No šā gada 1. septembra Mārupes vidusskolas oficiālais nosaukums būs Mārupes Valsts ģimnāzija. Par izmaiņām, kas gaidāmas līdz ar statusa maiņu, kā arī par iepriekš paveikto darbu intervija ar skolas direktoru Jāni Lagzdkalnu.
- Kā jūs raksturotu Mārupes vidusskolas attīstības ceļu?
- Es varu runāt par laiku, kad šeit mācījos, sākot no pirmās klases līdz šodienai. Pa vidu, protams, bija pārtraukums, ko veltīju augstskolai un nedaudz arī armijai. Kad sāku strādāt, šajā skolā bija ap 500 audzēkņu. Vienu brīdi, ap deviņdesmito gadu sākumu, nācās domāt par vidusskolas posma saglabāšanu, jo vienu gadu nespējām nokomplektēt pat vienu desmito klasi. Bet drīz vien migrācijas rezultātā, kad no laukiem cilvēki sāka plūst uz Rīgu un Pierīgu, Mārupes iedzīvotāju un līdz ar to arī skolēnu skaits strauji pieauga. Es domāju, ka arī skola, kas daudz domāja par izglītības kvalitāti, piesaistīja jaunus skolēnus. Šajā mācību gadā skolā ir 1240 audzēkņu, bet nākamajam mācību gadam prognozējam vismaz par 100 skolēniem vairāk.
- Uz kā rēķina pieaug bērnu skaits?
- Bērnu skaits pieaug ne tikai uz pirmklasnieku rēķina, kuru ar katru gadu Mārupes novadā ir arvien vairāk, jo lielākoties mārupieši ir jaunas ģimenes, kuriem patīk lielas saimes. Mēs katru gadu uzņemam konstantu pirmklasnieku skaitu - 120 bērnus četrās pirmajās klasēs - vairāk uzņemt nav fiziski iespējams. Priecē tas, ka pieaug to skaits, kas mūsu skolā vēlas mācīties vidusskolas posmā. Tas parāda, ka skolēni un viņu vecāki atzīst par labu to, ko mēs šeit darām. Jāpiebilst, ka vecāki ir domājoši cilvēki - tās ir jaunas ģimenes, kuras domā par savu bērnu izglītību.
- Viena lieta ir tā, ka bērni un vecāki novērtē Mārupes vidusskolas izglītības kvalitāti, bet otra lieta ir valsts novērtējums, piešķirot skolai ģimnāzijas statusu. Kādi bija izaicinājumi, lai kļūtu par ģimnāziju?
- Ministrija tāpat vien nenāk un neprasa, vai negribat valsts ģimnāzijas statusu. Viss ir savādāk, skolai sasniedzot zināmu attīstības pakāpi, ir jāšķiļas ārā no oliņas un jāmeklē turpmākās attīstības ceļi. Lai censtos iegūt ģimnāzijas statusu, bija divas motivācijas - bija daudz ieteikumu no ārpuses, kā arī paši savas skolas kolektīvā sapratām, ka daudz ir izdarīts un ir jāvirzās tālāk. Sākotnēji domājām par pašvaldības ģimnāzijas statusu, taču tolaik ministrija strādāja pie jaunā likuma, kas paredzēja, ka turpmāk būs tikai valsts ģimnāzijas, bet pašvaldību ģimnāzijas tiks pārveidotas par vidusskolām vai arī, sasniedzot konkrētus mērķus, par valsts ģimnāzijām. Ņemot vērā šos argumentus, nācās procesu piebremzēt un kārtīgi sagatavoties valsts ģimnāzijas nosaukuma iegūšanai. Vairākos piegājienos mums tas ir izdevies - šā gada pavasarī Ministru kabinets izskatīja mūsu pieteikumu un pieņēma lēmumu Mārupes vidusskolai piešķirt valsts ģimnāzijas statusu, kas stāsies spēkā ar 1. septembri.
- Kāds ir šīs vasaras uzdevums, lai pienācīgi sagatavotos jaunajam mācību gadam jaunajā statusā?
- Šobrīd strādājam pie jaunā skolas logo, jo bija skaidrs, ka vecais, kurā integrēti Mārupes vidusskolas burti, vairs neder. Runājām ar skolotājiem, skolēniem un vecākiem, lai izvēlētos labāko risinājumu. Pēc vairākkārtējas izvērtēšanas no 25 piedāvājumiem izvēlējāmies vienu - faktiski palikām pie esošā logo, kas ir labi pazīstams daudzus gadus - tagad logo ir vecā versija jaunā izpildījumā ar integrētiem Mārupes Valsts ģimnāzijas nosaukuma pirmajiem burtiem.
- Kādas izmaiņas jaunais statuss ienes izglītības saturā un organizācijā?
- Mēs turpinām iesākto darbu, taču ar vēl lielāku atbildību un lielākiem izaicinājumiem. Statuss pieprasa zināmu sasniegumu līmeni valsts centralizētajos eksāmenos; pietiekamu skolēnu skaitu vidusskolas posmā, ko spējam nodrošināt jau tagad; vairākas izglītības programmas, kā arī to, lai mūsu pedagogi un skola kopumā kalpotu par metodisko centru tuvumā esošajām izglītības iestādēm, rīkojot seminārus un kursus, daloties ar savu praksi un pieredzi.
