Nabadzības līmeņi: valdība lepojas, tiesībsargs kritizē

DISKUSIJA. Labklājības ministrija paveikusi lielu darbu, lai pārskatītu visus minimālos ienākumus un noteiktu metodi, kā rēķināt nabadzības slieksni, tomēr viss atkarīgs no politiķiem valdībā un Saeimā, kā arī pašvaldībās, kā šī sistēma tiks iedzīvināta © F64

Valdība apstiprinājusi Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus vairākos likumos, nosakot minimālo ienākumu līmeni. Turpmāk likumā būs nostiprināts viens rādītājs, ko izmantos kā atskaites punktu minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā sociālās aizsardzības jomā, un tā būs mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediāna uz vienu patērētāju. Rādītājs, ko izmantos 2021. gadā, būs 2018. gada ienākumu mediāna – 544 eiro.

Atzīstot attīstību pozitīvā virzienā, tiesībsargs Juris Jansons tomēr kritiski vērtē politiķu darbu, jo valdība atkal staigā vecajās kurpēs pat pēc Satversmes tiesas spriedumiem. “Viskliedzošākais piemērs ir lēmums minimālā ienākuma slieksni pārskatīt reizi trijos gados, nevis katru gadu, to atraujot no sociālās realitātes,” secina tiesībsargs. Šāds valdības lēmums ir Satversmes tiesas sprieduma klaja nepildīšana, tādēļ pilnīgi noteikti viņš aicinās Saeimu minēto valdības lēmumu neakceptēt.

Centieni pamatot pabalstus

Valdība ārkārtas sēdes laikā apstiprināja Labklājības ministrijas sagatavotos likumprojektus, lai noteiktu minimālo ienākumu sliekšņus, kuri izmantojami sociālā atbalsta piešķiršanā iedzīvotājiem ar maziem ienākumiem. Jāatgādina, ka likumi bija jāmaina, lai izpildītu Satversmes tiesas šīs vasaras spriedumos par garantēto minimālā ienākuma līmeni un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēriem nolemto. Satversmes tiesa savos spriedumos ir norādījusi, ka valstij ir pienākums regulāri vērtēt iedzīvotājiem sniegtās sociālās palīdzības apmēra pietiekamību. Satversmes tiesa arī sprieda, ka palīdzības apmēri nosakāmi pēc pamatotas un argumentētas metodes.

Labklājības ministrijā uzsver, ka 2021. gada budžeta likumprojektu paketē sagatavotais piedāvājums ir “metodoloģiski pamatots un sociālekonomiskajai realitātei atbilstošs”, turklāt ministrija esot rīkojusies proaktīvi, tādēļ sagatavotie grozījumi attiecas arī uz minimālajiem valsts pensiju apmēriem, kur ierosinātā lieta vēl gaida izskatīšanu, kā arī uz citām mērķa grupām, kuras saņem ar sociālā nodrošinājuma pabalstu saistītu atbalstu.

Izvēlas mediānu un rēķina procentus

Turpmāk vairākos sociālās jomas likumos būs nostiprināta mājsaimniecību rīcībā esošā ienākumu mediāna uz vienu ekvivalento patērētāju kā atskaites punkts minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā sociālās aizsardzības jomā. Tas nozīmē, ka minimālo ienākumu sliekšņus turpmāk noteiks procentuālā apmērā no ienākumu mediānas.

Zemāko iespējamo minimālo ienākumu sliekšņa vērtību paredzēts noteikt 20 procentu apmērā no pārskata gadā publicētās ienākumu mediānas. Aktuālākā mediānas vērtība ir par 2018. gada mājsaimniecību ienākumiem ‒ 544,41 eiro, tātad garantētais minimālais ienākums 2021. gadā būs 109 eiro. Ja mainīsies mediāna, piemēram, iedzīvotāju ienākumi kļūs lielāki, mainīsies arī minimālais ienākums, kas jāgarantē ikvienam iedzīvotājam Latvijā (tiesa, kā norāda arī tiesībsargs, reizi trīs gados).

