

2022. gada 1. janvārī arī Ķekavas novadā stājās spēkā jaunie saistošie noteikumi, kas nosaka virkni izmaiņu nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu saņemšanas nosacījumos. Daļa iedzīvotāju būs ieguvēji, bet daļa - zaudētāji. NĪN atvieglojumus par zemi un ēkām plānots paaugstināt no 50 līdz 70%, piemēram, daudzbērnu ģimenēm, Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas dalībniekiem, politiski represētām personām un personām, kuras atzītas par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Savukārt vientuļajiem pensionāriem, kuriem pensija nepārsniedz minimālo mēnešalgas apmēru, plānots NĪN atvieglojumus par ēkām un zemi noteikt 90% apmērā. Tāpat NĪN atvieglojumu 50% apmērā par mājokli varēs saņemt pensionāri, kuri uz taksācijas gada 1. janvāri ir sasnieguši 70 gadu vecumu. Tiesa, iepriekšējos gadus Ķekavas novada teritorijā dzīvojošie pensionāri šo atvieglojumu varēja saņemt jau no 65 gadu vecuma. Tomēr, ņemot vērā, ka bijušajā Baldones novadā iepriekš šādas pozīcijas nav bijušas, nolemts pieņemt kompromisu un piešķirt šo atvieglojumu visiem jaunā Ķekavas novada iedzīvotājiem no 70 gadu vecuma, vēsta Ķekavas novada dome.

Iepriekšējā Baldones novadā dzīvojošās personas ar 1. grupas invaliditāti agrāk varēja saņemt 90% atlaidi no NĪN par ēkām un zemi, tagad tikai 70%, personas ar 2. grupas invaliditāti iepriekšējo 70% vietā tagad varēs pretendēt tikai uz 50% atlaidi.

Par izmaiņām saistošajos noteikumos atbildīgo ministriju līdz šim informējušas 26 pašvaldības. Starp tām arī tādas, kuras reforma nav skārusi. Cik iedzīvotāju no tā iegūs, cik zaudēs, neesot pētīts. Katra dome pati varot lemt, kā papildināt savu budžetu, iepriekš vēstīja lsm.lv.

Lauku zemēm kadastrālo vērtību ceļ pakāpeniski

Kaut arī īpašumu kadastrālās vērtības ir iesaldētas iepriekšējo gadu līmenī, teju 40 tūkstošiem lauksaimniecības zemju īpašumu tomēr tās pieaugs. Tā kā kadastrālās vērtības tiek izmantotas nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinā, arī šo zemju īpašniekiem ir jārēķinās ar nodokļa kāpumu.

Pēc Valsts zemes dienesta aprēķiniem, kadastrālās vērtības un tātad arī NĪN pieaugums attiecas uz 7% no visām lauksaimniecības zemes vienībām. Tas esot saistīts ar faktu, ka valdība 2016. gadā ieviesa speciālo kadastrālo vērtību sistēmu lauksaimniecības zemēm, kuru patība ir lielāka par trīs hektāriem. Speciālā vērtība tika noteikta līdz 2025. gadam, un tās pieaugums ik gadu nedrīkst pārsniegt 10% no iepriekšējā taksācijas gada speciālās vērtības.

Saskaņā ar datiem, kadastrālās vērtības pieaugs teju 40 tūkstošiem lauksaimniecības zemes īpašumu. Aptuveni 10 tūkstošiem īpašumu kadastrālās vērtības samazināsies. Pārējiem vērtība nav mainījusies. 185 lauksaimniecības zemes īpašumiem kadastrālā vērtība šogad ir nulle.

