Lindermana atbalstītāji Daugavpilī turpinās cīnīties par “taisnīgumu”

Otrajā lielākajā Latvijas pilsētā Daugavpilī Vladimiru Lindermanu atbalsta teju visi vietējie mediji.

Viņš uzstājās Daugavpils televīzijā un visos piecos krievu laikrakstos. Kad vāca parakstus referendumam, avīze Naša gazeta visiem, kas parakstījās, piedāvāja 50% atlaidi abonēšanai. Ja Rīgā Lindermanu sauc par ekstrēmistu, tad Daugavpilī viņš ir varonis, secina TV3 raidījums “Nekā Personīga” pēc vizītes Daugavpilī.

“Man te bija Lindermana kungs novembrī. Mēs viņu intervējām, raidījumu uztaisījām uz 20 minūtēm, klipiņu uzņēmām. Lai kā neattiektos pret Lindermanu, es viņu pazīstu sen. Viņš nokļuvis tēmā, no nekā ir kļuvis par politiķi, ar kuru jārēķinās. Var izlikties, ka viņu neņem nopietni, bet problēmu pacēla viņš,” skaidro avīzes Dinaburg vesti redaktors Romāns Samarins.

Lindermana aktīvs atbalstītājs ir arī Daugavpils “Saskaņas centra atbalsta biedrības vadītājs” Valentīns Andrējevs.

“Pret šīsdienas Lindermanu, kas vada Dzimto valodu un izdomāja visas šīs lietas, es ar lielu cieņu izturos. Viņi snieguši krievu cilvēkiem iespēju izteikt savu viedokli atklāti. Un latviešiem arī,” stāsta Andrējevs.

Otra autoritāte pilsētā ir Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs. Viņš Daugavpilī ieradās divas dienas pirms referenduma un paziņoja, ka līdzšinējā Latvijas valsts politika pret krieviem nav bijusi pareiza. Daugavpiliešiem nevajadzēja tulku, lai saprastu, kas jādara referenduma dienā.

Ikdienā saikni ar tautiešiem Daugavpilī uztur Krievijas ģenerālkonsulāts. Atbalsta krievu kultūras biedrības, rīko regulāras tikšanās ar vietējo presi un ekskursijas Krievijā. Biežs viesis Krievijas konsulātā ir Lindermana kustības Dzimtā valoda pārstāvis Daugavpilī Jurijs Zaicevs. Uz jautājumu, vai viņam ir pazīstami cilvēki vietējā Krievijas konsulātā, Zaicevs atbildēja apstiprinoši: “Ir. Kā žurnālistam, bet nekādā gadījumā kā Daugavpils biedrības Dzimtā valoda vadītājs. Es kā žurnālists [uz konsulātu], eju. Vakar Vešņakovs bija. Viņu intervēju, vaicāju par krievu valodu, vai ir

vajadzīga kā otra valsts valoda, ko konkrēti Krievija darīs, lai aizstāvētu savus tautiešus un krievvalodīgos pilsoņus.”

Saskaņas centrs apgalvo, ka referendums bijis tikai protests un rezultāts nav svarīgs, jo latvieši savā vairākumā nobalsos pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Tā ir taisnība tikai daļēji.

Saskaņas centram ir svarīgs rezultāts Latgalē un tieši Daugavpilī, kur krievvalodīgie ir vairākumā.

Pamatojoties uz balsojumu šajā pilsētā, nāks nākamās prasības – krievu valodu pašvaldībās, tiesības nepilsoņiem balsot un pilsonību visiem nepilsoņiem.

“Ja vara sniegtu pretimnākšanu krievvalodīgajiem iedzīvotājiem tur, kur kompakti dzīvo, ļautu balsot, izvēlēties savu vietējo varu. Saeimā nevajag, tas ir skaidrs, uz vietām – Latgalē, Daugavpilī, cilvēku attieksme pret varu būtu cita,” uzskata vietējais žurnālists Samarins.

Lindermanu atbalsta un par krievu valodas plašāku lietošanu iestājas arī Daugavpils vicemērs Vitālijs Azarevičs. Viņš cer, ka to varēs panākt ar vietējā referenduma palīdzību. Tad arī varēšot noteikt, ka pašvaldībās krievu valoda jālieto ne tikai saziņā ar iedzīvotājiem, bet krievu valodā varēs noturēt domes sēdes.

“Mēs nepārprotami gribētu, lai arī pašvaldībā mēs varētu izmantot krievu valodu tāpat kā latviešu,” norādīja Vitālijs Azarevičs.

Tikmēr Lindermana Dzimtā valoda organizācija iecerējusi pierādīt, ka Latgale ir īpaša vieta krievvalodīgajiem, kur jābūt īpašām tiesībām.

“Pat, ja krievu valodas referendums nebūs mums par labu, mūsu cīņa par krievu valodu, par taisnīgumu un par valsts demokratizāciju turpināsies,” - tā Jurijs Zaicevs.

Pērnā gada jūlijā Drošības policija arestēja kādu Daugavpilī dzīvojošu Krievijas pilsoni. Viņš bija sabiedriskā transporta pieturās izlīmējis lapiņas ar aicinājumu Latgalei atdalīties no Latvijas un iekļauties Krievijas sastāvā. Lapiņās bija aicinājums atbalstīt organizāciju Dzimtā valoda, kuru vada Zaicevs un balsot referendumā “Par”. Zaicevs saistību ar šo akciju noliedz.

Saeimas Saskaņas centra deputāte Marija Ivanova - Jevsejeva intervijā portālam d-fakti.lv apgalvo, ka Daugavpilij būtiski ir veidot ekonomisko autonomiju, radot „drošības saliņas”.

Latgales autonomijas ideja ir populāra Daugavpils portālu komentāros.

Daugavpils vienīgā latviešu avīze ir Latgales laiks. Tās redaktore Zigrīda Soma uzskata, ka krievu seperātismu iespējams apkarot, sniedzot valsts finansiālu atbalstu medijiem Latgalē un valsts valodas apguvei. Taču daudz ir arī vietējo latviešu rokās. Laikraksta redaktore aicina cilvēkus būt drosmīgākiem.

“Man nācies runāt ar ļoti daudziem latviešiem, kas saka – nu, protams, ka es runāšu krieviski, es gribu ātrāk atrisināt tās savas problēmas. Kam man jāgaida, kamēr krievs izdomās, kā man atbildēt, tas prasīs laiku, tas prasīs pacietību, un, protams, viņš runās ar akcentu, līdz ar to man vieglāk ir komunicēt krievu valodā. Šī ir tāda, es domāju tāda iezīme, kas pārņēmusi Latviju ne tikai Daugavpilī, bet arī daudzviet Latgalē, daudzviet Rīgā,” stāsta Zigrīda Soma.