Ameriks: Lai Rīga kļūtu labāka, ir drusku jāpiecieš
Reģionālās partijas Gods kalpot Rīgai kongresa priekšvakarā saruna ar partijas līderi, Rīgas domes (RD) priekšsēdētāja vietnieku Andri Ameriku. Par sastrēgumiem Rīgā, Kavača lietu, augstajām zemes nomas maksām daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem un partijas nodomu pašvaldību vēlēšanās startēt kopīgā sarakstā ar Saskaņas centru.
– Braucot šorīt uz interviju no Pārdaugavas puses, nācās pavadīt ilgu laiku sastrēgumos, kas veidojās jau uz Dzirciema ielas un Jūrmalas gatves vēl tālu pirms Vanšu tilta. Kas tiek darīts, lai sastrēgumi pilsētā nebūtu tik lieli?
– Mēs gribam, lai ielas un ceļi būtu pēc iespējas labākā kvalitātē, bet ir grūti samierināties, ka ceļu remontu laikā rodas satiksmes sarežģījumi. Remontdarbus var veikt tikai no pavasara līdz rudenim, jo ziemā ceļus neremontē. Var jau nedarīt neko, un sastrēgumu sākumā būs mazāk. Šobrīd notiek ļoti vērienīgi remontdarbi vairākās vietās, sevišķi Pārdaugavā. Daugavgrīvas iela tiek rekonstruēta visu sezonu, un arī nākamgad rekonstrukcija turpināsies. Arī Vienības gatve tiek rekonstruēta. Mēs ceram, ka atbilstoši līgumam 31. oktobrī būvnieki pabeigs darbus un vienas braukšanas joslas vietā parādīsies divas joslas, kas ļaus ievērojami palielināt caurlaidību. Lai Rīga kļūtu labāka, ir drusku jāpiecieš.
– Ielu remonti ir notikuši vienmēr, un tie nekad nebeigsies, kamēr vien būs ielas un pa tām braucošas mašīnas. Vai ir paredzētas kādas principiālas inovācijas, kas būtiski mazinātu sastrēgumus?
– Tiek domāts. Rīga vēsturiski ir veidojusies no Vecrīgas, tālāk uz Bulvāru loku, kur ielu platums nav tik liels, kā mēs gribētu. Stratēģiski pirmais solis ir šīs sabiedriskā transporta joslas, kuras jau ir ieviestas pilsētas centrā. Cits virziens ir Brīvības ielas sliežu ceļu pārbūve no Juglas līdz Sporta akadēmijai. Plānota ir mazās Brīvības ielas izbūve, kas ies paralēli lielajai Brīvības ielai un, iespējams, būs paredzēta tikai sabiedriskajam transportam. Tas atvieglotu visu šo Brīvības ielas posmu. Domājam arī par Park&Ride ieviešanu, kas atvieglotu satiksmi no Siguldas puses uz Rīgas centru.
– Augstākās tiesas Senāts atzinis, ka partijai LPP/LC jāatmaksā valsts budžetā vairāk nekā pusmiljons latu. Jūs bijāt viens no partijas līderiem. Vai nejūtat atbildību par šo parādu?
– LPP/LC bija partija ar četrtūkstoš biedriem. Nekad neesmu bijis ne partijas priekšsēdētājs, ne vietnieks, ne ģenerālsekretārs. Biju viens no valdes locekļiem. Tiesa ir jārespektē, un, kas partijai ir, tas jāatdod valstij. Partija ir likvidējusies, un ar tās mantu rīkojas administrators. Šie jautājumi drīzāk jāuzdod administratoram.
– Pēdējā laika lielākais skandāls ir Kavača lieta. Vai nevarat vienkāršā valodā pastāstīt, kāds nodarījums tika pastrādāts?
– Tas patiešām ir Rīgas domei ļoti smags gadījums, jo Rīgas dome ir īpašnieks uzņēmumam Rīgas nami, kurš atbild par nekustamajiem īpašumiem, sākot no Rātsnama un Melngalvju nama, beidzot ar daudziem īpašumiem perifērijā. Uzņēmuma valdes uzdevums ir kvalitatīvi un atbildīgi veikt savus pienākumus. Tagad var droši teikt, ka valde savas pilnvaras ir pārsniegusi. Tas mums ir nepatīkams pārsteigums, ņemot vērā Kavača kunga pieredzi.
– Par Kavača kunga pieredzi neviens nešaubās, bet ko īsti viņš izdarīja? Vai tā bija neveiksmīga spēlēšana valūtas tirgū vai kaut kas cits?
– Mēnesi ilga audits, un izmeklēšana visu salikusi pa plauktiņiem. Uzņēmums savus brīvos līdzekļus, kuri bija banku depozītā, ir aizdevis valūtas maiņas firmām par augstāku procentu likmi, nekā dod banku depozīti, cerot, ka uzņēmums no tā pelnīs vairāk. Šie lēmumi praktiski ir pieņemti vienpersoniski, tos ne ar vienu nesaskaņojot.
– Kur pazuda nauda?
