Saeima atbalstījusi valdības lēmumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu 29 novados Latgalē un Vidzemē sakarā ar lietavu un plūdu izraisītajām sekām. Patlaban pašvaldības un lauksaimnieki vēl tikai apkopo zaudējumu apmērus, taču skaidrs, ka tie būs mērāmi tūkstošos eiro. Situācija ir ļoti kritiska, atzīst pašvaldību vadītāji. Sliktākais ir tas, ka joprojām līst un zemnieki netiek ar tehniku uz tīrumiem.
Ciblā mājas nepeldēja
Ciblas novadā pašvaldībai nodarītie zaudējumi ir robežās no 30 000 līdz 40 000 eiro, Neatkarīgajai atklāja Ciblas novada domes priekšsēdētājs Juris Dombrovskis. Precīzākas summas būs zināmas tuvākajā laikā, jo patlaban tiek gatavotas tāmes un apkopota informācija. Pirmie noskalojumi uz ceļiem jau novērsti, un braukt pa tiem var, arī skolēnu autobusi kursē. Diemžēl laika apstākļi ir tādi, ka ceļus pilnībā atjaunot nav iespējams: arī greiderēšana nelīdz, jo jau pēc dienas «grantinieki atkal ir putrā». Cerot, ka valdība tomēr nākamā gada budžetā paredzēs lielākas summas ceļu labošanai, jo vietvaras ar saviem spēkiem ar to galā nevar tikt. Par zemniekiem radītajiem zaudējumiem - sākotnēji ticis lēsts, ka plūdi skāruši aptuveni 1000 hektāru, taču konkrētāks skaitlis būšot zināms tad, kad Lauku atbalsta dienests (LAD) apkopos iesniegumus. Kopumā visvairāk cietuši divi novada pagasti - Ciblas un Līdumnieku. Sliktākais esot tas, ka arī visu šo nedēļu «nāk no gaisa» - lai arī neliels lietus, tomēr samirkušajai augsnei tas neļauj apžūt, un rezultātā graudi no lielā mitruma sabriest jau vārpās. Diemžēl joprojām daudzi zemnieki netiek ar tehniku uz lauka - ne tikai novākt, bet arī sēt ziemājus. Arī tur, kur bija jau iesēts pirms plūdiem, daudzviet ir izskalots un sējumi gājuši bojā. J. Dombrovskis nopūšas, ka tomēr Ciblas novadā nav tik katastrofāla situācija, kāda tā bijusi Kārsavas, Viļakas un Baltinavas novadā, jo pie viņiem «mājas nav peldējušas».
Situācija ļoti kritiska
Baltinavas novada domes priekšsēdētāja Sarmīte Tabore apliecina, ka «situācija ir ļoti kritiska». Patlaban jau esot gatavas tāmes, ko iesniegšot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Cietuši gan ceļi, gan tilti un caurtekas, radot materiālos zaudējumus aptuveni 150 000 eiro apmērā. Protams, cik varējusi, vietvara pati centusies tikt galā, tomēr no deviņām bojātajām caurtekām divas ir tādas, kurām vajadzēs pamatīgāku remontu, un vienu pārveidot par tiltu, jo būveksperti secinājuši: ja šāda situācija atkārtosies, problēmas tajās vietās būs tādas pašas. Lauksaimnieku zaudējumi mazajā novadā arī ir lieli - aptuveni 1200 hektāru. Tā kā turpina līt, pat tie lauki, kas nav bijuši zem ūdens, tagad ir tādi, ka neko tur nevar darīt. Dažas zemnieku saimniecības ir uz bankrota robežas, ar smagu sirdi secina S. Tabore.
Priecīgāka aina nav Kārsavā, kur stihija pamatīgi apskādējusi gan infrastruktūru, gan zemniekus. Konkrētus skaitļus gan novada vadītāja Ināra Silicka nevar vēl nosaukt, jo šajās dienās apbraukājot novadu un precizējot zaudējumus. Taču varot pateikt to, ka vismaz 10 000 hektāru lietavas zemniekiem aizlējušas. Līdz tam tikai 70% bija nokults, bet pārējais - laikam jau būs problēmas ar tā novākšanu. Lauksaimnieki gan paši cenšoties «vietējo meliorāciju» veikt, bet vai tas palīdzēs? Par vietvaru runājot - labi, ka ceļi jau ir izbraucami, bet skaidrs, ka daudzviet būs vajadzīgi nopietnāki remonti. Lēti tas nebūs. Vienas caurtekas izveide maksā aptuveni 13 000 eiro, norāda I. Silicka.
Cietušo sarakstā ir arī Viļakas novads. Domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs skaidro, ka ne viss novads vienlīdz apskādēts, visvairāk dabas stihija ķērusi tās vietas, kur ir upju lejteces. Žīguru pagastā, kur ir upes augštece, nav tik būtiski bojājumi. Bet kopumā plūdos no pasaules bijušas nogrieztas desmit saimniecības, taču pa apvedceļiem tām tomēr varēja piekļūt. Sliktākais tas, ka tieši plūdu laikā procesā bijis pierobežu upju tīrīšanas projekts. Plūdi sabojājuši arī robežas sargāšanai paredzēto infrastruktūru. Valsts drošībai tas gan draudus neradot, bet elektroniskās iekārtas gan cietušas. Ciparus S. Maksimovs vēl neesot gatavs nosaukt, arī pašvaldībai nodarītos zaudējumus ne, taču apbēdinot, ka viens otrs būvnieks uz nelaimes rēķina gribot uzvārīties - par tilta remontiem prasot astronomiskas summas.
Uz ražu tomēr cer
Lai gan Alūksnes novads arī ir to sarakstā, kur izsludināts ārkārtas stāvoklis, tā Lauku konsultāciju un izglītības centra struktūrvienības vadītāja Viola Kaparšmite, kurai arī pašai ir zemnieku saimniecība Ilzenes pagastā, atzīst, ka tik traģiska situācija kā citos novados te neesot. Vissmagākā tā esot izveidojusies tajos pagastos, kas ir Pededzes upes baseina teritorijā, proti, Liepnas un Mālupes pusē. Nelīdzējis arī tas, ka zemnieki savus tīrumus ir meliorējuši, lieko ūdeni, kas no tiem skrējis uz Pededzi, upe nespējusi «norīt», jo sen nav tikusi tīrīta. Pēc visa, kas noticis, skaidrs, ka raža nebūs laba, tomēr vairākums zemnieku vēl cer, ka tā vismaz būs. Skaidrs, ka pārtikas graudi būs derīgi lopbarībai, un tomēr tas nav tik traki, tāpēc to Alūksnes novada zemnieku skaits, kas iesnieguši LAD pieteikumus, neesot liels - kopumā tie varētu būt aptuveni 1000 hektāru. Vairāk postījumu ir Gulbenes un Balvu novadā.