Tiesībsargs: Sociālās aprūpes centri nenodrošina cilvēku atgriešanos sociālajā dzīvē

Sociālās aprūpes centri Latvijā neveic to galveno funkciju un nenodrošina cilvēku atgriešanos sociālajā dzīvē, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Jansons šorīt telekompānijā LNT stāstīja, ka pēdējo piecu gadu laikā Tiesībsarga birojs veicis 22 pārbaudes sociālās aprūpes centros un galvenais secinājums ir - šie centri nenodrošina cilvēku rehabilitāciju un cilvēki tur dienas vada destruktīvā režīmā, pilnībā nenodarbināti. Problēmas sociālās aprūpes centros netiekot risinātas, jo nestrādājot to uzraudzības mehānisms.

Pēc Jansona vārdiem, vēl viena problēma ir tajā apstāklī, ka daudzos sociālās aprūpes centros tiek sniegta medicīniskā aprūpe, lai arī tas nav paredzēts, līdz ar to Veselības inspekcija nepārrauga medicīnas pakalpojumu sniegšanas kvalitāti.

LETA jau ziņoja, ka Labklājības ministrija (LM) strādā pie sociālās aprūpes sistēmas uzlabošanas. Galvenās problēmas sociālas aprūpes centros ir nepietiekamais darbinieku skaits, zems atalgojums, darbinieku kvalifikācija, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība centru klientiem, nepietiekami resursi sistemātiskas sociālo pakalpojumu sniedzēju kontroles un sniegto ieteikumu ieviešanas uzraudzības nodrošināšanai.

Patlaban LM vēl strādā pie informatīvā ziņojuma par situācijas stabilizāciju valsts sociālās aprūpes centros, kas valdībā varētu tikt iesniegts jūnijā, tāpēc vēl nav veikti precīzi aprēķini par to, cik daudz papildu līdzekļu ir nepieciešams.

LM izstrādā arī attīstības plānošanas dokumenta, kurā tiktu noteikti rīcībpolitikas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstībai virzieni vidējā un ilgtermiņā. Šīs dokuments arī kalpos par pamatu, lai piesaistītu Eiropas Savienības fondu līdzekļus.

Vienlaikus LM īsteno pilotprojektu, kas paredz sadalīt aprūpes centru klientus pēc funkcionalitātes grupām, atkarībā no tā nosakot nepieciešamo aprūpētāju skaitu uz vienu cilvēku.

Latvijā ir pieci valsts sociālās aprūpes centri ar 31 filiāli un 4659 vietām. Šā gada 1.aprīlī centros pakalpojumus saņēma 4545 cilvēki, bet rindā bija vēl 244 iedzīvotāji, tostarp tie, kas vēlas mainīt aprūpes centrus. Šogad valsts sociālās aprūpes centriem ir piešķirts finansējums 20,28 miljonu latu apmērā. Vidējās vienas personas uzturēšanās izmaksas dienā ir 11,93 lati, no kuriem lielākā daļa ir izdevumi personāla atalgojumam. Šogad aprūpes centros ir 3073 amata vietas.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais