Lai arī līdz pavasarim vēl kāds laiciņš jāpaciešas un janvaris nebūt nav sulu mēnesis, no atkušņa pamodinātajām kļavām jau var iegūt pirmās sulas. Smiltenes novadā kāds saimnieks piemājas kļavās veicis pirmos urbumus, vēsta "ReTV'.
“Birzī” saimnieks Ervins Labanovskis stāsta, ka aizpērngad Ziemassvētku vakars bijis līdz šim agrākais laiks, kad viņa mājas galdā celtas svaigas kļavu sulas. Janvāra sākums kļavu sulu tecināšanā jau neesot nekas neparasts.
Sulu tecināšanai saimnieks izmanto pavisam parastu saimniecības urbi, kokā veicot vien pāris centimetru dziļu urbumu, sulu iegūšanai caurumā iesitot plastikāta tapiņu. Urbumi kokos paliks līdz pat pavasarim. “Sezonas pusē mēs pārurbsim, jo sāk aizsērēt, kļavai sulas gan tīrākas nekā bērzam, tas ātrāk audzē ciet, ir jāpatīra, bet vienu reizi mēs pārurbsim,” pauž Ervins Labanovskis.
Mežzinātnes institūta “Silava” pētnieks Oskars Krišāns ReTV Ziņām pastāstīja, ka sula kokos ir visu laiku, būtiski, kādi apstākļi veicina tās tecēšanu. Bērziem sulas veidojas saknēs, bet kļavām sulas rodas koka stumbrā, temperatūrai paaugstinoties virs nulles. “Kļavai - atšķirībā no citiem cietiem lapu kokiem - kodolkoksnē nav sulas, bet ir gāzes. Šīs te gāzes, laikā, kad tās sasilst, palielinās spiediens, sula tiek padota tālāk ar iekšējo spiedienu.”
Pētnieks stāsta, - lai varētu iegūt sulu no kļavām, kokam jāpiedzīvo temperatūras pazemināšanās zem nulles, piemēram, šajā sezonā sulu veidošanos veicināja krietnie mīnusi decembra sākumā. Bet šobrīd piedzīvotais atkusnis nebūt nenozīmē, ka kļavu sulas drīz beigsies.