Ameriks: Rīgas domei tās darbībā nav nekā slēpjama
Rīgas domei tās darbībā nav nekā slēpjama, šādi Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) komentēja Drošības policijas (DP) lūgumu pašvaldībai apkopot informāciju par 2016.gadā plānotajiem komandējumiem uz Krieviju, Baltkrieviju, citām NVS dalībvalstīm un Ķīnu.
Ameriks izteicās, ka neko sliktu pieprasījumā neredzot, taču tas tikai radot lieku birokrātiju, jo nekā slēpjama pašvaldībai neesot. Pašvaldībai DP esot jāinformē, "kur braukts, ar ko ir ticies un par ko runāts". Pats Ameriks šādas atskaites vēl nekad rakstījis neesot.
Taujāts, vai šāda DP interese varētu būt saistīta ar to, ka Rīgas domē valdošo partiju "Saskaņa" saista sadarbības līgums ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina partiju "Vienotā Krievija", un vai šo līgumu nevajadzētu lauzt, Ameriks teica, ka "Saskaņa" līgumu noslēdza pirms koalīcijas attiecībām ar "Gods kalpot Rīgai", un tā esot pašas šīs partijas izšķiršanās, turpināt šīs attiecības vai nē. Ameriks gan esot novērojis, ka pēdējā laikā "Saskaņa" vairāk tiecoties sadarboties ar Eiropas sociāldemokrātiem.
Kā ziņots, Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs (GKR) pēc DP pieprasījuma 5.janvārī izdevis rīkojumu pašvaldības darbiniekiem un deputātiem apkopot informāciju par 2016.gadā plānotajiem komandējumiem uz Krieviju, Baltkrieviju, citām NVS dalībvalstīm un Ķīnu, kā arī apkopot ziņas par iepriekš notikušajām oficiālajām un neoficiālajām vizītēm šajās valstīs. Pašvaldības darbiniekiem un domes deputātiem šīs ziņas jāiesniedz Rīgas domes sekretariātam, kurš pēcāk tās nodos DP.
DP informācija par Rīgas domes amatpersonu komandējumiem uz Krieviju, citām Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) dalībvalstīm un Ķīnu nepieciešama pretizlūkošanai. DP kā valsts drošības iestāde valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijās veic sistemātiskus pretizlūkošanas un valsts noslēpuma aizsardzības pasākumus. Informācijas iegūšana un analīze par amatpersonu ceļošanu uz ārvalstīm ir šo pasākumu kopuma nozīmīga daļa, aģentūrai LETA skaidroja DP.
Ņemot vērā, ka diskrētums veicina pretizlūkošanas un valsts noslēpuma aizsardzības pasākumu efektivitāti, DP plašākus komentārus šajā jautājumā nesniedz, tostarp netiek atklāts, vai šāda informācija pieprasīta arī citām pašvaldībām un valsts iestādēm. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka šāda informācija Rīgas pašvaldībai ir pieprasīta pirmo reizi.
LETA pārliecinājās, ka DP un cita specdienesta - Satversmes aizsardzības biroja (SAB) - pēdējo gadu darbības publiskajos pārskatos Krievija, tās specdienestu un Krievijas interešu atbalstītāju aktivitātes ir bieži pieminētas. Reti minēti arī Baltkrievijas specdienesti, piemēram, 2012.gada SAB pārskatā teikts, ka pēdējos gados ar Latvijā dzīvojošo kopienu Baltkrievijas Valsts drošības komiteja strādā īpaši aktīvi un šo aktivitāšu mērķis ir kontrolēt, lai diaspora atbalstītu kaimiņvalsts režīmu.
Tomēr nekad, vismaz pārskatu publiskajās daļās, nav minēta Ķīna. DP priekšnieks pagājušā gada pavasarī intervijā aģentūrai LETA atzina, ka Krievijas specdienestu aktivitāšu līmenis Latvijā ir vidējs, taču ir vērojama arī citu ārpus ES un NATO esošu valstu specdienestu interese par sabiedriski politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem Latvijā, tomēr salīdzinājumā ar Krievijas specdienestu aktivitātēm tā ir neliela. Viņš gan nekomentēja, vai tā varētu būt Ķīna un Baltkrievija.