Albums apskats: E$ha - "Rokraksta traipi"

Pēdējā laikā latvju daiļā dzimuma hiphopa aprindās uzradušies vairāki papildinājumi. Lūk, vēl viena novitāte - E$ha, kura jau pirms kāda laiciņa izdevusi debijas albumu, ar to pilnvērtīgi piesakoties Latvijas urbānās mūzikas ainavā.

E$ha ir “latviešu repere, dejotāja un vokāliste”, kuras mūziku raksturo “introspektīva dzeja, eksperimentāla fonētika, skaņu kolāžas un personisks vokālais pienesums”, tādējādi “ar savu unikālo rokrakstu E$ha piedāvā svaigu perspektīvu Latvijas hiphopa kultūrā” - tā tiek pieteikta šī mūziķe, kuras īsto vārdu interneta plašumos neizdevās atrast.

“Rokraksta traipos” iekļauti septiņi skaņdarbi, no kuriem vairāki tapuši sadarbībā ar producentu K Locco. Šajā albumā E$ha “izaicina priekšstatus par sievietes balsi hiphopa kultūrā, piedāvājot intīmu un žanriski daudzslāņainu skatījumu uz identitāti, kļūdām un personīgo attīstību.” Albums nav klasisks reps, tajā ir arī atsauces uz “r&b” un “trap”: “Katrs albuma skaņdarbs ir kā atsevišķs stāsts - no introspektīvām atklāsmēm līdz sociāliem komentāriem par sieviešu reprezentāciju hiphopa telpā. Albuma producēšana veikta ar īpašu uzmanību pret skaņas estētiku, nodrošinot līdzsvaru starp “r&b” jutekliskumu un repa ritmisko intensitāti.”

Lai gan ar šo albumu E$ha pilnīgi noteikti neielauzīsies hiphopa elitē pat sieviešu līgā, pieteikums ir gana spēcīgs, lai klausītājus varētu aicināt ar to iepazīties. Lirika ir pārpilna ironijas un saturiski uzklausīšanas vērta, dziesmu melodiskais un ritmiskais zīmējums arī ir interesants. Labākie un notestēšanai ieteicamākie piemēri - “Repa spēles princese”, “Selektīvā dzirde” un “Zilās rozes”, sliktākais - “Ķerenes” (lai arī klausītāju it kā atzinīgi vērtēts). Lielākā problēma ir tāda, ka E$ha vokāls un arī izpildīšanas stils nav diez ko piemērots hiphopam, tam trūkst kaujinieciskās agresivitātes. Bet varbūt visos gadījumos to arī nevajag.

“Šis albums ir kā ieskats manā dienasgrāmatā, kurā dokumentēts ļoti būtisks manas dzīves pašizaugsmes periods,” rezumē E$ha. “Es vēlējos, lai klausītāji mani iepazīst tādu, kāda es esmu - saprot manu daudzveidību, dzird, par ko es domāju.”