Neraugoties uz briestošajiem krīzes mākoņiem pār Eiropas Savienības un it īpaši eirozonas finanšu stāvokli, Latvijai nevajadzētu atbalstīt Eiropas Savienības lielo dalībvalstu centienus ūniju tuvināt federālai iekārtai. Tā pretēji valsts oficiālajam viedoklim uzskata Nacionālā apvienība.
Valdība neiebilst
Jau aizvadītajā nedēļā Eiropas Savienībā (ES) toni nosakošā Francija un Vācija paziņoja, ka eirozonas parādu krīzes pārvarēšanai nepieciešams izveidot fiskālu savienību ar stingru budžeta uzraudzību. Tas nozīmētu centralizētu fiskālās politikas kontroli un daļēju valstu pašnoteikšanās iespēju ierobežošanu jeb federatīvas ES veidošanu.
«Mēs ne vien runājam par fiskālu savienību, mēs sākam to veidot,» sacīja Vācijas kanclere Angela Merkele. Šobrīd nav skaidrs, vai Vācijas un Francijas aizsāktā iniciatīva ir attiecināma arī uz valstīm, kas eirozonai nav pievienojušās, taču, iespējams, ka jaunie noteikumi vismaz daļēji tiks attiecināti arī uz tām.
Situāciju vēl nopietnāku un ES politiķiem lielāku izaicinājumu metošu padarīja kredītreitingu aģentūras Standard and Poor’s pirmdienas paziņojums – 15 eirozonas valstis aģentūra uzmanīs daudz skrupulozāk, un tām draud kredītreitinga samazinājums, kas nozīmē dārgāku aizņēmumu apkalpošanu. Šis paziņojums arī nozīmē, ka pārējās eirozonas dalībvalstis šīs nedēļas nogalē Briselē notiekošajā ES samitā izjutīs lielāku spiedienu, lai akceptētu Vācijas un Francijas piedāvātos krīzes pārvarēšanas risinājumus.
ES varenie par fiskālo savienību aizdomājās pēc pēdējo mēnešu notikumiem eirozonas valstīs, tostarp pēc Grieķijas bankrota draudiem.
Latvijas valdība šajā jautājumā jau ir apstiprinājusi savu oficiālo nostāju. Tajā teikts, ka valsts izprot eirozonas pārvaldības stiprināšanas nepieciešamību, bet mums ir svarīgi, lai tiek nodrošināta saskaņota un vienota rīcība starp eirozonas 17 valstīm un pārējām ūnijas dalībvalstīm. «Latvija uzskata, ka diskusijās par eiro un eirozonas jautājumiem jānodrošina arī ne eirozonas valstu pilnīga iesaiste,» teikts oficiālajā pozīcijā, kas tiks vēl vērtēta Saeimas Ārlietu komisijā. Valdība arī atzīst, ka Latvija neizslēdz ES tuvināšanu federatīvai iekārtai, bet vispirms jāizvērtē, «ko būtu nepieciešams sasniegt un vai šo mērķu sasniegšanai nepieciešama ES pamatlīguma grozīšana».
Jāsaglabā neatkarība
Tomēr valdošajā koalīcijā ietilpstošajai Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK ir atšķirīgs viedoklis.
Saeimas Ārlietu komisijas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Dombrova, atstāstot frakcijas viedokli, teica, ka tā iestājas pret jebkurām federālisma tendencēm ES.
«Es ļoti labi saprotu lielvalstis, kas cenšas izmantot situāciju, lai nostiprinātu savu ietekmi reģionā. Tomēr Latvijai nevajadzētu atbalstīt tālāku ES federalizāciju un pārtapšanu par vienu valsti. Mūsu karavīri savas dzīvības neatdeva par velti, lai tagad izcīnīto suverenitāti ziedotu kādam kopīgam veidojumam,» teica J. Dombrava. Viņš gan atzina, ka ES mērogā ir nepieciešams stingrāk uzraudzīt atsevišķu dalībvalstu rīcību ar finansēm, bet ieviest sankcijas nav nepieciešams.
Nedrīkstam atpalikt
Viņam nepiekrīt Saeimas Ārlietu komisijā Vienotību pārstāvošais Atis Lejiņš. «Tā vienošanās ir vajadzīga, jo nevar būt kopīga nauda, ja nav kopīgas disciplīnas. Ja Amerikā nebūtu centrālās vietas, kas nosaka centralizētu fiskālo politiku, tad dolārs arī nevarētu pastāvēt. Šo stingro fiskālo politiku vajadzētu attiecināt arī uz Latviju, ja vēlamies iestāties eiro zonā. Pretējā gadījumā mēs atpaliksim, mums ir jāiet vienā ātrumā ar ES eiro zonas valstīm.»
Arī politologs Ivars Ījabs ir līdzīgās domās. Turklāt ES federalizācijā viņš neredz draudus nacionālas valsts pastāvēšanai. «Nedomāju, ka nacionāla valsts būtu pretrunā ar Latvijas integrāciju ES. Mūsu drošības un kulturālie apsvērumi liek raudzīties to struktūru virzienā, kas atrodas uz rietumiem no mums. Protams, jautājums ir par noteikumiem – lai Latvijas intereses šajās struktūrās būtu profesionāli pārstāvētas. Tas ir, cik lielā mērā mūsu politiķi, darbojoties ES institūcijās, šīs intereses spēj pārstāvēt,» uzskata politologs.