Atšķirībā no lielajām valsts ģimnāzijām, kurās ģimnāzijas posms sākas tikai no 7. klases, atbilstoši jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem Mārupē ģimnāzijas statuss ir jau no pirmās klases. Tādējādi mēs paši sev veidojam vidusskolas posma bāzi - bērni šeit izaug un attīstās. Protams, rēķināmies, ka daļu bērnu pie sevis pārvilinās kāda no četrām Rīgas lielajām ģimnāzijām, kurās nav sava sākumskolas posma. Faktiski sanāk, ka spējīgos bērnus, kuri aiziet uz 7. klasi kādā no Rīgas ģimnāzijām, veidojam un audzinām mēs.
- Ne visi bērni ir vienādi apdāvināti, un ne visiem pa spēkam ir augsti rezultāti valsts centralizētajos eksāmenos. Kā jaunā situācija ietekmēs šos bērnus?
- Ja runājam par septītklasniekiem, kuri mūsu skolā mācījušies jau sākumskolas posmā, tad viņi pilnīgi droši, neatkarīgi no sekmēm, var turpināt mācības līdz devītajai klasei. Jau gadus piecus skolā īstenojam praksi, kuras ietvaros pēc sestās klases piedāvājam bērniem izvēli - turpināt mācīties vispārizglītojošo kursu vai padziļināti apgūt matemātikas vai valodu programmas. Uzskatu, ka vidusskolā nebūt visiem nav obligāti jāmācās, tāpēc, neatkarīgi no ģimnāzijas statusa, vidusskolas posmā neuzņemam jebkuru, kurš paver durvis - pietiekamam zināšanu līmenim ir jābūt. Pagājušajā gadā plānojām uzņemt trīs desmitās klases jeb 90 skolēnus, bet vēlmi izteica 150 desmitklasnieku. Jutām, ka tik lielam potenciālo skolēnu skaitam atteikt nedrīkst, tāpēc atvērām četras desmitās klases ar 120 audzēkņiem. Protams, atteikts tika tiem, kuru vidējie vērtējumi bija zemi - 4 līdz 5 balles. Ar šādām atzīmēm pamatskolas posmā ir maz cerību, ka vidusskolas laikā sekmes būtiski mainīsies.
- Vai, stājoties desmitajā klasē, tiek organizēti iestājpārbaudījumi?
- Līdz šim iestājpārbaudījumu mūsu vidusskolā nebija, taču ģimnāzijas nolikums paredz, ka drīkstam organizēt iestājpārbaudījumu uz 10. klasi. Arī šogad plānojām atvērt trīs desmitās klases, taču pieteikumu nākamajam mācību gadam bija vairāk nekā no 200 devītklasnieku. Iestājpārbaudījumu vajadzēja kārtot visiem - gan tiem, kuri iesniedza pieteikumu no citām skolām, gan mūsu pašu bērniem - visi bija vienādās pozīcijās.
Pārbaudījumā iekļāvām vairākas sadaļas, tostarp testu, kas nosaka gatavību centīgam darbam un rīcību dažādās situācijās. Jāraksta bija arī eseja par sevi - par to, kā jaunais cilvēks jūtas, ko vēlas sasniegt. Eseja ļāva saprast arī zināšanas latviešu valodā. Trešo pārbaudījuma daļu nepildīja tie, kuru vidējā atzīme uz 12. maiju bija 7 un vairāk balles. Izvērtējot pārbaudījuma rezultātus, sapratām, ka cienīgi mācīties mūsu skolā ir krietni vairāk par 90 bērniem, tāpēc meklējam iespējas atvērt četras klases.
Statistika liecina, ka ap 95% no Mārupes vidusskolas absolventiem iestājas kādā no augstākās izglītības iestādēm, tostarp Dānijā, kas piedāvā bezmaksas studijas, vai turpina izglītību koledžās.
- Jaunais mācību gads sāksies arī ar būtisku infrastruktūras ieguvumu - ekspluatācijā ir nodots skolas jaunais korpuss. Ko tas sniegs?
- Visvecākās skolas ēkas, kas būvēta vēl aizpagājušajā gadsimtā, šobrīd vairs nav, un tās vietā uzbūvēts jauns korpuss, kas skolas attīstībai pavērs plašākas iespējas. Jaunajā korpusā izvietosies 2 dabaszinātņu kabineti, 4 svešvalodu kabineti, 2 mūzikas un vizuālās mākslas kabineti, 2 mājturības kabineti, ģeogrāfijas kabinets un telpas psihologiem, logopēdiem, sociālajam pedagogam. Jaunā semināru un mācību nodarbību zāle dos iespēju vienlaikus radoši strādāt vairākām klasēm, veidojot dažādus sadarbības moduļus. Līdz ar jaunās katlumājas būvniecību neizmantota paliek vecā katlumāja, kuras ēku esam iecerējuši veidot kā sava veida zinātnes māju ar iespēju skolēniem attīstīties eksakto zinātņu virzienā. Pagaidām šī iecere ir idejas līmenī, jo pēc vērienīgās skolas jaunā korpusa būvniecības ir jāpaiet laika sprīdim, lai mēs varētu ķerties pie jauniem izaicinājumiem.