– Problēma ir tāda, ka naudu aizdeva, bet atpakaļ nedabūja. Pagājušo gadu aizdeva un šogad gaidīja atpakaļ, bet tie, kuriem aizdeva, uzrakstīja, ka nevarot atdot, un sākās šīs kolīzijas. Tagad ir jādara viss, lai naudu dabūtu atpakaļ. Mēs tomēr mūsu valstī varam izsekot, kur katrs santīms ir pārskaitīts. Ar savu naudu katrs var darīt ko grib un riskēt, ja grib, bet šis nav tas gadījums.
– Ir dzirdēts, ka ir iesniegta civilprasība pret Rīgas namu trijiem valdes locekļiem.
– Kas attiecas uz notikušajām nelikumībām, tad, tiklīdz tās nāca gaismā, attiecīgās amatpersonas tika atstādinātas no amatiem un visa dokumentācija nodota policijai. Lietas izmeklēšana ir policijas kompetencē. Saņemtajā audita slēdzienā melns uz balta rakstīts, ka šajos apstākļos bez tā, ka ir uzsākts kriminālprocess par noziedzīgām darbībām, īpašniekiem, tas ir RD, ir jāvēršas arī civiltiesiski par zaudējumu piedziņu pret šīm amatpersonām, kas nav redzējušas šos nodarījumus un nokontrolējušas.
– Tas ir – pret valdes locekļiem?
– Pret valdes locekļiem, zvērinātiem revidentiem, kuri, parakstot gada pārskatu, nav uzrādījuši šos šaubīgos darījumus. Arī pret grāmatvedību.
– Cik liela naudas summa ir kopā zaudēta?
– Gribu precizēt. Nevis zaudēta, bet zaudējumi, kuri potenciāli var tikt nodarīti šā noslēgtā līguma ietvaros, ir nedaudz vairāk par 1,2 miljoniem latu. Daļa naudas, nedaudz vairāk par 600 tūkstošiem latu, ir kriminālprocesa ietvaros nofiksēta un arestēta.
– Tātad to jūs cerat dabūt atpakaļ?
– Šobrīd informācija ir tāda, ka tā ir nauda, kas pieder Rīgas namiem. Par pārējo summu, sadarbojoties ar policiju, atradīsim, kur šī nauda atrodas.
– Bet ja nauda jau ir notrallināta? Vai nauda tiks piedzīta civiltiesiskā kārtībā no šo amatpersonu personiskajiem līdzekļiem?
– Iztrūkums starp atgūtajiem un neatgūtajiem līdzekļiem būs tā civilprasības daļa, kas solidāri būs jāatlīdzina gan valdes locekļiem, gan revidentiem, gan grāmatvežiem, bet par to lems tiesa.
– Tātad viņiem būs jāmaksā no savas kabatas?
– Tā likums nosaka.
– Kāpēc spērāt tik radikālu soli kā izstāšanos Pašvaldību savienības (PS)?
– Izstāšanās nav pašmērķis. Tas ir saistīts ar to, ka tādas attiecības starp valdību un pašvaldībām, kādas tās ir patlaban, ir izveidojušās pirmo reizi vēsturē. 2013. gada valsts budžets ir diskriminējošs pašvaldībām, jo funkcijas, kuras tiek papildus uzliktas pašvaldībām, nav finansiāli segtas. Tas, ka tiek atbalstītas pašvaldības, kurām trūkst līdzekļu, ir pareizi, bet tas jādara no valsts budžeta. Valdības priekšlikums sedz šo deficītu no pašvaldību budžetiem, kas ir ļoti rupjš piegājiens, kā nosegt to finanšu deficītu, kas veidojas, pārliekot funkcijas. Mēs uzskatām, ka valdība ir rīkojusies negodīgi, un Rīga kā viena no PS biedriem šobrīd jūtas neaizsargāta vai nesadzirdēta.
– Vai tas nozīmē, ka izsakāt neuzticību PS priekšsēdim Andrim Jaunsleinim? Ja nāktu cits vadītājs, vai tad nestātos ārā?
– Vienotības valdības vadītāja un finanšu ministra sagatavotais projekts, kurš tika likts galdā PS un valdības lielajā sanāksmē, bija pilnīgi nesagatavots. Tur ir visa cēlonis. Mērķis nostatīt Rīgu vai lielās pilsētas pret citām pašvaldībām ir absolūti nepieņemams. Nav runa tik daudz par Jaunsleiņa kungu, cik par to, ka PS vadība ir nedaudz iesūnojusi kā arodbiedrība, kura grib būt laba visiem. Nākamnedēļ Saeimā sāksies priekšlikumu iesniegšana nākamā gada budžetam. Tur arī būs redzama Saeimas vairākuma attieksme pret pašvaldībām. No savas puses Rīga piedāvāja vēl vienu priekšlikumu. Ņemot vērā valstī esošo sociālo spriedzi, atgriezties pie 2009. gada prakses, kad siltumam bija pazemināta PVN likme. Tas ir nevis 12%, bet gan 5%, kā tas bija 2009. gadā. Pa šiem diviem gadiem gāzes cena ir paaugstinājusies divas reizes, un līdz ar to visiem iedzīvotājiem siltuma apmaksa rada lielas problēmas. Savukārt kopējās PVN likmes samazinājumu par vienu procentpunktu iedzīvotāji tikpat kā nejuta, jo veikalu cenās tas neparādījās, bet budžetā tas radīja 50 miljonus lielus nodokļu neieņēmumus. No mērķtiecīgas nodokļu stratēģijas viedokļa pareizi būtu samazināt PVN siltumam.
