Latviešu biedrības nams svin atgriešanās 25.gadskārtu

ATGRIEŠANĀS. 25 gadu laikā, kopš Latviešu biedrības namā atgriezusies latviskā kultūra, nams ir pilnveidojies gan saturiski, gan vizuāli. Tas ir kļuvis par vienu no iecienītākajām ēkām, kur baudīt mākslu un svinēt dzīvi © Ojārs Lūsis

Ir pagājuši 25 gadi, kopš virs Liepājas Latviešu biedrības ēkas atkal plīvo sarkanbaltsarkanais karogs un ēkā atgriezusies latviskā kultūra – nams atkal ir kļuvis par nacionālās mākslas kolektīvu mājvietu un vietu, kur norit kultūras un mākslas notikumi, balles, izstādes, oficiālās pieņemšanas un korporatīvie pasākumi.

Kārļa Ulmaņa likts pamatakmens

Latviskā fundamentālisma stilā 1935. gadā būvētā ēka tapusi ļoti īsā laikā - 18 mēnešos, kopš pamatakmens ielikšanas. Latviešu biedrības nama celtniecība ir Kārļa Ulmaņa iniciatīva un savā ziņā kalpoja kā jaunās valdības ideoloģiskais atbalsta punkts Liepājā. Diemžēl politiskie pavērsieni neļāva šim namam ilgstoši pildīt uzticēto funkciju - pēc okupācijas armijas ienākšanas Liepājā, tas 50 gadu kalpoja padomju ideoloģijai - esot PSRS Jūras kara flotes pārziņā, namā tika izrādītas atbilstoša rakstura filmas un darbojās flotes virsnieku nams un drāmas teātris. Latviešu biedrības nama valdes locekle Vita Hartmane uzsver: «Nams kalpoja kultūrai un tika pienācīgi uzturēts - 1991. gadā tika veikts kosmētiskais remonts, bet 2004. gadā namu kapitāli atjaunoja, lai tas kļūtu par mūsdienīgu kultūras telpu - Eiropas līmeņa kultūras centru.»

Jāatzīmē, ka 2004. gads kļuva par nozīmīgu pavērsienu Latviešu biedrības nama darbībā - pašvaldība pieņēma lēmumu nodot ēku jaunizveidotā uzņēmuma SIA Latviešu biedrības nams apsaimniekošanā. Uzņēmumam uzticēts ne tikai uzturēt namu pienācīgā kārtībā, bet arī deleģēts pienākums piepildīt ēku ar kvalitatīvu, nacionālajai kultūrai atbilstošu saturu un piesaistīt finansējumu. Hartmane atzīst, ka ar šiem uzdevumiem SIA Latviešu biedrības nams veiksmīgi tiek galā.

Lielākā deju zāle Liepājā

Vēl arvien Latviešu biedrības nams ir mājvieta daudziem tautas mākslas un pašdarbības kolektīviem. Vienlaikus nams organizē koncertus, teātru un operas izrādes, iznomā telpas korporatīvajiem pasākumiem, oficiālām pieņemšanām, konferencēm, svinīgajām vakariņām. Vadītāja skaidro: «Vide ir piemērota gan tautas mākslai, gan profesionālajiem kolektīviem, gan svinīgiem un oficiāliem pasākumiem, tāpēc šeit labprāt viesojas klasiskās mūzikas kolektīvi, tostarp valsts Liepājas simfoniskais orķestris, kā arī norit Rīgas profesionālo teātru izrādes. Tie organizētas starptautiskas konferences un rīkotas oficiālās pieņemšanas. Faktiski ik dienu biedrības namā kūsā dzīvība.»

Kā viena no populārākajām tradīcijām ir grezno baļļu sezona, kurai saknes meklējamas vēl Ulmaņa laikos. Arī šodien liepājnieki ir pārliecināti, ka skaistākās balles ir Latviešu biedrības namā, tāpēc, sākot no septembra, līdz pat maijam reizi mēnesī biedrības nams aicina uz īstām ballēm - ar galdiņiem, mūziku un augstvērtīgiem priekšnesumiem. Uz sezonas atklāšanas balli, kas notiks jau 17. septembrī, visas biļetes izpārdotas ļoti īsā laikā, un jau šobrīd cilvēki pierakstās uz oktobrī ieplānoto balli, kā arī Jaunā gada sagaidīšanu. «Balles ir iespēja cilvēkiem skaisti saposties, pavadīt laiku greznā vidē, izbaudīt priekšnesumus un kārtīgi izdejoties. Populārs ir foto stūris - šoreiz sevi varēs iemūžināt okeāna krastā palmu ēnā.»

Līdz ar to, ka biedrības namā ir lielākā un grīdas seguma ziņā kvalitatīvākā deju zāle Liepājā, bieži to izmanto arī sporta deju sacensībām un treniņiem.

Izstādes - neatņemama sastāvdaļa

Liepājas Latviešu biedrības nams nav iedomājams bez dažādām izstādēm, kas, no vienas puses, rotā pašu namu, no otras puses, dod iespēju iepazīt mākslu visiem sociālajiem slāņiem, jo gan tradicionālās ziedu izstādes, gan mākslas izstādes nule kā atjaunotajā mākslas galerijā ir bez maksas.

Šobrīd tiek iekārtota izstāde Atgriešanās. Tajā tiks eksponētas fotoreportieru - dokumentālistu Aigara Hibnera un nu jau aizsaulē aizgājušā Jāņa Lādīša uzņemtās fotogrāfijas, kas raksturo divu ideoloģiju sastapšanos vienā ēkā - Liepājas Latviešu biedrības namā. Izstādes oficiālā atklāšana notiks 3. oktobrī pulksten 17. Ar muzikālo programmu Atgriešanās pasākumā piedalīsies mūziķi IGO un Māris Kupčs. Uz izstādes atklāšanu aicināts ikviens liepājnieks un pilsētas viesis.

Latvijā

Šī Saeima jau divreiz noraidījusi priekšlikumus par iespēju piemērot naudas sodu līdz desmit eiro par ātruma pārsniegšanu līdz desmit kilometriem stundā. Novembra vidū Ceļu satiksmes drošības padomē Satiksmes ministrija pauda apņēmību atkārtoti virzīt priekšlikumus, lai panāktu nulles toleranci pret ātruma pārkāpšanu – līdzīgi kā tas ir gan Igaunijā, gan daudzās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kur šobrīd bojāgājušo uz ceļiem ir daudz mazāk nekā Latvijā, ziņo LTV raidījums “de facto”. Saeimas deputāti gan ir gatavi ātri un neminstinoties izlemt, ka uz auto numurzīmēm jābūt ģerbonim, taču tā nenotiek, ja vajadzīgi nepopulāri lēmumi, kas var pasargāt ceļu satiksmes dalībnieku dzīvības.

Svarīgākais