Valsts kontrole secinājusi, ka pašvaldības liedz lielo skolu pedagogiem saņemt lielāku atlīdzību

Līdz šim pašvaldības valsts budžeta mērķdotāciju pārdalījušas par labu izglītības iestādēm ar mazāku skolēnu skaitu, liedzot lielo skolu pedagogiem saņemt lielāku atlīdzību, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Kā skaidro pašvaldības, tās mērķdotāciju pārdalījušas, lai izlīdzinātu algas likmes starp pašvaldības izglītības iestādēm. Tāpat finansējums pārdalīts, lai izglītības iestādēs ar mazu skolēnu skaitu nodrošinātu skolotājiem algu vismaz zemākās algas likmes apmērā.

Arī revidenti pieļauj, ja pašvaldības nepārdalītu mērķdotāciju par labu skolām ar mazu izglītojamo skaitu, iespējams, šajās izglītības iestādēs skolotāji nesaņemtu vismaz normatīvajā aktā noteikto zemāko algas likmi.

No 2022.gada septembra valsts budžeta mērķdotāciju sadala atbilstoši modelim "Skolēns pašvaldībā". Pašvaldības finansējumu sadala, ievērojot tās izstrādātu un apstiprinātu sadales kārtību, kā arī atsevišķus normatīvajā aktā noteiktos mērķdotācijas sadalīšanas principus, piemēram, zemāko pedagoga mēneša algas likmi.

Revīzijā konstatēts, ka 2022. un 2023.gadā pašvaldības mērķdotāciju pārdalījušas par labu izglītības iestādēm ar mazāku skolēnu skaitu.

Piemēram, 2023.gadā Jēkabpils 2.vidusskola ar 1507 skolēniem saņēma par 131 526 eiro mazāku mērķdotāciju. Turpretim Rubeņu pamatskolai ar 54 skolēniem Jēkabpils novada pašvaldība atvēlēja par 31 742 eiro lielāku finansējumu.

Mazāku mērķdotāciju 2023.gadā saņēma arī Brocēnu vidusskola Saldus novadā. Izglītības iestādei ar 545 skolēniem pašvaldība novirzījusi par 84 248 eiro mazāku finansējumu. Tikmēr Striķu sākumskolai, kurā mācījās 55 skolēni, piešķirtais finansējums bija par 58 768 eiro lielāks.

Tikmēr Rēzeknes domes apstiprinātais mērķdotācijas sadalījums izglītības iestādēm 2022. un 2023.gadā nav atbildis faktiskajam mērķdotācijas sadalījumam, konstatēja Valsts kontrole. Pašvaldības izglītības iestādēm ar mazāku skolēnu skaitu pārdalīti 135 856 eiro no skolām ar lielāku skolēnu skaitu - Rēzeknes Valsts 1.ģimnāziju, Rēzeknes 4.vidusskolu un Rēzeknes 5.pamatskolu.

Sadalot mērķdotāciju, pašvaldībām bija jāievēro, ka pedagogiem algas likme 2022./2023.mācību gadā nevarēja samazināties, ja tā 2021./2022.mācību gadā bija augstāka par 900 eiro. Vienlaikus vairākiem pedagogiem algas likme 2022./2023.mācību gadā samazinājusies nepietiekama mērķdotācijas apmēra vai pedagogu zemāka novērtējuma dēļ, konstatēts revīzijā.

Piemēram, Jēkabpils novadā 94 pedagogiem jeb 19% no visiem pašvaldības pedagogiem algas likme samazināta robežās no pieciem līdz 723 eiro. Pedagogu algas likmes samazinātas astoņās no 13 pašvaldības izglītības iestādēm.

Savukārt Rēzeknē algas likme samazināta 53 pedagogiem, tai skaitā 29 no Rēzeknes 4.vidusskolas. Algas likme samazināta no desmit līdz 167 eiro.

Dobeles novadā algas likme samazināta no trīs līdz 255 eiro 46 pedagogiem, bet Saldus novadā divu izglītības iestāžu desmit pedagogi saņēmuši par pieciem līdz 118 eiro mazāk. Turpretim Salaspils novadā visiem pedagogiem palielinātas algas par 70 līdz 180 eiro, un nevienam pedagogam no abām pašvaldības izglītības iestādēm tā nav samazināta.

Vienlaikus, apkopojot datus par izlasē iekļauto pašvaldību izglītības iestādēm, 2023.gada 1.oktobrī 36 no 46 izglītības iestādēm uz vienu pedagogu bija vismaz astoņi izglītojamie. Tomēr tikai septiņas no 46 izglītības iestādēm sasniedza OECD vidējo attiecību 13 izglītojamie uz vienu pedagogu.

Tas liecina, ka pašvaldības, sakārtojot skolu tīklu, nav varējušas rast optimālu izglītojamo un pedagogu skaitlisko attiecību, kas negatīvi ietekmēja pedagogu darba slodzi un atlīdzības apmēru, secināja Valsts kontrole.