Krievijas Ārlietu ministrijas (ĀM) nosodījums par Latvijas Centrālās vēlēšanu komitejas (CVK) lēmumu neizsludināt parakstu vākšanu par "nepilsoņu referendumu" ir mēģinājums interpretēt Latvijas iekšējās lietas, uzskata Latvijas ĀM.
"Diemžēl to nevar vērtēt citādāk kā mēģinājumu interpretēt jautājumu, kas ir tikai Latvijas iekšējā lieta," aģentūrai LETA sacīja ĀM preses sekretārs Jānis Sīlis, taujāts, vai šādu Krievijas ĀM paziņojumu nevar uzskatīt par kaimiņvalstu iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās.
ĀM pārstāvis piebilda, ka CVK lēmuma pieņemšanā ir ievērotas visas juridiskās procedūras, bet Krievijas puses komentāri neveicina efektīvu un tiesiski pamatotu šī jautājuma tālāku izskatīšanu.
Tāpat Sīlis piebilda: pirms runāt par demokrātijas deficītu Latvijā, Krievijas ĀM labi būtu pievērst lielāku uzmanību demokrātijas nostiprināšanai pašu valstī, kur bažas par nopietniem cilvēktiesību un demokrātijas pārkāpumiem paudušas starptautiskās organizācijas.
Kā ziņots, Krievijas Ārlietu ministrija nosodījusi Latvijas Centrālās vēlēšanu komitejas (CVK) lēmumu neizsludināt parakstu vākšanu par "nepilsoņu referendumu". Pēc ministrijas pārstāvja Aleksandra Lukaševiča sacītā, šāds lēmums ir diskriminējošs un liecina par "demokrātijas deficītu valstī".
"CVK acīmredzami politizētais lēmums vēl vairāk diskriminē to Latvijas sabiedrības daļu, kas nav pamatiedzīvotāji, kā arī parāda, kas realitātē stāv aiz demagoģiskajiem valdības saukļiem par starpetniskā dialoga veicināšanu," sacīja Lukaševičs.
"Latvijas varasiestāžu nevēlēšanās ņemt vērā krievvalodīgās minoritātes tiesības un intereses un starptautisku organizāciju un institūtu rekomendāciju ignorēšana par mūsdienu Eiropai apkaunojošā "nepilsoņu" statusu likvidēšanu liecina par būtisku demokrātijas deficītu šajā valstī," teikts Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā. Ministrija uzskata, ka CVK lēmums "izpelnīsies principiālu novērtējumu no ANO, Eiropas Padomes un EDSO cilvēktiesību un nacionālo mazākumtautību iestādēm".
Jau ziņots, ka CVK ceturtdien nolēma neizsludināt parakstu vākšanas otro posmu referenduma ierosināšanai par vēlētāju iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, jo piedāvājums "nav pilnīgi izstrādāts".
Likuma grozījumi netiks nodoti referendumam arī tāpēc, ka tie neatbilstot Satversmes 2.pantam un 1990.gada 4.maija deklarācijai, turklāt tie būtiski paplašinātu pilsoņu loku un ļautu apšaubīt Latvijas Republikas pēctecību.
CVK lēmums tika pieņemts balsojumā, kurā seši komisijas locekļi nobalsoja pret likumprojekta tālāku virzību, bet divi bija par. Par likumprojekta nodošanu tautas vērtēšanai nobalsoja "Saskaņas centra" virzītais CVK loceklis Aleksandrs Maļcevs un Reformu partijas virzītā Ieva Gruziņa.