Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 1. septembrī. Ukraina jau vairāk kā gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
21:27 Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs uzsver, ka Krievijai nav izredžu militāri sakaut Ukrainu.
"Varu droši teikt, ka, pirmkārt, Krievijai nav izredžu mūs sakaut ar militāriem līdzekļiem. Otrkārt, uzvara būs mūsu. Treškārt, mēs atbrīvosim visas mūsu teritorijas. Vienīgais jautājums ir laiks," intervijā sacīja Daņilovs. ar NV.
Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs uzsvēra, ka vēlas, lai šī uzvara nāk pēc iespējas ātrāk.
20:31 Ukrainas karavīri pēdējo trīs dienu laikā ir panākuši ievērojamu progresu Zaporižjes virzienā.
Tā sarunā ar žurnālistiem, sacīja ASV Nacionālās drošības padomes stratēģiskās komunikācijas koordinators Džons Kērbijs, raksta "The Guardian". "ASV ir atzīmējušas Ukrainas karaspēka ievērojamo progresu dienvidos netālu no Zaporižjes reģiona pēdējo 72 stundu laikā," teikts paziņojumā.
Vienlaikus Kērbijs sacīja, ka pašlaik nevar apstiprināt Krievijas paziņojumu, ka starpkontinentālās ballistiskās raķetes "Sarmat" ar kodolieroču potenciāli, ir kaujas gatavībā.
18:55 Krievijā Kurskas apgabala Kurčatovā piektdienas rītā lidrobotu triecienā cietušas divas ēkas, pavēstījis apgabala gubernators Romans Starovoits.
Postījumi nodarīti kādai administratīvai ēkai un dzīvojamam namam, norādīja amatpersona.
Uzbrukums pilsētai, kas atrodas 70 kilometru attālumā no robežas ar Ukrainu, noticis ar diviem lidrobotiem, teikts paziņojumā.
Kurčatovā atrodas arī Kurskas atomelektrostacija.
Lidrobotu uzbrukumi Maskavai, Maskavas apgabalam un citiem Krievijas reģioniem pēdējā laikā kļuvuši jau par ikdienišķu parādību.
17:40 Krievijas prezidents Vladimirs Putins un viņa svīta, neskatoties uz propagandas izteikumiem par iespēju cīnīties gadiem, tam nav gatavi.
Tā televīzijas kanāla "Brīvība" ēterā paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas direkcijas pārstāvis Andrijs Jusovs. Viņš uzskata, ka Putinam neatgriešanās punkts un "sarkanā līnija" jau sen ir pāri.
"Un to saprot daudzi viņa režīma un biznesa pārstāvji, tā sauktās biznesa elites. Stratēģisks strupceļš, stratēģisks zaudējums, jo neviens no šī kara mērķiem nav sasniegts," sacīja Jusovs.
16:48. Cilvēku vidū, kas Krievijā pieņem lēmumus, tikpat kā nav tādu, kas iestājas par kara turpināšanu, intervijā Ukrainas televīzijai sacīja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) priekšnieks Kirilo Budanovs.
"Krievijā to vidū, kas reāli pieņem lēmumus, tādi, kas iestājas par karu, burtiski ir palikuši tikai daži," telekanāla "1+1" pārraidei TSN sacīja HUR vadītājs.
"Visi saprot, ka tas ir krahs, un jo ātrāk to pabeigt, jo labāk," viņš piebilda.
16:15. Krievija cenšas iegūt papildu munīciju un ieročus no tā dēvētajām izraidītajām valstīm, preses brīfingā ceturtdien sacīja ASV Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Patriks Raiders, cita starpā mudinot Ziemeļkoreju nepiegādāt Krievijai bruņojumu, kas var tikt izmantots, lai Ukrainā nogalinātu mierīgos iedzīvotājus.
Atbildot uz jautājumu, vai ir beidzies darboties līgums par bruņojumu starp Krievijas algotņu grupējumu "Vagner" un Ziemeļkoreju, jo Maskava un Phenjana par to ir vienojušās oficiālā līmenī, Raiders sacīja, ka "Vagner" faktiski darbību ir izbeidzis.
