\\Māja
Kat­ram vit­amī­nam ir sa­va lo­ma un vie­ta. Kāpēc tie jālieto?
 
©F64

Vit­amī­ni ir or­ga­nis­ki sa­vie­no­ju­mi, ku­ri ir ne­pie­cie­ša­mi or­ga­nis­ma funk­ci­o­nē­ša­nai un viel­mai­ņas bio­ķī­mis­ka­jiem pro­ce­siem.

Sa­lī­dzi­nā­ju­mā ar ci­tām uz­tur­vie­lām vit­amī­ni ir va­ja­dzī­gi ne­lie­lā dau­dzu­mā un tie ir jā­uz­ņem ar uz­tu­ru.

Ja uz­turs ir sa­ba­lan­sēts, ve­se­līgs un daudz­vei­dīgs, tad tas pil­nī­bā no­dro­ši­na ve­se­lu or­ga­nis­mu ar tam ne­pie­cie­ša­ma­jiem vit­amī­niem. Ja to or­ga­nis­mā trūkst vai ir par daudz, var ras­ties avit­ami­no­ze (sli­mī­ba, ko iz­rai­sa pil­nīgs kā­da vit­amī­na vai vai­rā­ku vit­amī­nu trū­kums), hi­po­vit­ami­no­ze, kas ro­das tad, ja kāds vit­amīns ir ne­pie­tie­ka­mā dau­dzu­mā, vai hi­per­vit­ami­no­ze, kas ro­das tad, ja ir ne­sa­mē­rī­gi daudz uz­ņem­ti vit­amī­ni. At­ka­rī­bā no šķī­ša­nas spē­jām vit­amī­nus ie­da­la ūde­nī šķīs­to­ša­jos (B, P, C vit­amīns) un tau­kos šķīs­to­ša­jos vit­amī­nos (A, D, E, K vit­amīns). Kat­ram vit­amī­nam ir sa­va lo­ma un vie­ta, tā­pēc ne­var iz­celt vie­na pā­rā­ku­mu pār ci­tiem.

C vit­amī­nam ir lie­la no­zī­me hor­mo­nu vei­do­ša­nā, jo dau­dzos iek­šē­jos dzie­dze­ros tā kon­cen­trā­ci­ja ir daudz lie­lā­ka ne­kā pā­rē­jos or­ga­nis­ma au­dos. Tas ak­tī­vi pie­da­lās ol­bal­tu­mu, tau­ku un ogļ­hid­rā­tu viel­mai­ņā. Tam ir lie­la no­zī­me or­ga­nis­ma pre­tes­tī­bas spē­ju iz­vei­do­ša­nā pret in­fek­ci­jas sli­mī­bām. Daudz šā vit­amī­na ir svai­gos dār­ze­ņos (vis­vai­rāk kā­pos­tos, sa­lā­tos, spi­nā­tos, dil­lēs), aug­ļos un ogās (mež­ro­zī­šu pa­aug­lī­šos, upe­nēs, ze­me­nēs). Ja pro­duk­tus, ku­ros ir šis vit­amīns, ne­pa­rei­zi kar­sē vai ap­strā­dā, tad to var iz­nī­ci­nāt.

P vit­amīns pār­nes ūdeņ­ra­ža jo­nus da­žā­dās hid­ro­ge­nē­ša­nas un de­hid­ro­ge­nē­ša­nas re­ak­ci­jās au­dos un ko­pā ar B2 vit­amī­nu sa­tu­ro­šiem fer­men­tiem pie­da­lās ok­si­dē­ša­nās pro­ce­sos or­ga­nis­mā. Tas ir cū­ku, liel­lo­pa ak­nās, cūk­ga­ļā, skum­bri­jās.

Lie­la no­zī­me B gru­pas vit­amī­nu vei­do­ša­nā or­ga­nis­mā ir zar­nu bak­tē­ri­jām, kas da­ļē­ji ap­gā­dā or­ga­nis­mu ar šiem vit­amī­niem. Vi­si B gru­pas vit­amī­ni ir iz­tu­rī­gi pret kar­sē­ša­nu. Šīs gru­pas vit­amī­ni sa­sto­pa­mi gan au­gu, gan dzīv­nie­ku valsts pro­duk­tos, bet vis­vai­rāk to ir la­bī­bā un tās iz­strā­dā­ju­mu pro­duk­tos, pākš­au­gos un rau­gā.

A vit­amī­na trū­kums ra­da re­dzes, arī aug­ša­nas trau­cē­ju­mus, pa­ze­mi­na or­ga­nis­ma pre­to­ša­nās spē­jas in­fek­ci­jas sli­mī­bām un trau­cē arī kaul­au­du vei­do­ša­nos. Šis vit­amīns sa­sto­pams ziv­ju eļ­ļā, ak­nās, olās, pie­nā, svies­tā un sie­rā. Šā vit­amī­na de­fi­cī­tu ra­da gre­mo­ša­nas trau­cē­ju­mi vai uz­sūk­ša­nās trau­cē­ju­mi.

D vit­amīns sti­mu­lē aug­ša­nu un re­gu­lē kal­ci­ja un fos­fo­ra vie­lu mai­ņu, ie­tek­mē­jot kau­lu at­tīs­tī­bu. Šā vit­amī­na trū­ku­mu no­vē­ro tad, ja bēr­ni un pie­au­gu­šie maz uz­tu­ras sau­les gais­mā. Daudz šā vit­amī­na ir trek­nās siļ­ķēs, olas dzel­te­nu­mā un svies­tā.

E vit­amīns ak­tī­vi pie­da­lās iek­šē­jās sek­rē­ci­jas dzie­dze­ru dar­bī­bā un tauk­vie­lu mai­ņā, kā arī pār­vērš ka­ro­tī­nu A vit­amī­nā. Ja or­ga­nis­mā trūkst E vit­amī­na, tad tau­ku šķel­ša­nās ne­no­tiek nor­mā­li un ro­das in­dī­gas vie­las, kas sa­in­dē or­ga­nis­mu. Tas at­ro­dams au­gu eļ­ļās, la­bī­bas grau­dos.

No­de­rī­gi!

* Ūde­nī šķīs­to­šos vit­amī­nus or­ga­nisms ne­spēj uz­krāt pie­tie­ka­mā dau­dzu­mā, tā­pēc tie ar uz­tu­ru jā­uz­ņem kat­ru die­nu; lai efek­tī­vāk iz­man­to­tu tau­kos šķīs­to­šos vit­amī­nus, or­ga­nis­mā ir va­ja­dzī­ga tauk­vie­lu klāt­būt­ne.

* Ga­ta­vo­jot ēdie­nu, da­ļa vit­amī­nu iet zu­du­mā. Vit­amī­nu dau­dzu­mu pro­duk­tos sa­ma­zi­na ter­mis­ka ap­strā­de, it īpa­ši at­kār­to­ta sil­dī­ša­na, arī sau­les gais­ma un gai­sa skā­bek­lis (ēdie­na vā­rī­ša­na bez vā­ka un pār­lie­ša­na no vie­na trau­ka ot­rā).