Plūdi Latgalē: Autoceļa Viļaka - Kārsava atjaunošanā būs nepieciešami vislielākie finanšu līdzekļi

Kārsavas un Ludzas novadu domes šodien izskatīs aicinājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim izsludināt ārkārtas stāvokli saistībā ar plūdu radīto krīzes situāciju lauksaimniecībā.

Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka pastāstīja, ka pašlaik situācija esot nedaudz uzlabojusies, taču kopumā ūdens joprojām neesot pilnībā nosēdies, ziņo LETA. «Ūdens patlaban iet platumā,» viņa teica. Proti, tas nevis nosēžas, bet aizplūst prom izplešoties, turpinot apgrūtināt ceļu infrastruktūru novadā.

Silicka arī teica, ka pēdējās diennakts laikā pašvaldības palīdzību lūguši daži novada iedzīvotāji, kuriem dome spējusi palīdzēt, nodrošinot nepieciešamo produktu un dzeramā ūdens piegādi.

Savukārt Ludzas domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs stāstīja, ka novadā pašlaik neesot lielu problēmu ar ceļiem. Vairāk cietuši zemkopji un lopkopji, par kuru situāciju paredzēts spriest domes ārkārtas sēdē. «Zemkopjiem var būt ne tikai lieli zaudējumi plūdu dēļ, bet var draudēt sankcijas par nespēju izpildīt iepriekš noslēgto līgumu prasības par produkcijas piegādi. Tāpēc izskatīsim jautājumu par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu novadā,» skaidroja E. Mekšs.

Vakar satiksmes ministrs Uldis Augulis apmeklēja Kārsavas novadu Latgalē un iepazinās ar ceļu stāvokli plūdu skartajā reģionā, kur 24. augusta vakarā ceļi tika pārrauti posmā pie Mežvidiem, kā arī atsevišķos vietējo autoceļu un reģionālo autoceļu Viļaka-Kārsava (P45) posmos. Vizītes laikā ministrs kopā ar VAS Latvijas valsts ceļi valdes priekšsēdētāju Jāni Langi un VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) valdes priekšsēdētāja p.i. Gunti Karpu apsekoja šoseju starp Kārsavu un Rēzekni (A134). Tika konstatēts, ka vietējam autoceļam Mērdzene-Čeri (V534) izskalota caurteka, kuru būs nepieciešams mainīt, tāpēc satiksme ceļa posmā pie Mērdzenes ir slēgta.

Karps norādīja, ka atlikušajos slēgtajos autoceļu posmos darbus varēs uzsākt tad, kad ūdenslīmenis būs krities un ceļi nebūs pārmitrināti.

Lange informēja, ka patlaban Latgalē satiksme ir ierobežota vēl uz sešiem valsts vietējās nozīmes autoceļiem, kā arī uz viena reģionālā autoceļa Viļaka-Kārsava (P45), kuram plūdi ir nodarījuši vislielākos postījumus un tā atjaunošanai būs nepieciešams visilgākais laiks un lielākie finanšu līdzekļi. Ceļa pārrāvuma dēļ vietējiem iedzīvotājiem nav iespējama pārvietošanās, tāpēc nolemts pārrāvuma vietā, pie Pazlaukas, izbūvēt pagaidu tehnoloģisko laipu gājējiem.

Ministrs U. Augulis norādīja, ka ceļu caurbraukšanu nodrošinās, tiklīdz kritīsies ūdenslīmenis. «Galvenais ir pēc iespējas ātrāk nodrošināt, ka visi ceļi ir caurbraucami. Uzturētāji uzsāks darbus, tiklīdz kritīsies ūdenslīmenis. Kad visi plūdos cietušie ceļi būs salaboti, tik lemts, vai dēļ šiem neplānotajiem darbiem būs nepieciešams papildu finansējums citiem ikdienas uzturēšanas darbiem,» vakar, apmeklējot plūdos cietušos reģionus Latgalē un apsekojot valsts autoceļu stāvokli, norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis. Viņš uzsvēra, ka jebkurā gadījumā no sākuma tiks sakārtoti cietušie ceļi un tad tik lemts, vai tādēļ ir nepieciešams papildu finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Satiksme slēgta septiņu valsts autoceļu posmos

Patlaban ir slēgti valsts vietējās nozīmes autoceļu posmi:

V(469) Tilža-Baltinava;

V(478) Upītes-Demerova;

V(534) Mērdzene-Čeri;

V(499) Rogovka-Mežvidi-Pušmucova;

V(507) Seļekova-Degļeva-Koliševa;

V(531) Salnava-Motriņa.