Biežākais mediju ētikas kodeksa pārkāpums, ko savos atzinumos konstatējusi Latvijas Mediju ētikas padome (LMĒP), bijis godprātības principa neievērošana, liecina LMĒP pārskats par mediju ētikas kodeksa piemērošanas praksi, izskatot piecu gadu laikā saņemtās sūdzības.
Kā liecina pārskats, no 2019.gada maija līdz 2024.gada jūlijam LMĒP sniegusi 70 atzinumus, no kuriem 18 atzinumos konstatēti ētikas kodeksa pārkāpumi.
Visbiežāk jeb deviņos atzinumus konstatēts godprātības principa pārkāpums. Tādi principi kā faktu pārbaude, viedokļu nošķīrums un cieņa pārkāpti četras reizes, bet trīsreiz mediji pārkāpuši ētikas kodeksa principus, kas attiecas uz daudzveidību un informācijas iegūšanu.
Divos atzinumos konstatēts diskriminācijas un naida kurināšanas aizlieguma pārkāpums, bet vienreiz - nav atklāta autora atrašanās interešu konflikta situācijā.
LMĒP informē, ka pārskatā iekļauta informācija ne vien no 70 publiski pieejamajiem atzinumiem, bet arī daudzām vēstulēm, kurās, nesniedzot formālu atzinumu, padome sūdzētājiem un medijiem skaidrojusi un vērtējusi situāciju, vadoties no mediju ētikas, vārda brīvības un citām žurnālistikas pamatvērtībām.
LMĒP mediju ētikas kodeksu apņēmusies ievērot lielākā daļa Latvijas mediju. Ētikas padome, kuras sastāvs ik pavasari tiek atjaunināts, darbojas kā mediju pašregulācijas institūcija. Ikmēneša sēdēs tā izskata iesniegtās sūdzības atbilstoši mediju ētikas kodeksam. Kā informē LMĒP, piecu darbības gadu laikā padome izskatījusi vairāk nekā 200 sūdzības un sniegusi 70 atzinumus, un 25 atzinumos tika konstatēti ētikas kodeksa principu pārkāpumi vai pārkāpumu pazīmes, bet 45 gadījumos pārkāpumi netika konstatēti.
Pārskats sniedz ieskatu par LMĒP darbu, sūdzību izskatīšanas gaitu un ētikas principu interpretāciju, bet tajā aptvertais plašais un daudzveidīgais gadījumu skaits palīdz labāk izprast mediju ētikas kodeksa principus un to piemērošanu praksē, norāda LMĒP.
Materiālā īstenotas vairākas pieejas, kā skatīties uz ētikas kodeksa piemērošanu. Pirmajā pārskata daļā skatīti formālajos atzinumos konstatētie ētikas kodeksa principu pārkāpumi, grupējot tos pēc principiem. Tomēr pārskata veidotāji uzsver, ka ētikas principu pārkāpumi tiek konstatēti caurmērā katrā trešajā atzinumā, tāpēc pilnīgāku izpratni par ētikas principu piemērošanu iespējams veidot, iepazīstoties arī ar tiem LMĒP atzinumiem par sūdzībām, kuros secināts, ka mediji bija ievērojuši ētikas principus, kā arī vēstulēm, kurās sniegts citu situāciju vērtējums un rekomendācijas medijiem. Pārskata otrā daļa aptver šādus gadījumus un to analīzi.
Kā norāda LMĒP, ētikas jomā būtiskas ir katra gadījuma individuālās nianses un konteksts - tie izšķir, kāpēc līdzīgās situācijās vienā gadījumā medija rīcība tikusi vērtēta kā atbilstoša ētikas principiem, bet citā - neatbilstoša. Savukārt līdzīgu gadījumu analīze palīdz izprast ētikas principus un to piemērošanu, tāpēc pārskata veidotāji piedāvā iepazīties ar ētikas padomes skaidrojumiem par līdzīgām situācijām. Starp šādām situācijām ir personu asociēšana medijos ar noziedzīgiem vai morāli nosodāmiem nodarījumiem, ziņu portālu rīcība ar lietotāju komentāriem, situācijas, kad medijs ieņēmis tā saucamo sargsuņa lomu, publikācijas un sižeti, kas saistīti ar Covid-19, karu Ukrainā, ārstniecību.
Tāpat materiālā skatītas situācijas, kas saistītas ar vārda brīvību un tiesībām uz viedokli dažādos mediju formātos, virsrakstu korektumu un patiesumu, trešo pušu viedokļu atspoguļošanu, sabiedrības vērtību aizskaršanu, dažādiem privātuma aspektiem, piemēram, sarakstes un sarunu publicēšana medijos, informācija par intīmām attiecībām, cilvēka sociālo mediju ierakstu izmantošana mediju darbā, informācijas publiskošana par noziegumu upuriem un lieciniekiem un cita informācija.
LMĒP locekle Skaidrīte Lasmane pārskata priekšvārdā uzsver, ka padome pēc iespējas atturas no sankciju un soda funkcijām, lielāku uzmanību veltot skaidrojumiem un ieteikumiem, kā pilnvērtīgāk atveidot attiecīgo gadījumu turpmāk, izvairoties no savtīgām un pašmērķīgām auditorijas piesaistes interesēm. Padomes lēmumi virzīti mediju morālās ekosistēmas, gaumes un kultūras veidošanai, piemēram, norādot uz naida runas, necieņas, sensacionalizācijas, izteikumu dekontekstualizācijas un citiem mediju uzticību nevairojošiem paradumiem, norāda Lasmane.
Kā aktuālus faktorus, kas ietekmē mediju ētiku, Lasmane atzīmē digitālo tehnoloģiju realitāti un plašo informācijas pieejamību un reālas, iepriekš nepiedzīvotas sociālas situācijas, kā piemēram Covid-19 izraisītā krīze, karš Ukrainā. Viņa secina, ka mediju ētikas tendences jaunajos apstākļos norāda, pirmkārt, uz vārda brīvības un morālās atbildības dilemmas saasinājumu, otrkārt, uz daudz lielāku jūtīgumu pret dezinformāciju un maldināšanu medijos, kā arī, treškārt, uz lielāku privātuma aizsardzības pieprasījumu.