Telekompānijas LNT vadītājs un lielākais īpašnieks Andrejs Ēķis apsver iespēju vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā saistībā ar viņam piederošo mediju kapitāldaļu arestu.
Intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" Ēķis norāda, ka lēmumam arestēt viņam piederošās "Neatkarīgo nacionālo mediju" daļas ir politiski motīvi - "tas politiskais spēks, kas šobrīd ir pie varas, tur ir padarbojies". Viņš joprojām uzskata, ka digitalizācijas lieta, kuras ietvaros prokuratūra vērsusies pret Ēķi, ir sarīkota Tautas partijas dibinātāja Andra Šķēles dēļ.
Kā uzsver Ēķis, izņemot Latviju, nevienā Eiropas Savienības valstī nav normas, ka cilvēkam var arestēt mantu gadījumam, ja viņam būs notiesājošs spriedums.
"Es saprastu, ja tas tiktu izdarīts 2003.gadā, kad tika ierosināta tā saucamā digitālās televīzijas lieta, bet tagad... Tas nozīmē, ka vairs nedrīkstu darīt neko? Tas ir klajš Eiropas cilvēktiesību normu pārkāpums. Uzskatu, ka tas ir signāls ārvalstu investoriem. It kā jau man nekas nav izdarīts - tikai aizliegts pārdot. Taču pamēģiniet tagad ar šādu "zīmogu" aiziet uz banku un piesaistīt kādu finansējumu," norāda LNT vadītājs. "Es esmu izrādījis savu labticību, nopērkot LNT uz sava vārda, neraugoties uz to, ka ir tiesvedība, bet prokuratūra pieprasa arestēt manas daļas."
Pēc Ēķa domām, šie notikumi parāda, kāpēc Latvijā ir tik daudz ofšoruzņēmumu. "Es taču pat negrasījos noslēpt, ka man ir jauns īpašums, bet prokuratūra mēģina sev piesaistīt uzmanību. Man šķiet, ka prokurori [Edvīns] Piliksera un [Monvīds] Zelča kungi nav strādājuši privātajā biznesā un viņi nesaprot, ko nozīmē maksāt nodokļus utt. Manā atbildībā, starp citu, ir 300 līdz 400 cilvēku, un viņiem tagad ir jautājums par to, kā būs tālāk."
Ēķis uzskata, ka notiekošais ir saistīts ar to, ka Latvijā norisinās pirmsvēlēšanu politiskā cīņa.
Tā kā ir pārkāptas Ēķa tiesības un lēmums par mediju kapitāldaļu arestu nav pārsūdzams, viņš varētu vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Kā kompensāciju viņš varētu prasīt vienu latu, jo nevēlas noplacināt valsts budžetu, "es tikai gribu panākt, lai šādas lietas nenotiktu".
LNT vadītājs arī norāda, ka tā saucamā digitalizācijas krimināllieta sākās 2003.gadā, ir pagājuši septiņi gadi, bet patlaban ir tikts tikai līdz liecinieku nopratināšanai.
"Pieņemot, ka cilvēka vidējais mūžs ir 75 gadi un ka vēl 5-7 gadus tas viss var vilkties, bail pat iedomāties, cik lielu dzīves daļu tas viss paņem. Interesanti, ka nekad tiesas sēde nav atlikta tāpēc, ka problēmas būtu ar kādu no apsūdzētajiem - mēs visi gribam, lai tas beidzas pēc iespējas ātrāk. Ir tāda sajūta, ka neviens nekur nesteidzas, ka šīs lietas izskatīšanā esam ieinteresēti tikai mēs un tiesnesis. Pārņem tāda nopietna laika vilkšanas sajūta," uzsver Ēķis.
Viņš velta kritiskus vārdus ģenerālprokuroram Jānim Maizītim, kuram esot svarīgas tikai divas lietas - digitalizācijas un Ventspils mēra Aivara Lemberga lieta. "Domāju, ka, tieši pateicoties minētajām divām lietām, pašreizējais ģenerālprokurors tiks pārvēlēts vēl uz trešo termiņu," prognozē Ēķis.