Salīdzinājumā ar situāciju pirms pāris gadiem pašlaik Latvija ir stabili pēdējā vietā Eiropas Savienības valstu vidū veselības aprūpes finansējuma ziņā uz vienu iedzīvotāju, - šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs.
Faktiski Latvijā plānveida medicīnas pakalpojumi ir "gandrīz maksas", izņemot medicīnas pakalpojumi bērniem, grūtniecēm, onkoloģiskajiem pacientiem, kā arī tiem, kam nepieciešamo daļēji kompensējamie medikamenti.
Pārējiem plānveida palīdzība ir par maksu, - vai nu par pilnu pacienta samaksu, par apdrošināšanas līdzekļiem, jo valsts pašlaik nevar apmaksāt plānveida palīdzību. "Bez maksas pašlaik ir sniegs, svaigs gaiss un mīnus grādi," sacīja Kalējs.
Kalējs prognozēja, ka tuvākajā laikā situācija slimnīcās neuzlabosies, tā var tikai pasliktināties. "Tas viss atsaucas uz pacientiem, - pieaug ielaisto slimību skaits, pieaug invaliditāte, jo šiem pacientiem netiek pievērsta nepieciešamā uzmanība, tas viss tiek atlikts," situāciju skaidroja slimnīcu biedrību vadītājs.
Pašlaik par neatliekamās palīdzības sniegšanu deficīts ir 4,3 miljoni latu, - tā ir summa, ko slimnīcas ir pārstrādājušas, sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību, attiecībā pret plānotajiem līdzekļiem. Pēc slimnīcu pārprofilēšanas pacienti vairāk vēršas blakus rajonu slimnīcās, kur finansējums par palīdzības sniegšanu viņam nav ierēķināts, kopējais slimniekus skaits jau nemazinās, tas tikai palielinās.
Kā sacīja Kalējs, slimnīca slīgts ar vien dziļākos parādos. "Pašlaik piegādātāji - gan apkures, gan elektrības, gan medikamentu - vēl ciešas, bet tas viss var beigties ar kādas slimnīcas maksātnespēju un bankrotu," pieļāva Kalējs.
Viņš uzsvēra, ka par situāciju Latvijas slimnīcās ir informēts gan Ministru prezidents, gan divas Saeimas atbildīgās komisijas, Veselības ministrija. "Slimnīcas tomēr vairāk ir orientētas uz palīdzības sniegšanu, nevis līdzekļu meklēšanu," piebilda Kalējs.
Atsevišķos novados pašlaik veselības aprūpi iedzīvotājiem apgrūtina arī transporta nepieejamība nokļūšanai medicīnas iestādē, pēc radikālā algu samazinājuma sāk iezīmēties arī speciālistu trūkums. "Mediķi jau balso ar kājām, - nopērk biļeti uz avioreisu un dodas, piemēram, uz Skandināviju, kur viņam sola 3000 - 5000 eiro mēnesī par konkrētu stundu darbu," piebilst Kalējs.
Jau ziņots, ka janvārī aptuveni puse no Latvijā sniegtajiem neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem nav apmaksāta, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātus informēja Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs.
Kā norādīja Kalējs, vissmagākā situācija ir Latvijas reģionos, piemēram, viena no sarežģītākajām ir Rēzeknē, jo tur slimnīcas pārstrāde neatliekamās palīdzības jomā ir 80%.
Skaidrojot situāciju, Slimnīcu biedrības vadītājs stāstīja, ka šādi apstākļi izveidojušies, jo neatliekamās palīdzības apmaksa tika rēķināta katrai slimnīcai, ņemot vērā pērn sniegto pakalpojumu skaitu. Taču 2009.gada 2.pusgadā vairākas slimnīcas Latvijā pārtrauca neatliekamās palīdzības sniegšanu, līdz ar to pieauga pakalpojumu apjoms palikušajiem pakalpojumu sniedzējiem.
Kalējs pauda sapratni, ka līdzekļu apjoms visai veselības aprūpes nozarei ir nepietiekams, taču šai problēmai ir jāmeklē risinājums.
Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis norādīja, ka no Veselības norēķinu centra (VNC) tiekot saņemti statistikas dati par slimnīcu pārstrādēm janvārī un tie tiks nodoti valdībā, lai radušās problēmas varētu risināt.
VNC aģentūrai LETA norādīja, ka apkopojums par veselības aprūpes iestāžu darbu janvārī varētu būt pieejams šī mēneša beigās.