Čehijas prezidents paraksta Lisabonas līgumu

Čehijas prezidents Vāclavs Klauss otrdien parakstīja Lisabonas līguma ratifikācijas aktu, noslēdzot šī līguma ratifikācijas procesu visā Eiropas Savienībā (ES).

Iepriekš otrdien Čehijas Konstitucionālā tiesa atzina, ka Lisabonas līgums pilnībā atbilst valsts pamatlikumam.

"Es biju gaidījis tiesas lēmumu un es to cienu, lai gan būtībā nepiekrītu tā saturam un pamatojumam," paziņoja Klauss. "Es Lisabonas līgumu parakstīju šodien plkst.15 (pēc vietējā laika)."

"Ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā Čehija pārtrauks būt suverēna valsts, neskatoties uz Konstitucionālās tiesas politisko viedokli," sacīja Klauss.

Sagaidāms, ka līgums ES varētu stāties spēkā jau decembrī.

Jau ziņots, ka saskaņā arī Čehijas likumiem līdz Konstitucionālās tiesas spriedumam eiroskeptiski noskaņotais Klauss nebija tiesīgs parakstīt līgumu, kas, viņaprāt, apdraudētu valsts suverenitāti.

Klausam pret līgumu bija vairāki iebildumi, tostarp viņš uzskatīja, ka tas Eiropu padarītu par supervalsti ar vāju demokrātisko kontroli.

Tomēr pēc tam, kad ES līderi Briselē notiekošā samita laikā pagājušajā nedēļā vienojās par pieprasīto izņēmuma tiesību atbalstīšanu, viņš paziņoja, ka līguma ratificēšanai vairs nekādus šķēršļus neliks.

Klauss vēlējās, lai ES piešķirtu Čehijai izņēmuma tiesības, kas garantētu, ka pēc Otrā pasaules kara no toreizējās Čehoslovākijas teritorijas izraidītie vācieši neizvirzīs Prāgai mantiskas pretenzijas.

Klauss centās panākt, ka Čehija tiktu iekļauta Lisabonas līguma pielikumā starp tām valstīm, kurām ir izņēmumtiesības ES Pamattiesību hartā, kas pirms tam jau bija piešķirtas Lielbritānijai un Polijai.

Latvijā

Latviešu nacionālo partizānu sīkstās un ilgās cīņas ar padomju okupantiem kopumā zināmas arī tiem, kuri par tām nav daudz interesējušies. Taču nupat kā bija atzīmējama 80. gadadiena vācu okupācijas zonā notikušai kaujai, kas “plašākā un ilgstošākā visā Latvijas nacionālās pretestības kustības vēsturē”.

Svarīgākais