Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barozu atbildot uz Francijas jaunā prezidenta Fransuā Olanda aicinājumu mainīt 25 Eiropas valstu parakstīto dokumentu, norāda, ka Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas līgums nepārskatīs,vēsta mediji.
Aicinājumi pārskatīt ar Eiropu noslēgtos līgumus izskanējuši arī pēc Grieķijas parlamenta vēlēšanām. Bet tikmēr Vācijas kanclere Angele Merkele norādījusi, ka fiskālā disciplīna ir jāievēro visām valstīm.
Prezidenta vēlēšanas Francijā un parlamenta vēlēšanas Grieķijā iezīmēja jaunu tendenci Eiropas politiskajā vidē iebildes pret bargajiem taupības pasākumiem. Jaunievēlētais Francijas prezidents Fransuā Olands aicina pārskatīt noslēgto fiskālās disciplīnas līgumu, rosinot lielāku uzmanību pievērst nevis izdevumu samazināšanai, bet gan izaugsmes veicināšanai. Savukārt Grieķijā arvien aktuālākas kļūst diskusijas par taupības pasākumu atcelšanu un nepieciešamību pārskatīt ar starptautiskajiem aizdevējiem noslēgto līgumu par finansiālās palīdzības sniegšanu.
Dienā, kad tiek atzīmēta Eiropas diena, Briselē notiek forums "Eiropa bez alternatīvām? Jaunās Eiropas Savienības politikas perspektīvas". Šajā konferencē piedalās augsta līmeņa Eiropas Savienības līderi, kas diskutē par veidiem, kā kopīgiem spēkiem pārvarēt ekonomiskās krīzes radītās sekas. Apspriežot jautājumu, vai fiskālās disciplīnas līgums tiks grozīts, Eiropas komisijas prezidents Žozē Manuels Barozu bija lakonisks - Nē! Savukārt runājot par Grieķiju, Barozu norādījis, ka tai par spīti politiskās vides maiņai ir jāpilda savas saistības:
"Ir vienošanās starp Grieķiju, visām eirozonas dalībvalstīm un Eiropas institūcijām. Grieķijai un citām valstīm šī vienošanās ir jāievēro. Tas ir jautājums par uzticību ne tikai Grieķijai, bet visai Eirozonai. Ir svarīgi saprast - ja šī vienošanās netiks ievērota, sekas Grieķijai būs ļoti negatīvas. Šī nav vienošanās tikai par fiskālo konsolidāciju, bet arī par izaugsmi, investīcijām, programmām jauniešiem. Protams, šīs reformas ir sāpīgas, tām vajag laiku un būs nepieciešami upuri. Alternatīva ir ievērojami zaudējumi visvairāk ievainojamajiem Grieķijas iedzīvotājiem. Mums ir jāstāsta Grieķijai, cik nopietns ir šis izaicinājums. Mēs respektējam Grieķijas demokrātisko izvēli, bet ir jāciena arī pārējo 16 eirozonas valstu apņemšanās sniegt palīdzību krīzes pārvarēšanā."
Kā šodien paziņojuši Eiropas komisijas pārstāvji, Grieķija rīt saņems kārtējo starptautiskā aizdevuma daļu, 5,2 miljardus eiro, jo šāda vienošanās tika panākta iepriekš. Vienlaicīgi gan tiek norādīts, ka turpmāka palīdzība netiks izmaksāta līdz brīdim, kamēr Grieķijā netiks izveidota darboties spējīga valdība.
Tikmēr Vācijas kanclere Angela Merkele, kas ir viena no aktīvākajām taupības pasākumu atbalstītājām un kuras vadītā valsts ir lielākā ieguldītāja eirozonas glābšanas fondos, paziņojusi, ka fiskālā disciplīna ir jāievēro pilnīgi visām valstīm, kas ir parakstījušas Fiskālās disciplīnas faktu. Kā norādījusi Merkele, izaugsme un stabilas finanses viena otru neizslēdz. Kā norādījusi Merkele, izaugsme un stabilas finanses viena otru neizslēdz.