"Tāpēc man nešķiet, ka ar pārliecību var teikt, ka tur nenotiek daudz sarunu. Bet jau atkal ir plašāks jautājums - tā ir Krievijas valdība, kuras labā darbojās "Vagner", atbalstot operācijas Ukrainā," sacīja Pentagona pārstāvis. "Tātad plašāka problēma ir tā, ka Krievija meklē izraidīto valstu režīmus, ieskaitot Irānu, lai mēģinātu iegūt papildu munīciju un ieročus."
15:07. Pāvesta Franciska izteikumi, kuros viņš slavina "Krievijas diženumu", aizvaino daudzus cilvēkus, īpaši tos, kas aizstāv Ukrainu pret Krievijas agresiju, piektdien paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
"Ziniet, pāvests ir autoritāte ticības jautājumos, bet tas automātiski nenozīmē, ka viņš ir autoritāte vēstures jautājumos, un dažkārt Krievijas vēsture vai mūsu reģiona, mūsu kontinenta vēsture var izskatīties nedaudz citādi, skatoties no Argentīnas. Iespējams, ka arī manas zināšanas par Argentīnas vēsturi reizēm varētu izraisīt zināmas pretrunas," viņš piektdien sacīja žurnālistiem, ar humoru norādot uz to, ka Francisks ir argentīnietis.
"Nopietnāk runājot, es domāju, ka šis ir ārkārtīgi jūtīgs jautājums, un vajadzētu ļoti rūpīgi padomāt, pirms izteikt šādus paziņojumus, jo šādi izteikumi aizskar daudzus cilvēkus, it īpaši tos, kuri šobrīd izlej asinis bezjēdzīgajā karā Ukrainā," piebilda Nausēda.
14:00. Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans tiksies pirmdien Krievijas Melnās jūras kūrortpilsētā Sočos, piektdien pavēstīja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
"Sarunas tiešām notiks pirmdien Sočos," žurnālistiem sacīja Peskovs.
Erdogana partijas preses sekretārs šonedēļ jau sacīja, ka Erdogans tuvākajā laikā apmeklēs Krieviju, lai tur ar Putinu runātu par Melnās jūras labības darījuma atdzīvināšanu.
Emers Čeliks arī norādīja, ka Turcija cer novērst draudošo pārtikas krīzi.
13:01. Ukrainas bruņoto spēku komandieriem dots uzdevums nostiprināt ziemeļu robežu Baltkrievijā notiekošo manevru dēļ, paziņoja Ukrainas apvienoto spēku komandieris Serhijs Najevs.
Kolektīvās drošības līguma organizācijas (ODKB) dalībvalstu manevri "Kaujas brālība - 2023" Baltkrievijā notiks no 1. līdz 6.septembrim.
Ukrainas pavēlniecība sagaida ienaidnieka skaitlisko pieaugumu, tomēr tas nebūs pietiekams uzbrukuma grupējuma izveidošanai, sacīja Najevs.
"Mēs apzināmies, ka no ienaidnieka var sagaidīt visu ko. Bet tam ir jāsaprot, ka mēs vienmēr esam gatavi atbildes reakcijai," uzsvēra komandieris.
ODKB manevri Baltkrievijā notiks Brestas, Grodņas un Minskas apgabalos.
12:00. 1. septembra rītā uz laiku tika slēgtas visas 3 galvenās Maskavas lidostas - Vnukova, Domodedova un Šeremetjeva. Aizkavējās un tika atcelti desmitiem reisu.
11.27. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs vēstulē Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam ierosinājis vairākus konkrētus priekšlikumus, lai atjaunotu Melnās jūras "labības darījumu".
"Mums ir konkrēti risinājumi problēmu risināšanai, kas ļaus efektīvāk nodrošināt Krievijas pārtikas un mēslošanas līdzekļu piekļuvi pasaules tirgiem par atbilstošām cenām," raksta Gutērrešs.
