Lai veicinātu iedzīvotāju izpratni un vēlmi iesaistīties valsts organizētajās skrīninga programmās, īpaši svarīgs ir izglītojošais un informatīvais darbs, uzskata Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskās daļas vadītājs gastroenterologs Mārcis Leja.
Šodien notikušajā preses pasākumā par Baltijas Onkoloģijas kongresu Leja uzsvēra, ka īpaši maza atsaucība ir kolorektālā vēža skrīninga jomā, jo kolorektālā vēža diagnostiku - skrīningu - patlaban veic tikai 6%-7% no aptuveni 800 000 cilvēku lielās riska grupas. Salīdzinājumam, Somijā uz pārbaudēm dodas 70% šīs vecuma grupas iedzīvotāju.
Viņš uzskata, ka cilvēki netiek pietiekami informēti par iespēju katru gadu iet uz pārbaudēm, kuras apmaksā valsts, lai pārbaudītu šī vēža šūnu klātbūtni organismā.
Ja šī vēža izplatības ziņā Latvija citu valstu vidū ar negatīviem rezultātiem neizceļas, tad negatīvā iezīme ir tā, ka sliktākais rādītājs uz citu valstu fona mums ir mirstības ziņā no šīs slimības. Tas nozīmē, ka pie ārsta cilvēki atnāk novēloti, skaidroja Leja.
Tāpat Leja uzskata, ka cilvēki diezgan zemu novērtē dažādu akciju nozīmi. Žurnālistus viņš ieveda Baltijā vienīgajā lielformāta piepūšamā zarnas modelī. Tajā uzskatāmi var redzēt, kādas zarnu problēmas varētu būt cilvēkiem un pie kā tās var novest, ja netiek laicīgi diagnosticētas un ārstētas.
Leja pauda nožēlu, ka tikai lielveikalā "Spice Home" šogad bija iespēja šo modeli kādu laiku apskatīt, turpretī citi lielveikali no šīs iespējas atteikušies, norādot, ka tas atbaidīšot viņu klientus. Pēc Lejas domām, tas norāda uz cilvēku attieksmi pret savu veselību un pārāk mazo ieinteresētību tās labā kaut ko darīt.
Kā ziņots, valsts apmaksātā vēža skrīninga jomā vislabākā situācija ir Igaunijā, kur pēdējo piecu gadu laikā mirstība no atsevišķām onkoloģiskām saslimstībām ir mazinājusies.
Kā šodien preses pārstāvjiem norādīja onkologs Indreks Oro no Igaunijas, mazinājusies par pāris procentiem mirstība gan no krūts vēža, gan dzemdes kakla vēža. Ja arī skrīninga programmas sāka ieviest pirms desmit gadiem, tad tikai pēdējos piecos gados tiek novēroti tā rezultāti.
Lietuvas kolēģis Ernests Janulionis norādīja, ka situācija Lietuvā ir sarežģītāka, jo te medicīnu spēcīgi ietekmējusi ekonomiskā krīze. Valstī darbojas četras skrīninga programmas krūts, kolorektālā, dzemdes kakla un prostatas vēža diagnosticēšanai, taču diemžēl programma neaptver visu valsti.
Tai pat laikā viņš atzina, ka pēdējos gados aptuveni puse atklāto vēža gadījumu tiekot diagnosticēta agrīnās stadijās. Un šai rādītājā redzami uzlabojumi. Turklāt esot nedaudz mazinājusies mirstība.
Latvijas Onkoloģijas centra direktors Viesturs Krūmiņš norādīja, ka šogad jaunatklāto vēža gadījumu skaits pieauga, turklāt neesot uzlabojumi arī agrīnā diagnostikā. Viņš gan uzskata, ka lielā mērā tā ir pašu cilvēku attieksme pret savu veselību. Valstī darbojas trīs skrīninga programmas, taču cilvēki īpaši neatsaucas.
Latvijas valsts nodrošina trīs apmaksātas skrīninga programmas - krūts, dzemdes kakla, resnās un taisnās zarnas vēža skrīningu. Atsaucība ir ļoti zema, piemēram, 2009.gadā uz izmeklēšanu tika aicinātas ap 90 000 sieviešu, ieradās tikai katra piektā no aicinātajām.