Dēstu audzēšana – tomāti, gurķi un paprika

Marts ir laiks, kad zemes darbu mīļotāji tiecas iesēt kādu sēkliņu, apčubināt tikko izdīgušu stādu, apraudzīt ziemas guļā noliktos puķu sīpolus un gumus un ar nepacietību gaida, kad saule izkausēs sniegu, lai atkal ar pilnu sparu varētu iegremdēt rokas smaržīgajā un dāsnajā zemē.

 Lai steidzinātu siltā gadalaika atgriešanos un rūpētos par to, ko ēst pašā vasaras pilnbriedā, šis ir arī īstais laiks, lai pievērstos tomātu, gurķu un paprikas dēstu audzēšanai.

Kad dabā ar katru dienu arvien vairāk jūtama pavasara tuvošanās, to steidzinot, īsteni dabas mīļotāji ar prieku pievēršas dārza darbiem – un ir jau arī pēdējais laiks. Ja dēstus gribas izaudzēt pašiem, marts ir pēdējais brīdis, kad sēt tomātus un papriku. Paprikai raksturīga lēna augšana, tāpēc ar to ir īpaši jāpasteidzas. Tomātu sēšanas laiks atšķiras pēc tā, kur tos paredzēts audzēt – ja tie tiks audzēti plēves siltumnīcā, tos sēj marta sākumā vai vidū, bet marta beigās vai aprīļa sākumā sēj tomātus, ko paredzēts stādīt laukā. Ar gurķu sēšanu vēl nevajadzētu steigties, jo gurķus, ko paredzēts audzēt siltumnīcā, jāsēj aprīļa beigās. Speciālisti norāda, ka sējai piemēroto laiku nedrīkst nokavēt, taču arī pārsteigties nav vērts, jo vēla pavasara gadījumā stādi, ja tos laikus nevar izstādīt paredzētajā augšanas vietā, novājinās un izstīdz.

Substrāta sagatavošana

Ķeroties klāt sēšanas darbiem, sākotnēji jāparūpējas par substrāta piepildīšanu sēšanai paredzētajos podiņos un kastītēs. Dēstu audzēšanai vislabāk ir izmantot tieši šim nolūkam paredzētu substrātu, ko var iegādāties dārzkopības veikalos un atpazīt pēc marķējuma. Tur jābūt norādei, ka tas ir paredzēts sēšanai un piķēšanai vai dēstu audzēšanai. Šāds substrāts no pārējiem atšķiras ar to, ka ir bagātināts ar barības vielām un mikroelementiem, tā struktūra ir piemērota sēklu vienmērīgai dīgšanai, vajadzīgajai gaisa un mitruma apmaiņai, turklāt – un tas ir ļoti būtiski – tā ir attīrīta no nezāļu sēklām, slimību izraisītājiem un kaitēkļiem.

Kad substrāts iepildīts podiņā vai kastītē, to nedaudz pieblīvē, lai tajā neveidotos gaisa dobumi, kas dīgstu augšanas laikā traucēs ūdens piekļūšanu saknēm. Taču ir jāuzmanās, lai substrātu nesablīvētu pārāk cieši, jo tad dēstu saknēm gaiss nepiekļūs nemaz un tie nosmaks. Jāņem vērā, ka substrātam ir jābūt mitram, bet ne slapjam, jo arī pārlieku liels mitrums rada gaisa trūkumu.

Sēšanas dziļums un temperatūras nozīme

Sagatavotajā substrātā sēj sēklas vai nu rindiņā, vai izklaidus un pārber ar substrātu. Tas, cik dziļi sēklas jāsēj, atkarīgs no sēklu lieluma. Speciālisti norāda, ka optimālais dziļums ir pieckāršs sēklas lielums – piemēram, 2 mm sēklas jāsēj dziļumā līdz 1 cm. Ļoti sīkas sēklas, piemēram, selerijas, sēj virs substrāta un neapber. Ja iesēj pārāk dziļi, sēklām trūkst gaismas un gaisa, kas tām ir nepieciešams dīgšanai. Rekomendējamais sēšanas dziļums tomātiem un paprikai ir 0,5–1 cm, savukārt gurķiem – 1–2 cm. Pēc tam, kad sēklas ir apbērtas ar substrātu, tās aplaista (labāk to darīt ar pulverizatoru, lai sēklas neizskalotos) un, lai mitrums labāk saglabātos, pārsedz ar plēvi vai stiklu.

Nākamais svarīgais faktors sēklu dīgšanai un dēsta attīstībai ir optimāla temperatūra. Tā var atšķirties ne tikai dažādām kultūrām, bet pat sugu ietvaros. Piemēram, ķirštomātiņiem dīgšanai optimāla substrāta temperatūra ir 22–24 ˚C, vidēji lieliem tomātiem (augļi 90–120 g) – 24–25 ˚C, savukārt lielaugļu tomātiem 26–28 ˚C. Arī paprikai labāk patiks 26–28 ˚C, savukārt gurķiem optimāli būs 25 ˚C. Līdzko parādās dīgsti, plēve jānoņem un sējums jānovieto gaišā un pietiekami siltā vietā. Tomātiem optimāla temperatūra dēstu augšanai ir 22–24 ˚C, paprikai un gurķiem 24–26 ˚C. Lai sējeņi nestīdzētu, pēc sadīgšanas ieteicams uz 2–3 dienām gaisa temperatūru pazemināt par 2–3 grādiem, salīdzinot ar optimālo, bet jāteic, ka mājas apstākļos tas nav tik vienkārši izdarāms.

Pareiza piķēšana

Tad, kad dēsti ir attīstījušies, tos ieteicams izpiķēt, taču, ņemot vērā, ka visi augi slikti pacieš sakņu traumas, tas būtu jādara īpaši uzmanīgi, cenšoties netraumēt trauslo stādiņu sakņu sistēmas. Vislabāk augus, kam sakņu traumēšana ir īpaši nelabvēlīga, uzreiz sēt podiņā. Tādi, piemēram, ir gurķi, kabači un citi ķirbjaugi, kas slikti pacieš piķēšanu. Tomātus un papriku pārpiķē 10–12 cm podiņos pēc iespējas ātrāk, kamēr sakne vēl ir līdzīga mietsaknei un nav sākusi zaroties – parasti labvēlīgs laiks ir pēc dīgļlapu atvēršanās. Lai dēsti neizstīdzētu, tos piķē mazliet dziļāk, nekā tie ir auguši iepriekš, bet ne līdz pašām dīgļlapām. Jāņem vērā, ka stublāja daļa starp sakni un dīgļlapām jeb sakņu kakliņš ir visjutīgākā jaunā auga daļa, kam visbiežāk mēdz uzbrukt infekcija, kas izraisa puvi.

Podiņus ar dēstiem novieto gaišā vietā – mājas apstākļos visbiežāk tā ir palodze. Turpmākajā augšanā tie jānodrošina ar gaismu un siltumu, regulāri jālaista un jāmēslo. Pirms izstādīšanas ārā, stādi ir jānorūda, pakāpeniski pieradinot pie āra apstākļiem. n

Reklāmraksts tapis sadarbībā ar Green OK

Ekspertes viedoklis Līga BĀLIŅA, Green OK produktu attīstības vadītāja

– Pašu izaudzēts tomāts no sēklas līdz gardam, sulīgam auglim priecē ikvienu dārznieku. Lai dēsti izaugtu veselīgi un spēcīgi, svarīgi ir tos pareizi kopt. Podiņus ar dēstiem novieto gaišā un siltā vietā. Sākotnēji podiņus var izvietot cieši citu pie cita, bet, kad augu lapas sakļaujas, podiņus attālina citu no cita, nodrošinot augus ar gaismu un novēršot to izstīdzēšanu.

Pareiza laistīšana ir svarīgākais dēstu kopšanas darbs, kas būtiski ietekmē turpmāko auga attīstību – dēstus nedrīkst ne pārlaistīt, ne iekaltēt. Ieteicams katrā laistīšanas reizē laistīt ar vāju kompleksā mēslojuma šķīdumu. Papildmēslošana laiku pa laikam nav tik efektīva kā pastāvīga barības vielu piegāde augiem, jo dēsti aug strauji, un vienmērīga barības vielu piegāde nodrošina vienmērīgu augšanu, bez lēcieniem. Dēstu spēcināšanai ieteicams izmantot mēslojumu, kura sastāvā ir humusvielas, kas aktīvi iedarbojas uz augiem. Humusvielas veicina augšanu un spēcīgas sakņu sistēmas attīstību, palielina augu izturību pret slimībām un regulē barības vielu un ūdens uzņemšanu. Mēslojumu lieto, stingi ievērojot maksimālās devas, lai neapdedzinātu augus. Lai dēstus nodrošinātu ar barības vielām pastāvīgi, tad noteiktā laika periodā rekomendēto mēslojuma devu sadala tā, lai augs katrā laistīšanas reizē saņemtu nelielu daudzumu barības vielu, parasti tas ir 10–15 reizes vājāks barības vielu šķīdums, nekā rekomendē ražotājs.

Augu attīstībai svarīga ir arī telpu vēdināšana, jo ar āra gaisu tie papildus saņem ogļskābo gāzi, kura ir nepieciešama augšanai un kuras telpās var trūkt.

Kāds ir labs dēsts? Normāli izaudzis, veselīgs tomātu dēsts ir 25–30 cm garš, ar stāvu un spēcīgu stublāju 8–10 mm diametrā, ar 7–9 zaļām, nevis gaiši zaļām lapām, tam var būt izveidojies pirmais ziedu ķekars, bet labāk būs, ja tas vēl nezied. Stādot ziedošus tomātus, dažkārt pirmie ziedu ķekari nobirst. Sakņu kamols ir kupls, kompakts, saknes gaišas, bez puvuma pazīmēm. Savukārt labam gurķu dēstam ir izveidojušās 2–3 īstās lapas, bet labu paprikas dēstu raksturos stāvs stublājs ar 5–7 īstām lapām.