Eiropas Parlamenta (EP) deputāti šodien atzīmēs desmit gadus kopš Lisabonas līguma pieņemšanas, informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.
Deputāti atzīmēs desmit gadus, kopš īstenotas reformas, kas palielināja EP ietekmi, vienlaikus paplašinot Eiropas iedzīvotāju tiesības. Svinīgā sēdē, pieminot desmit gadus, kopš spēkā stājies Lisabonas līgums, EP priekšsēdētājs Dāvids Sasoli uzstāsies ar īsu runu par reformu nozīmi.
Kā uzsver EP, Lisabonas līgums ievērojami palielināja parlamentārās kontroles un demokrātiskās atbildības līmeni, kā arī sniedza EP lielākas likumdošanas un budžeta pilnvaras. Līgumā tika noteikts, ka EP veido "Eiropas Savienības (ES) pilsoņu pārstāvji", kā arī sniegtas pilnvaras EP ievēlēt Eiropas Komisijas priekšsēdētāju.
Lisabonas līgums par ES pamatprincipiem noteica demokrātisko līdztiesību, pārstāvības demokrātiju un līdzdalības demokrātiju, kā arī padarīja ES pamattiesību hartu par juridiski saistošu dokumentu. Harta apvieno visas personiskās, pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās un sociālās tiesības, kas pienākas cilvēkiem Eiropas Savienībā.
2009.gada 1.decembrī līguma stāšanos spēkā atzīmēja ar īsu simbolisku ceremoniju Portugāles galvaspilsētā, kur līgumu 2007.gada 13.decembrī parakstīja visu ES dalībvalstu līderi.
Kaut arī līgumu ES līderi apstiprināja jau 2007.gadā, tā ratifikāciju dalībvalstīs aizkavēja Īrijas vēlētāju paustais noraidījums referendumā, kā arī Čehijas vilcināšanās to apstiprināt.
ES Lisabonas jeb tā dēvētais reformu līgums aizstāj neveiksmīgo konstitucionālo līgumu, kuru 2005.gadā referendumos noraidīja Francijas un Nīderlandes vēlētāji. Lisabonas līgums paredzēja īstenot pirmo nopietno bloka institucionālo reformu kopš Nicas līguma, kas stājās spēkā 2003.gada februārī.