Finanšu ministrija (FM) nesaskata iespēju piesaistīt aizņēmumu Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecībai, aģentūrai LETA pavēstīja FM pārstāvji.
Vienīgā iespēja iegūt papildus finansējumu "Rail Baltica" projektam, FM ieskatā, ir atsevišķus pamattrases posmus nodot būvniecībai publiskās un privātas partnerības (PPP) ietvaros.
Ministrijā skaidro, ka būvniecība tiek veikta valsts uzdevumā, un tas nozīmē, ka būvniecības veikšana par aizņemtiem līdzekļiem ietekmētu valsts parādu un deficītu tieši tāpat kā tad, ja būvniecība tiktu veikta par valsts budžeta līdzekļiem. Ja šāda shēma tiktu izmantota, valstij par ekvivalentu summu būtu jākonsolidē citi izdevumi vai jāpalielina valsts budžeta ieņēmumi.
Tas, vai būvnieks veic aizņēmumu ar vai bez valsts garantijas, nemaina iepriekš teikto, norāda FM pārstāvji. FM apgalvo, ka ir pārrunājusi šo jautājumu ar Igaunijas Finanšu ministriju, un šajā jautājuma nepastāvot viedokļu atšķirība. Minētā ideja esot tikai un vienīgu projekta ieviesēju virzīta un nav ieguvusi saskaņojumu no attiecīgo valstu finanšu ministrijām.
FM ir vairākkārtīgi norādījusi Satiksmes ministrijai (SM), ka nesaskata iespēju piesaistīt aizņēmumu, nodrošinot tam ārpusbilances uzskaiti. Ārpusbilances uzskaite nozīmētu, ka izdevumi, kas radušies "Rail Baltica" būvniecības laikā, netiek iekļauti vispārējās valdības budžeta izdevumos un attiecīgi neietekmē vispārējās valdības budžeta deficītu un parādu.
FM skaidro, ka vispārējās valdības budžeta izdevumu un ieņēmumu uzskaite tiek veikta atbilstoši Eiropas Savienības (ES) nacionālo un reģionālo kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, kas paredz plašāku tvērumu nekā valsts budžets, iekļaujot arī valsts un pašvaldību struktūru kontrolētas un finansētas komercsabiedrības, piemēram, SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas".
Tas savukārt nozīmē, ka valsts un pašvaldību struktūru kontrolētu un finansētu komercsabiedrību aizņēmumi, izdevumi un aktīvu izveide ietekmē vispārējās valdības budžeta deficītu un parādu, apgalvo FM.
Gadījumā, ja aizņēmumu piesaista komercsabiedrība, kura nav iekļauta vispārējās valdības sektorā, Centrālā statistikas pārvalde sadarbībā ar ES statistikas biroju "Eurostat" izvērtēs vairākus aspektus saistībā ar aizņēmuma piesaisti, tostarp to, kāds deleģējums ir bijis komercsabiedrībai piesaistīt aizņēmumu, kādam mērķim ir plānots piesaistīt šo aizņēmumu, vai darbojas tirgus principi un citus.
Faktiski tiek vērtēts, kas ir tiešais labuma guvējs no šādas darbības, skaidro FM. Respektīvi, ja aizņēmumu piesaista un piesaistītos līdzekļus izmanto aktīvu izveidei valsts un pašvaldību struktūru kontrolēta un finansēta komercsabiedrība, tad atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai, tas ietekmēs vispārējās valdības budžeta deficītu un parādu, savukārt, ja aizņēmumu piesaista komercsabiedrība, kas nav iekļauta vispārējās valdības sektorā, tad to ar lielu varbūtību iekļaus vispārējās valdības sektorā.
FM ieskatā vienīgā iespēja iegūt papildus finansējumu "Rail Baltica" projektam ir atsevišķus pamattrases posmus nodot būvniecībai PPP ietvaros. FM norāda, ka tas nemaina faktu, ka valstij par būvniecību būs jānorēķinās, tomēr no budžeta veidošanas perspektīvas ir atšķirība, vai fiskāli nozīmīgas finanšu summas no valsts budžeta ir jānodrošina būvniecības laikā, piemēram, trīs līdz piecos gados, vai arī līdzīga apjoma finansējums ir jānodrošina pakāpeniski daudz ilgākā laika periodā, piemēram, 20 līdz 25 gadu laikā.
Ņemot vērā minēto, FM ieskatā racionālāk būtu jau pašlaik koncentrēties uz PPP projekta sagatavošanu. Tad optimistiskajā scenārijā PPP projektu varētu sākt īstenot laikā, kad ES daudzgadu budžeta ietvarā iestātos naudas plūsmas pārrāvums. Atliekot lēmumu par PPP īstenošanu uz vēlāku laiku, šī iespēja zudīšoit.
FM pašlaik atturas no PPP maksimālās summas nosaukšanas. To būtu pamats izskatīt kontekstā ar kopējo finansējuma nepieciešamību, lai pārliecinātos, ka minimālo izmaksu scenārijā kopā ar PPP ir iespējams izbūvēt visu pamattrasi.
Jau ziņots, ka valdība otrdien konceptuāli vienojās, ka līdz nākamā gada novembrim būs jāveic tehniski ekonomiskā analīze Rīgas savienošanai ar "Rail Baltica" pamattrasi. Vairāk šeit.