Vēl ir paredzēts noteikt, ka ienākumu mediānas aprēķinā tiks izmantota šāda ekvivalences skala: pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs nosacītā vērtība “viens” (109 eiro) un pārējām personām - “0,7” (76 eiro). Kā skaidro Labklājības ministrijas speciālisti, tas “nozīmē, ka mājsaimniecību locekļiem tiek piešķirts atšķirīgs svars atkarībā no to sastāva, jo daļa ikmēneša izdevumu mājsaimniecības locekļiem ir kopīgi un nepieaug proporcionāli cilvēku skaitam mājsaimniecībā”.

Pārskatīs reizi trīs gados?

Minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšana pozitīvi ietekmēs vairāk nekā 140 000 valsts iedzīvotāju ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem. Valdība ne tikai noteikusi jaunu garantētā minimālā ienākuma slieksni - 109 eiro, bet arī trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni ‒ 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā, kā arī citus “minimumus”. Valdība arī noteikusi vienotus mājokļa pabalsta piešķiršanas nosacījumus. Tā nolēmusi, ka minimālo ienākumu sliekšņus pārskatīs ne retāk kā reizi trīs gados. Visus aktuālos minimālo ienākumu sliekšņu apmērus Labklājības ministrija publicēs pēc tam, kad šīs izmaiņas akceptēs arī Saeima.

Politiķiem patīk vecās metodes

Lai arī tiesībsargs, pēc kura iniciatīvas Satversmes tiesa vērtēja sociālās politikas normu atbilstību valsts pamatlikumam, kopumā atzinīgi novērtē Labklājības ministrijas veikumu, valdības lēmumos viņš tomēr atkal saskata neatbilstību nu jau Satversmes tiesas spriedumiem.

“Viskliedzošākais piemērs ir lēmums minimālā ienākuma slieksni pārskatīt reizi trijos gados, nevis ik gadu, kas to atraus no sociālās realitātes,”

secina tiesībsargs Juris Jansons.

Tiesībsargs sākotnējās darba rezultātu vēsmas, lai arī ar dažām kritiskām piezīmēm, novērtē kā visnotaļ cerīgas, jo valdība beidzot reāli piedāvāja ieviest minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanu pēc vienotas metodoloģiskas pieejas. Valdība ir nodefinējusi garantētā minimālā ienākuma pabalsta mērķi jeb tās pamatvajadzības, kam tas ir paredzēts, nošķirot atsevišķi dzīvokļa pabalstu un pabalstu atsevišķu izdevumu segšanai, tomēr ir diskutabli jautājumi, piemēram, kāpēc valdība par pietiekamu vistrūcīgāko un vienlaikus visievainojamāko Latvijas iedzīvotāju izdzīvošanai ir atzinusi līmeni, kas atbilst 20 procentiem no ienākumu mediānas, kas naudas izteiksmē veido 109 eiro, un nevis, piemēram 25 procentus?

Vai pretrunā tiesas lemtajam

Tomēr vislielāko vilšanos sagādājis šā gada 30. septembra Ministru kabineta ārkārtas sēdē nolemtais, ka minimālā ienākuma slieksnis tiek pārskatīts ne retāk kā reizi trijos gados. Tiesībsargs atgādina, ka tas ir pretēji sākotnēji iecerētajam, ka šo slieksni, kas piesaistīts vidējā ienākuma mediānai, automātiski pārskatītu katra gadu 1. jūlijā. Tas deva cerības, ka sistēma tiek veidota ciešā sasaistē ar sociālo realitāti. Tā vietā Labklājības ministrijai katru gadu šo sliekšņu pārskatīšana būtu jāpiedāvā kā prioritārais pasākums budžeta diskusiju gaitā un to varētu pārskatīt reizi trijos gados. Tā faktiski ir atgriešanās pie iepriekšējās politiskās dienas kārtības, ko kritizēja gan Satversmes tiesa, gan tiesībsargs, proti, ka šie lēmumi tiek pieņemti, politiķiem vienojoties. “Satversmes tiesas spriedumu izpilde nebeidzas ar dažu šīs sistēmas elementu izmaiņu, pārmaiņai ir jābūt vispusīgai un pilnīgai, kas attiecīgi var dot pārliecību par šīs jomas sakārtošanu pēc būtības,” uzsvēra J. Jansons.