"Mums nevaram būt Melnās jūras iniciatīva, kas darbojas no krīzes līdz krīzei, no apturēšanas līdz apturēšanai. Mums ir vajadzīgs kaut kas, kas darbojas un kas darbojas visu labā," norāda ģenerālsekretārs.
Guterrešs uzsvēra, ka ir ārkārtīgi svarīgi atjaunot "labības darījumu".
10.33. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 263 490 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 470 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 4459 tankus, 8613 bruņutransportierus, 5530 lielgabalus, 735 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 500 zenītartilērijas iekārtas, 315 lidmašīnas, 316 helikopterus, 4421 bezpilota lidaparātu, 1445 spārnotās raķetes, 18 kuģus un ātrlaivas, 8009 automobiļus un autocisternas, kā arī 831 specializētās tehnikas vienību.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
09.06. Ir gaidāms, ka pirmie 10 ASV tanki "Abrams" ieradīsies Ukrainā septembra vidū, ziņoja interneta izdevums "Politico", atsaucoties uz ziņu avotiem.
Izdevums atzīmēja, ka Ukraina septembra vidū saņems pirmos 10 no 31 tanka "Abrams", kurus tai apsolīts piegādāt.
Rietumvalstu amatpersonas cer, ka šo tanku ierašanās dos Ukrainas bruņotajiem spēkiem priekšrocību, kas nepieciešama, lai pretuzbrukumā pārrautu Krievijas aizsardzību.
ASV Aizsardzības ministrijas pārstāvis sacīja, ka 10 no 70 tonnas smagajiem tankiem pašlaik atrodas Vācijā, kur notiek to galīgā atjaunināšana, pēc kuras tie tiks nosūtīti uz Ukrainu.
08.02. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paudis gatavību kandidēt uz otro termiņu prezidenta amatā, ja vēlēšanas notiks 2024.gadā kara laikā.
"2024.gadā, ja karš turpināsies, ja notiks vēlēšanas, es nekad mūžā nepametīšu savu valsti. Tā kā es esmu konstitūcijas garants, es to aizstāvēšu jebkurā gadījumā," intervijā Portugāles telekanālam RTP sacīja prezidents.
Pirms 2019.gada vēlēšanām Zelenskis solīja, ka uz otro termiņu viņš neies.
06.55. Pleskavai, kur pirms divām dienām dronu uzbrukumā lidostai tika sabojātas četras armijas transportlidmašīnas, naktī uz piektdienu atkal uzbruka droni un pilsētā darbojās pretgaisa aizsardzība.
Krievijas "Telegram" kanāli publicēja videoierakstus, kuros bija dzirdamas šāvienu skaņas.
"Pleskavā atkal ir dzirdama apšaude. Pēc vietējo iedzīvotāju sniegtas informācijas, pilsētā arī darbojas pretgaisa aizsardzība - domājams, atvairot bezpilota lidaparātu uzbrukumu," teikts ziņojumā.
00:10. Krievijas bruņotās agresijas rezultātā Ukrainā jau ir cietuši 1624 kultūras infrastruktūras objekti, no kuriem aptuveni trešdaļa ir iznīcināti, paziņojusi Kultūras un informācijas politikas ministrija.
"Kultūras un informācijas politikas ministrija turpina reģistrēt Krievijas agresijas rezultātā Ukrainā nodarītos bojājumus kultūras infrastruktūras objektiem. 1624 kultūras infrastruktūras objekti, neskaitot kultūras mantojuma pieminekļus, ir cietuši bojājumus. No tiem gandrīz trešdaļa -591 objekts - iznīcināti," teikts ministrijas preses dienesta paziņojumā.
Pēdējā mēneša laikā kopējais bojāto kultūras infrastruktūras objektu skaits ir palielinājies par 19 vienībām, no kurām lielākā daļa ir Odesas apgabalā - piecas.
Lielākā postaža kultūras infrastruktūrai nodarīta Doneckas, Hersonas, Harkivas, Kijivas, Mikolajevas, Zaporižjas un Luhanskas apgabalos.