Kāds liktenis sagaida kultūras pieminekli Liepājā? Pilsētai īsti atbilžu nav.

Kā zināms, Liepāja būs Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2027. gadā, tāpēc fakts, ka pilsētai nav līdzekļu kultūras mantojumu saglabāšanā, ir liepājnieku sašutuma iemesls.

Liepājas Karostas ūdenstornis, kas ir 37 m augsta celtne, lepojas gan ar kultūras pieminekļa statusu, kas iegūts 2010. gadā, bet 2022. gadā tas paaugstināts līdz reģiona nozīmes piemineklim, gan īpašo, Alekseja Naumova zīmēto svētku pastmarku, kas iznākusi pavisam nesen - par godu Liepājas 400 gadei, taču tornis brūk, tā liktens nav zināms arī Liepājas pilsētas administrācijai, trauksmi ceļ ne viens vien Liepājas kultūras pārstāvis.

Pēdējos gados Karostas Ūdenstorni bija pārņēmuši mākslineki - tur notika gan mākslas pasākumu, gan izrādes, gan atvērtas durvis tūristiem. Pirms pieciem gadiem šeit mākslinieks Egons Perševics atvēra Mākslinieku rezidenci, kurā produktīvi darbojās ne tikai Liepājas puses mākslinieki. Mākslinieku residence ieguvusi arī “Kilograms kultūras” balvu.

Taču šogad ūdenstornis reti atver savas durvis. Biedrības “Tapala lapa” pārstāve Ivonda Vilsone LTV1 žurnālistiem stāsta: “Sarunātas ekskursijas var kaut kad notikt, bet ir jāzvana vadībai un jāsaskaņo, bet kā beidzamajās vasarās, kad vārti bija vaļā, kad mākslinieki rezidēja, šogad nekā vairs nav. Ūdenstornim ir nepieciešams finansējums, lai varētu saglābt to, kas ir, lai neaiziet bojā…Mēs gaidām. “Liepājas ūdens” meklē investorus. Runāju arī ar pilsētas mēru, bet viņš saka, ka šobrīd ir citas prioritātes. Naudas ir tik, cik ir.”

Šovasar, pateicoties mākslinieku Vilsonu ģimenes iniciatīvai, torņa mūros atbalsojās kamermūzikas skaņas ciklā “Ūdenstornī san”, atgādinot sabiedrībai par šo valsts nozīmes arhitektūras pieminekli, kuru gadiem ilgi nespējīgi skāris laika zobs.

Karostas ūdenstornis ir 1903.-1905. gadā celtā industriālās arhitektūras pērle. Tas ir vēsturisks objekts. Celts, lai apgādātu ar dzeramo ūdeni visu Karostas teritoriju - toreiz neatkarīgu un slēgtu pilsētas daļu, kas veidojās pēc cara Aleksandra III pavēles kā Krievijas impērijas jūras pilsēta. 37 metrus augstais tornis bija inženiertehnisks brīnums savam laikam, nodrošinot ūdens padevi virsnieku dzīvokļos un karavīru kazarmās. Četri dziļurbumi un tvaika spēka iekārtas ar ogļu katliem uzturēja šo vitāli svarīgo sistēmu, padarot Karostu par vienu no retajām vietām reģionā, kur jau 20. gadsimta sākumā iedzīvotājiem ūdens tecēja pa krānu - greznība, ar ko nevarēja lepoties pat dažas Eiropas metropoles.

Kā ziņo “Liepājs ūdens” administrācija, no pašvaldības budžeta būtu nepieciešami 300 tūkstoši, lai izstrādātu Karostas ūdenstorņa konservācijas projektu, kā arī neatliekamo pasākumu realizācijai. Pašvaldība apzinoties ūdenstorna nozīmību Liepājas kultūras attīstība, sola meklēt risinājumu, tomēr nedz konkrētas summas, nedz konkrēta laika termiņu tā nespēj solīt. Liepājas pašvaldības Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols kolēģiem no “TV Kurzemes” stāsta, ka Karostas ūdenstornis esot iekļauts dienas kārtības jautājumos, tomēr tuvākā gada laikā finansiāli palīdzēt nevarēšot.