VIEDOKLIS

Ramona Petraviča, labklājības ministre:

‒ Minimālo sliekšņu celšana ir acīmredzama prioritāte, ko vēlējāmies īstenot jau pirms gada. Pērn valdība līdz galam nerealizēja minimālā ienākuma līmeņa sistēmas pilnveides plānu, kas paredzēja būtiski celt gan minimālos ienākumu sliekšņus, gan pabalstus. Ar valdībā apstiprinātajiem likumprojektiem iedzīvotāji nākamgad iegūs vēl vairāk. Vienlaikus nākamā gada budžeta veidošanas sarunās ir vēl daudz izaicinājumu, tostarp par minimālajām sociālajām iemaksām.

Juris Jansons, tiesībsargs:

‒ Valdības lēmums pārskatīt ienākumu mediānu, ko ņem vērā, nosakot minimālos līmeņus, budžeta sarunās un reizi trijos gados, nokauj visus labos nodomus, loģiski veidota sistēma atkal tiek sasaistīta ar politisko tirgu. Minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšana ne retāk kā reizi trijos gados nozīmē, ka mēs esam turpat, kur bijām. Gribu atgādināt, ka jau līdz šim GMI bija jāpārskata katru gadu, tāpat arī sociālā nodrošinājuma pabalsts bija jāpārskata katru gadu atbilstoši ekonomiskajai situācijai valstī. Līdz šim tas netika pildīts. Kas tad mainīsies nākotnē? Satversmes tiesa ir uzsvērusi, ka izraudzītajai metodei jābūt tādai, kas šo minimālo apmēru padarītu atkarīgu no ekonomiskajiem rādītājiem, nevis politiskā tirgus vienošanās.

FAKTI

Kādus minimālos ienākumus noteikusi valdība?

* Garantētā minimālā ienākuma (GMI) slieksnis - 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā

* Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ‒ 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta bāzes apmērs:

* personām, kuras sasniegušas valsts noteikto pensionēšanās vecumu, bet kurām nav tiesību uz vecuma pensiju ‒ 109 eiro

* personām ar invaliditāti vispārējā gadījumā ‒ 109 eiro, personām ar invaliditāti kopš bērnības ‒ 136 eiro

* 1. un 2. invaliditātes grupai piemēros papildu koeficientus un nestrādājošām personām piemaksu

Valsts minimālā vecuma un invaliditātes pensijas bāze - 136 eiro, pensijas saņēmējiem ar invaliditāti kopš bērnības - 163 eiro. Vecuma pensijas aprēķinā tiks piemērots papildu koeficients par katru darba stāža gadu

Invaliditātes pensijas aprēķinā tiek piemēroti koeficienti - 2. invaliditātes grupai 1.4, 1. invaliditātes grupai 1.6

Apgādnieka zaudējuma gadījumā gan valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, gan pensijas minimālais apmērs līdz bērna septiņu gadu vecuma sasniegšanai - 136 eiro, bet no septiņu gadu vecuma - 163 eiro

Apdrošinātās personas apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā vai bezdarbnieka pabalsta saņēmēja nāves gadījumā apbedīšanas pabalsta apmērs - 327 eiro apmērā (109 eiro x 3)

Izpēte

Latvijai beidzot ir sava strauji augoša militārās rūpniecības nozare, kas izpaužas bruņumašīnu būvē Valmierā, dronu izstrādē Mārupē un citur, dažādu komponenšu ražošanā Saldū un Jelgavā utt., taču pēc šomēnes notikušās konferences radās aizdomas, ka mūsu amatpersonas par to neko negrib zināt.