– Vai neesat par vēlu attapušies?
– Šis priekšlikums ir iesniegts, un par to būs Saeimai jābalso. Mēs gaidām, ka mūsu parlaments, kurš pārstāv Latvijas tautu, atbildīgi pret to izturēsies.
– Atkal ir izskanējusi versija, ka Mežaparkā jābūvē liels atrakciju parks – Baltijas Disnejlenda. Vai tā ir piemērotākā vieta, jo šai vietai ir noteikta vēsturiska aura un varbūt tādu atrakciju laukumu būvēt kādā tukšā vietā, piemēram, Grāpju salā vai kaut kur citur?
– Mežaparks ir liela pilsētas bagātība. Tas jau pirms kara veidojies kā atpūtas zona. Tā ir vairāk nekā 100 ha liela teritorija. Tur ir lielā Dziesmu svētku estrāde un attiecīgā infrastruktūra. Lai turpinātu attīstīt šo teritoriju, ir nepieciešami ieguldījumi. Vieta ir ļoti populāra, un arī tagad, ja mēs aizbrauktu uz Mežaparku, tur būtu ļoti daudz cilvēku, kas izmanto Mežaparka teritoriju sportošanai un aktīvai atpūtai. Loģiski, ka vajadzīgas tualetes, automašīnu stāvvietas un daudz kas cits. Ja runājam par kompleksu atrakciju parku, tad tas būtu tikai atbalstāmi, bet tā noteikti nebūs pilsētas budžeta nauda.
– Vai šobrīd ir kāds reāls investors, kurš interesējas par iespējām šeit būvēt kaut ko līdzīgu Disnejlendai?
– Nav. Mums līdz nākamā gada pavasarim ir jāizstrādā Mežaparka detālplānojums, kurš noteiks apbūvējamās teritorijas, jo mēs vienmēr sadursimies ar to, ka kāds gribēs būvēt, bet cits saglabāt esošo situāciju. Mežaparkā katrs koks ir uzskaitīts un katram kokam ir savs numurs. Normatīvais regulējums nepieciešams, lai līdzsvarotu Mežaparka zaļo ideju ar apbūves ideju. Caurmērā ik pa trijiem mēnešiem ierodas kāds investors, kurš pēta iespējas ieguldīt. Vai tam ir ekonomisks pamats vai nav? Tur varētu būt tāds modelis kā Tivoli parks Kopenhāgenā. Tiek pētīts, cik Rīgā ir bērnu, cik ģimeņu, kāda ir pirktspēja un kāds varētu būt apgrozījums. Investīcijas ir jāatpelna. Tā ir viena lieta, bet otra – ir jābūt tiesiskam pamatojumam, ko drīkst un ko nedrīkst. Vai var uzstādīt panorāmas ratu, cik lielu utt.? Mežaparks ir aktīvās atpūtas zona jau vēsturiski, un, manuprāt, tāda tā ir arī jāsaglabā.
– Kas potenciālos investorus visvairāk attur vai biedē šeit nākt un ieguldīt?
– Pirms diviem gadiem Tivoli parka īpašnieku pārstāvji pētīja situāciju. Galvenais uzsvars bija uz to, cik cilvēku šo atrakciju parku varētu apmeklēt un cik naudas gatavi tērēt? Ko darīt ziemā? Viena lieta ir Parīzē Asterix vai Disnejlenda, un cita Rīgā ar 650 000 iedzīvotājiem, kas pavisam nav daudz. Man jau gribētos, lai Rīgai būtu šāds parks.
– Vai nākotnē paredzēts apbūvēt Daugavas salas?
– Salas skaitās vispievilcīgākās attīstības teritorijas, jo visā pasaulē ūdens tuvums ir papildus bonuss. Tā Zaķusalas puse, kurā ir televīzijas komplekss, ir valstij piederošs īpašums, un par to Rīgas dome nelemj. Ja runājam par to pusi, kur ir televīzijas tornis, tad tur zeme ir privāta. Galvenās problēmas ir saistītas ar iebraukšanu. Līdzīgi ir ar Lucavsalu. Vēsturiski tā ir mazdārziņu teritorija, un tai ir izstrādāts attīstības plāns, bet realizācijai ir nepieciešami vismaz divi tilti no Mūkusalas ielas puses. No RD puses mēs vienā Lucavsalas pusē izveidojām šo jauno parku, lai uzlabotu kopumā nolaisto apkārtni. Tur nākotnē būs arī pirmā pilsētas peldvieta. Otra būs Maskavas ielas galā pie Daugavas netālu no Doles veikala. Zaķusalas apbūve ir atkarīga no privāto iniciatīvas, bet Lucavsalu turam rezervē.
Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"