Skolēnu skaits nevar būt vienīgais kritērijs

© F64

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātais jaunais skolu finansēšanas modeļa projekts "Programma skolā" ir pamats diskusijai, būtiski pilnveidojams un uzlabojams, ieklausoties nozares profesionāļos, bet nav brīnumu atslēdziņa, kas kā ar burvja mājienu atrisinās visas problēmas Latvijas izglītības sistēmā, uzskata Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

LIZDA vadītāja Inga Vanaga sarunā ar "Neatkarīgo" uzsvēra, ka IZM tā ir iespēja uzklausīt un sadzirdēt nozares organizāciju un profesionāļu viedokļus, taču, vai tie tiks ņemti vērā, tas jau ir cits jautājums. Turklāt bez investīcijām skolu tīkls nav iespējams.

"Šis dokuments uzliek augstas ambīcijas, bet izlasot tā saturs neatbilst uzstādījumam - izglītības kvalitātes izaugsmei tik īsā laikā. Nav analizēti būtiski kritēriji, kas nepieciešami skolu optimizācijai," piebilda I. Vanaga.

Nav izanalizēti daudzi būtiski aspekti

LIZDA sagatavojusi 15 priekšlikumus modeļa pilnveidošanai, daži no tiem atkārtojas un pārklājas ar Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas priekšlikumiem. Arodbiedrība uzskata, ka šajā projektā viss nav līdz galam izanalizēts, nav ņemti vērā būtiski jautājumi, tāpēc darbs jāturpina.

"Tā nebūs burvju atslēdziņa, kas īsā laikā nodrošinās izglītības kvalitāti un citus projektā minētos ieguvumus. Jā, ir kvantitatīvie kritēriji, bet nebija analizēti citi kritēriji, lai varētu pieņemt lēmumus par skolu slēgšanu. Nevar analizēt tikai skolēnu skaitu un attālumu līdz skolai, jāanalizē arī centralizēto eksāmenu rezultāti, skolu akreditācijas rezultāti un skolu veiktais pašvērtējums, infrastruktūra, fiziski emocionālā vide skolā, atbalsta personāla pieejamība u.c.," savu pārliecību pauž I. Vanaga.

Pamatojoties uz izglītības iestāžu telpu kapacitāti, kā arī uz individuālā pieejā pamatotu kompetenču izglītību, ministrija modeļa aprēķinu veikusi, pieņemot divu veidu klašu lielumu - klasi ar 10-25 skolēniem un klasi ar 26 un vairāk skolēniem. Savukārt LIZDA ierosina klases iedalīt trīs veidos - mazas klases ar skolēnu skaitu 10-15; vidējas ar skolēnu skaitu16-26 un lielas, sākot no 26 bērniem klasē.

Vēl LIZDA aicina ņemt vērā arī higiēnas prasības - kvadrātmetrus uz skolēnu skaitu, bet 7.-12. klašu grupā skatīties, vai skolām būs kapacitāte uzņemt bērnus no slēgtajām skolām. Un nezin kāpēc šajā projektā netiek analizēti piecgadnieki un sešgadnieki, kā arī mācību līdzekļu nodrošinājums. Savukārt izvēļu grozus vidusskolās arodbiedrība aicina atstāt pašvaldību ziņā.

I. Vanaga minēja arī kādu pozitīvu jaunā skolu finansēšanas projekta aspektu - "nauda seko programmai, tas ir labi, jo, kad nauda seko skolēnam, tad skolotājs ir kā ķīlnieks".

LIZDA sagatavojusi arī divus priekšlikumus, kas uzlabotu skolotāju dzīves kvalitāti. Pirmais būtu veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai dotu pašvaldībām tiesības kompensēt transporta izdevumus skolotājiem, kuriem, reorganizējot skolas, nāktos mērot tālāku ceļu uz darbu citās skolās ar privāto transportu. Otrs priekšlikums paredz atjaunot sociālā atbalsta programmu skolotājiem pirmspensijas vecumā.

Un vēl arodbiedrība vēlētos, lai projekta autori neaizmirst privātās skolas, jo iestājas par veselīgu konkurenci. "Ja jau jāoptimizē, tad nedrīkst aizmirst arī šīs skolas, kur nauda seko līdzi skolai. Šīs skolas saņem lielu finansējumu no publiskā sektora, tāpēc privātajām izglītības iestādēm arī ir jāpiemēro kvantitatīvie kritēriji, jāievēro taisnīgums," uzskata I. Vanaga.

Skolās nepieciešams vairāk atbalsta personāla

Tāpat LIZDA ierosina IZM skolās pārskatīt proporcijas atbalsta personālam, jo sociāli ekonomiskā situācija valstī atstāj savu ietekmi - skolās ir nepieciešams vairāk sociālo un speciālo pedagogu, logopēdu un psihologu, bet ministrija piedāvā neatbilstošas proporcijas.

"Viens psihologs uz 600 skolēniem laikā, kad skolās vardarbība iet plašumā? Domāju, ka psihologam vispirms vajadzētu strādāt preventīvi, lai nav jācīnās ar sekām. Mēs, LIZDA, piedāvājam arī vienu logopēdu uz 150 bērniem, nevis uz 350 kā IZM. Tas ietekmē izglītības kvalitāti, tāpēc visas proporcijas vajag pārskatīt," ir pārliecināta LIZDA vadītāja.

Vēl I. Vanaga iebilst pret to, ka skolotāju palīgi šajā projektā paredzēti tikai 1.-3. klasē. Viņasprāt, skolotāju palīgi būtu nepieciešami arī vecākajās klasēs, ja, piemēram, ir lielas klases, kur ir vairāk nekā 28 bērni, matemātikā, bērniem ar uzvedības un mācību problēmām.

Ne tikai alga ir svarīga skolotājiem

LIZDA vadītāja arī norādīja, ka, Ministru kabinetam apstiprinot šo skolu finansēšanas projektu, tas radīs fiskālu ietekmi uz skolotāju algu grafiku.

Runājot par skolotāju algām, I. Vanaga atklāja, ka ne tikai alga skolotājiem ir svarīga. LIZDA veiktās aptaujas liecinot, ka alga nav izšķirošā. Tikpat svarīga skolotājiem ir slodzes sabalansēšana, profesionālais atbalsts, tiesību ievērošana, fiziskā un emocionālā labsajūta u.c. lietas. "Pierīgā, kur ir labas algas, tāpat ir skolotāju vakances, jo tur ir arī pārslodze, vide, vardarbība," piebilst I. Vanaga.

Viņa cer uz jauno pedagogu atbalsta programmu un ka arī nepilna laika pedagoģijas studentiem tiktu segta studiju maksa, kas Latvijā vēl nekad nav praktizēts. Citādi ir tā, ka jaunie skolotāji pēc diviem trijiem gadiem pamet darbu skolā.

Izglītība

Par Latviešu valodas aģentūras likteni un iespējām atteikties no krievu valodas; par krāpšanos ar valodas sertifikātiem un pedagogu trūkumu skolās, kā arī par mācību iestāžu slēgšanu un “kompetenču izglītību” intervija ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu (JV).

Svarīgākais