Pavļuts: VM gatavojas 4 scenārijiem saistībā ar Covid-19 iespējamo izplatību valstī

© Kaspars Krafts / F64

Veselības ministrija (VM) patlaban izstrādā rīcības stratēģiju rudenim saistībā ar Covid-19 iespējamo izplatību valstī, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Viņš informēja, ka plānā ir desmit darba virzieni, un ministrija gatavojas pamatā četriem scenārijiem, sākot ar to, ka "viss ir ļoti mierīgi", līdz pat situācijai, kad valstī plosās "nevaldāma infekcija".

"Atkarībā no tā, cik nopietni attīstīsies notikumi, mēs būsim gatavi vakcinēt un ieviest dažādus drošības pasākumus, kā vajadzēs. Šobrīd es nevienu nevēlos īpaši biedēt. Rīkosimies pēc situācijas. Mēs būsim gatavi, un es ceru, ka arī citi dienesti būs gatavi pēc nepieciešamības," sacīja ministrs.

Kā minimālo plānu rudenī paveicamajam Pavļuts minēja gados vecāku cilvēku vakcinēšanu pret Covid-19, jo statistika rāda, ka tieši seniori aizvien slimo bieži un sekas viņiem ir smagas.

Pagaidām nav pamata bažām, ka Latvijā varētu trūkt vakcīnu pret Covid-19, jo krājumi ir lieli un absolūti pietiekami, tāpat kā visām tālredzīgi plānojošajām Eiropas valstīm, mierināja politiķis.

Kā ziņots, Latvijā ik dienu aizvien tiek reģistrēti ap 1000 jaunu Covid-19 gadījumu. Divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs pagājušās diennakts laikā palielinājies no 477,9 līdz 481,1 uz 100 000 iedzīvotāju. Arī septiņu dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju ir palielinājies no 176,6 līdz 193,6. Pirms tam gan abiem šiem rādītājiem vairākas dienas bija lejupejoša tendence.

Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma šī slimība Latvijā laboratoriski apstiprināta 815 533 cilvēkiem. Latvijā līdz šim miruši 5720 ar Covid-19 inficēti cilvēki.

Latvijā

Diemžēl vairums mežu ugunsgrēku izceļas cilvēku rīcības dēļ. Turklāt runa ir arī par to, ka cilvēkos ir dusmas, viņi nezina, kā ar to tikt galā, un savas dusmas pauž, arī kaitējot dabai. Līdz ar to runa nav tikai par nejaušību, bet par to, ka tas notiek apzināti. Cilvēki ieliek kannas ar degvielu mežā un tās aizdedzina, gaida vēju, jo vējš padara ugunsgrēkus nekontrolējamus. Diemžēl statistika no Portugāles, Spānijas un Grieķijas liecina, ka meža ugunsgrēki sākas tieši vējainā laikā, intervijā aģentūrai LETA stāsta Mežu uzraudzības padomes (Forest Stewardship Council - FSC) vadītājs Baltijas valstīs Aids Pivorjūns (Aidas Pivoriunas).

Svarīgākais