VZD vērš arī uzmanību, ka līdzšinējās īpašumu kadastrālās vērtības var būt mainījušās arī tajos gadījumos, ja 2021. gadā Kadastra informācijas sistēmā tika aktualizēti nekustamo īpašumu raksturojošie dati. Piemēram, ja zemei pašvaldība mainīja lietošanas mērķi vai zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā tika precizēti apgrūtinājumi, vai pēc meža inventarizācijas tika noteikti citi meža zemes saimnieciskās darbības ierobežojumi. Savukārt ēkām vērtība var būt mainījusies, piemēram, ja tām tika mainīts lietošanas veids - dzīvojamās telpas pārveidotas par biroja telpām vai otrādi, ja tika precizēts ēkas fiziskais nolietojums, ja tika mainīti ēkas apjoma rādītāji, kā rezultātā mainījās ēkas kopplatība.

Kadastrālās vērtības iesaldētas līdz 2025. gadam

Lai nepieļautu būtisku NĪN kāpumu, Saeima 2021. gadā apstiprināja grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, “iesaldējot” kadastrālās vērtības līdz 2025. gadam. Tas nozīmē, ka arī 2022. gadā kadastrālo vērtību aprēķinam tiek izmantota kadastrālo vērtību bāze, kas izstrādāta, balstoties uz 2012.-2013. gada nekustamā īpašuma tirgus darījumiem. Taču 2025. gadā, visticamāk, gaidāms ļoti straujš kadastrālo vērtību kāpums, jo tad atšķirība starp bāzes gadu un taksācijas gadu būs ievērojama.

Kadastrālo vērtību bāzi 2025.-2028. gadam paredzēts apstiprināt līdz 2023. gada 30. jūnijam, un piemērošanai kadastrālo vērtību aprēķinam tā stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī. Ministru kabinetam līdz 2024. gada 31. janvārim jāiesniedz Saeimai likumprojekts, kas paredz samērīgu NĪN. Likumprojektā būs jānosaka samērīgs NĪN slogs dzīvokļu īpašumiem, dzīvojamajām mājām, zemei, lauksaimniecības zemei un citiem īpašumiem, samazinot nekustamā īpašuma nodokļa likmi.

Taču tas jau būs jaunās Saeimas un valdības uzdevums.

Pašreizējai valdībai bija līdz pagājušā gada 1. novembrim jāapstiprina nekustamā īpašuma nodokļa pilnveides risinājumi, kas paredz mājokļa atbrīvošanu no NĪN. Šāda risinājuma joprojām nav. 2021. gada 20. decembrī saskaņošanai tika nosūtīts informatīvais ziņojums “Par samērīga nekustamā īpašuma nodokļa nodrošināšanu”. Pagaidām valdībā tas skatīts nav. Finanšu ministrijas secinājums ir skarbs: “Pilnīga vai daļēja mājokļa atbrīvošana no nekustamā īpašuma nodokļa neatbilst nekustamā īpašuma nodokļa politikas principiem, nerisina nekustamā īpašuma nodokļa sloga pieaugumu citos nekustamā īpašuma segmentos un nenodrošina Ministru kabineta dotā uzdevuma izpildi. Nekustamā īpašuma nodokļa sloga samazināšana vienam nekustamo īpašumu segmentam rada nodokļa sloga pārdali uz citiem nekustamo īpašumu segmentiem (ja vien nodokļa likmes netiek samazinātas visiem segmentiem vienādi). Samazinot nekustamā īpašuma nodokļa likmes, var samazināties arī pašvaldību ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa. Lai nodrošinātu pašvaldību autonomās funkcijas, pašvaldību ieņēmumi būtu jāsaglabā vismaz esošajā līmenī, jo nekustamo īpašumu atbrīvošana no nekustamā īpašuma nodokļa vai būtiska nodokļa likmes samazināšana neveicina efektīvu nekustamā īpašuma izmantošanu.”

Izpēte

Latvijai beidzot ir sava strauji augoša militārās rūpniecības nozare, kas izpaužas bruņumašīnu būvē Valmierā, dronu izstrādē Mārupē un citur, dažādu komponenšu ražošanā Saldū un Jelgavā utt., taču pēc šomēnes notikušās konferences radās aizdomas, ka mūsu amatpersonas par to neko negrib zināt.

Svarīgākais